Sabiedriskās politikas centrs “Providus” joprojām cer sagaidīt ieplūstam savos kontos vairāk nekā 267 000 eiro no ANO Bēgļu aģentūras līdzekļiem, kas potenciāli šogad papildus tiktu savākti Ukrainas bēgļiem Latvijā – viņu izmitināšanai, nodarbinātībai un aizsardzībai. Acīmredzot jūtot, ka kārotais finansējums varētu iet secen, centra direktore Iveta Kažoka sociālajos tīklos uzsākusi “Neatkarīgo” kritizējošu tekstu ievietošanu.
Sociālajos tīklos lasāmi Ivetas Kažokas tvīti, kuros viņa cenšas norobežoties no acīmredzamās vēlmes jau vistuvākajā nākotnē “apgūt” Ukrainas bēgļiem domātu naudas daļu. Pēc Kažokas rakstītā, nekāds finansējums no ANO Bēgļu aģentūras neesot apsolīts, pagaidām tiekot veidots tikai vajadzību saraksts, ko prezentēt potenciālajiem donoriem. “Providus”, pēc viņas rakstītā, esot pieteicies ar divām idejām, kurām neesot izstrādāts pat projekta pieteikums, ideja formulēta vien pāris teikumos. Turklāt Kažoka apgalvo, ka pagaidām neviens finansētājs par šīm idejām neesot interesējies, tāpēc par nekādu naudas piešķīrumu nevarot būt ne runas.
Kažokas rakstīto it kā apstiprina arī ANO Bēgļu aģentūras pārstāvja Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Henrika Nordentofta komunikācijas un ārējo attiecību pārstāve Elizabete Arnsdorfa Haslunda. Viņa atbildē
“Neatkarīgajai” raksta, ka pagaidām tiešām varot runāt vien par platformas izveidi, kurā gan Bēgļu, gan citas ANO aģentūras apkopojušas atsevišķu valstu (tajā skaitā Latvijas) papildu vēlmes un vajadzības bēgļu izmitināšanas, nodarbinātības un aizsardzības jomā. 2023. gada laikā šiem projektiem tiks mēģināts atrast finansējumu. Tiktāl Kažokai ir taisnība - pie reālas naudas “Providus” vēl nav ticis. Taču tas nemaina nodomus un centienus pie tādas tikt.
Atverot saiti https://www.unhcr.org/neu/wp-content/uploads/sites/15/2023/02/2023_RRP_in_Latvia_LV-2.pdf, interesentiem ir iespējams iepazīties ar plānotā finansējuma tīkotāju loku. Un, lūk, starp nevalstisko sektoru pārstāvošajām organizācijām melns uz balta lasāms “Providus” vārds, turklāt blakus tam tikpat nepārprotami norādīts naudas apjoms, uz kuru šis kantoris pretendē - 267 908 eiro!
Savu ieceru īstenošanai vēlamo finanšu daudzumu “Providus” noteicis ar precizitāti līdz pat vienam eiro. Skaidrs, ka, lai nosauktu tik precīzu summu, “domnīca”, visticamāk, ir jau radījusi gan projektu, gan visus citus nepieciešams papīrus, lai pie finansējuma tiktu. Liekulīga slēpšanās aiz “dažu teikumu līmenī formulētas idejas” nekādi nepalīdz apslēpt būtību - “Providus” bez jebkādas kautrības vai neērtības gatavs iebāzties gaidāmajā Ukrainas bēgļu vajadzībām paredzētajā ANO finansējumā ar kārtējiem “projektiem”. Piemēram, kā to minējusi pati Kažoka, darbam ar visām Latvijas pašvaldībām, no sākuma izvērtējot to atbalstu ukraiņiem, tad palīdzot to uzlabot (nav gan zināms, kāpēc pašvaldībām šāds pašiecelts auditors, izvērtētājs un padomdevējs būtu nepieciešams), tajā skaitā “klātienes pieredzes apmaiņu un mācību braucienu organizēšanā” (!!). Turklāt, kā jau minēts, par šo Ukrainas valstij un tautai tik bezgala svarīgo projektu īstenošanu “Providus” gatavs saņemt nelielu, bet taisnīgu atlīdzību - jau pieminētos 267 908 eiro.
Vēlreiz. Nekāda Kažokas spēlēšanās ar vārdiem, ar lieliem burtiem izceļot, ka nekas NAV saņemts, nemaina būtību - “Providus” neslēpti bija plānojis (un joprojām plāno), ka šis finansējums jau tuvākajā laikā BŪS - ja vien kopīgiem spēkiem neizdosies šo acīmredzamo Ukrainas bēgļu naudas “apgūšanas” mēģinājumu apturēt.
