Izskatot Saeimas opozīcijas deputātu un politisko partiju Saeimas frakciju priekšlikumu, valdībai bija iespēja izvērtēt papildus piešķiramo finansējumu sociālajai jomai un veselībai. Tomēr neviens no opozīcijas priekšlikumiem netika ņemts vērā un visi ierosinājumi par šāgada valsts budžeta līdzekļu pārdali tika noraidīti.
Izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā valdība izskatīja virkni grozījumu dažādos likumos, un tehniskas dabas precizējumus tā atbalstīja. Tomēr lielākā daļa priekšlikumu šā gada budžeta likumprojektam bija Saeimas deputātu ierosinājumi pārdalīt budžeta izdevumus, kā arī palielināt budžeta deficītu, lai nosegtu visus priekšlikumus. Tāpēc, protams, daļu šo priekšlikumu var uzskatīt par populistiskiem. Pēc valdības sēdes finanšu ministrs Arvils Ašeradens atzina, ka valdības noraidītie pārsvarā bija opozīcijas priekšlikumi, kas par 2,13 miljardiem eiro palielinātu budžeta deficītu. Viņš atsaucās uz Eiropas Komisijas atzinumu par Latvijas 2023. gada budžeta plānu, saskaņā ar kuru plānotie izdevumi ir sasnieguši maksimumu.
Ieņēmumus no ēnu ekonomikas apkarošanas deputāti aicināja novirzīt pašvaldībām pamata sociālās palīdzības pabalstu izmaksai (garantētā minimālā ienākuma pabalstam un mājokļa pabalstam). Pašlaik garantētā minimālā ienākuma pabalstu pilnā apmērā sedz pašvaldība, savukārt mājokļa pabalsts saskaņā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto līdz 2023. gada 30. jūnijam tiek 50 procentu apmērā kompensēts no valsts budžeta līdzekļiem. Taču no šāgada 1. jūlija abus pabalstus kompensēs tikai 30 procentu apmērā no valsts budžeta līdzekļiem. Šādu procentuālo sadalījumu deputāti uzskata par nepieņemamu, jo pabalsti ir valsts noteiktie pamata sociālie pabalsti, kas noteikti Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nevis pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas. Pamata sociālie pabalsti pilnībā būtu jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem. Arī šo priekšlikumu valdība neatbalstīja.
Virkne priekšlikumu opozīcijas deputātiem bija saistībā ar pabalstiem un pensijām. Tiesa, deputāti diezgan brīvi rīkojušies, norādot finanšu avotus pabalstu palielinājumam, piemēram, lai nodrošinātu bērna kopšanas pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam 300 eiro mēnesī, varētu pārdalīt Aizsardzības ministrijas izdevumus. Aizsardzības ministrijas budžetu kā avotu opozīcija redz arī pensiju palielinājumam.
Bez finansējuma avota deputāti piedāvāja palielināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 1000 eiro, tāpat palielināt īpašas kopšanas pabalstu pilngadīgajiem, kuriem invaliditāte ir iegūta pēc pilngadības sasniegšanas, par simt eiro, savukārt ģimenes valsts pabalstu noteikt simt eiro mēnesī.
Viens no priekšlikumiem bija saistībā ar pensiju piemaksām, kas, kā jau “Neatkarīgā” rakstīja, ir viena no Labklājības ministrijas prioritātēm, kas līdz valdības “jāvārdam” nav tikusi. Priekšlikums paredzēja pakāpenisku piemaksu piešķiršanas atjaunošanu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. gada visiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem. Šis tāpat kā līdzekļu pārdale, lai nodrošinātu pensiju paaugstinājumu, netika atbalstīts.
Interesanti, ka opozīcija piedāvāja arī piešķirt finansējumu Labklājības ministrijas programmai, kas paredz piemaksu piešķiršanu pie vecuma un invaliditātes pensijām, balstoties optimistiskākā Eiropas Komisijas izaugsmes prognozē un “tātad lielākos nodokļu ieņēmumos”.
Valdība arī noraidīja ideju 2023. gadā Latvijā dzīvojošiem senioriem, apgādnieku zaudējušām personām un personām ar invaliditāti piešķirt vienreizēju pabalstu 350 eiro apmērā, lai mazinātu straujā energoresursu cenu pieauguma radīto negatīvo ietekmi. Savukārt Satiksmes ministrijas budžetu pārdalīt tā, lai būtu nauda jaundzimušo pūriņa nodrošināšanai.
Vēl vairāk