Ukrainas atbalsta mītiņu aktīvā dalībniece Iveta Kažoka, gaidot 267 908 eiro no Ukrainas atbalstam domātās naudas, laiku velti netērē. Piemēram, aptuveni pirms nedēļas portālā “Delfi” bija publicēts viņas raksts “Izraidīt nedrīkst paturēt: par 25 000 bijušajiem Latvijas nepilsoņiem ar Krievijas pilsonību”. Tajā viņa paudusi rūpes par Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu tālāko likteni, ja tie nespēs pildīt Saeimas likumā nostiprinātās prasības par latviešu valodas zināšanām uzturēšanās atļauju saņemšanai. Kažoka publikācijā neslēpj, ka valodas nezinātāju intereses viņai rūp patiešām no sirds. “Viens no šādiem (Saeimas - NRA) lēmumiem jau ilgāku laiku rada panikas viļņus Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju vidū - par to, kas notiks ar tiem Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, kuri reiz bija Latvijas nepilsoņi vai pilsoņi, taču no šī statusa atteicās. Kādēļ atteicās? Tipiskākais iemesls: kādu brīdi šī gadsimta sākumā Krievijas Federācijas piedāvātā pensija bija augstāka nekā tā, ko varēja saņemt Latvijā. Šobrīd atklājas gadījumi, kad pat tuvi radinieki nav zinājuši, ka viņu radiniekiem ir Krievijas pilsonība. Tie ir aptuveni 25 000 lielākoties vecākās paaudzes cilvēki, kuri lielākoties dzīvo turpat, kur citi attiecīgās vecuma grupas Latvijas krievi - Bolderājā, Pļavniekos, Ķengaragā, Kauguros, Daugavpilī, Rēzeknē, Olainē, citās lielajās pilsētās,” raksta “Providus” vadošā pētniece. Un tālāk. “Saeima arī lēma, ka jau izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izbeigsies šī gada 1. septembrī. Ja Krievijas pilsonis vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju atkārtoti, viņam jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas un jāatbilst veselai virknei priekšnoteikumu. No šiem nosacījumiem vecāko paaudžu pārstāvjiem īpaši sarežģīti izpildāma ir prasība par pietiekamiem finanšu līdzekļiem dzīvei Latvijā - 620 eiro mēnesī.” No minētā secināms, ka Kažokai rūp ne jau no Ukrainas atbēgušo civiliedzīvotāju (kuru naudu “Providus” iecerējis “atprečot”) liktenis. Viņas sirds sāp par tiem, kuri vēl tikai pirms neilga laika latviešu valodu citādi kā vien par “sobačij jazik” nesauca, bet tagad ir likuma spiesti mācīties latviešu valodu.
Kažoka, pieskaroties Saeimas prasību izpildes organizatoriskajām problēmām (objektīvām), turpina: “Domājot par latviešu valodas zināšanu prasībām Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, kuri reiz bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi - jāapzinās, ka te ir runa pamatā par vecāko paaudžu cilvēkiem, kuru radītais risks Latvijas drošībai ir minimāls. Ja atskaita viņu pilsonību, viņi nav nošķirami no Bolderājā, Kauguros vai Olainē dzīvojošajiem vecāko paaudžu krieviski runājošajiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem. Protams, ir vēlams, lai viņi apgūst latviešu valodu un, manuprāt, ir attaisnojama privilēģija automātiskas vai ātrāk izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas formā tiem no viņiem, kuri var pierādīt savas latviešu valodas zināšanas. Vienlaikus, jābūt arī skaidram risinājumam tiem no viņiem, kuri latviešu valodas eksāmenu nespēs nokārtot - un šis risinājums nevar būt izraidīšana uz Krieviju, ilgstoša tiesāšanās vai ilgstoša atrašanās juridiski nenoteiktā situācijā.”
Lasot minēto, rodas pārdomas: ja “Providus” naudu no ANO tomēr saņems, vai tā netiks izlietota arī valodas mācīšanās upuru ciešanu “pētījumu” finansēšanai? Uz naudas jau neviens nevar uzrakstīt, kam tā tieši domāta. Tās izlietojums ir atkarīgs no saņēmēja godaprāta.
Jau pieminētajās sociālo tīklu aktivitātēs Kažoka dažādi cenšas nomelnot “Neatkarīgo”, rakstot: “Tā kā e-pasta autors sevi identificēja kā "Neatkarīgā" pārstāvi, kurš ir viens no tiem interneta resursiem, kas par Providus regulāri izplata dezinformāciju, aizsūtīju viņam pēdējos gados ierasto atbildi par atteikumu ar šo resursu jebkādi komunicēt. Vakar NRA apliecināja šīs izvēles pareizību, parādot, ka tās darbinieki nemāk un negrib ievērot pat ļoti elementāras žurnālistikas principus.”
Pēc “Neatkarīgās” pārliecības, viens no galvenajiem žurnālistikas principiem ir maksimāli iegūt visu pušu viedokli par aprakstāmo problēmu, tāpēc atgādinām, ka Kažokai pirms iepriekšējās publikācijas tika aizsūtīti jautājumi saistībā ar “Providus” un ANO Bēgļu aģentūru. Atgādinām, ka saņēmām šādu atbildi: “Varu tikai atkārtot to pašu, ko šīs un dažu citu platformu pārstāvjiem saku jau gadiem: Providus nekomunicēs ar Neatkarīgo, jo neuzskatām, ka šis interneta resurss pārstāv profesionālu žurnālistiku. Tādēļ mēs atsakāmies ar saviem komentāriem leģitimizēt tur izplatīto saturu. Tas pats princips attiecas vēl uz vairākām citām internetā balstītām platformām.” (Saglabāta oriģinālā rakstība.)
Vadoties pēc tiem pašiem žurnālistikas principiem, mēs Kažokas atbildi publicējām. Tas, ka šī persona, kas sevi identificē kā “pētnieci”, šādi izprot “atbildes sniegšanu pēc būtības”, protams, būtu tikai pašu šo personu raksturojošs elements, ja vien šī persona jau gadiem ilgi “nešeptētu” ar valsts naudu (piemēram no Sabiedrības integrācijas fonda saņemto), veicot dažādus pētījumus un realizējot organizācijas projektus. Tagad “Providus” snaikstās arī pēc Ukrainas bēgļu naudas. Tas jau nu noteikti vairs nav tikai “pētnieces” personiskās nepatikas vai patikas jautājums.
“Providus” jau vairāk nekā 10 gadus bauda “sabiedriskā labuma” organizācijas statusu. Ir vērts rūpīgi apsvērt, vai sabiedriskā labuma statuss tiešām piemērojams “domnīcai”? Vai nav tā, ka vienīgā sabiedrība, kuras labumu šis kantoris nodrošina, ir paši domnīcas “pētnieki” un “domātāji”?
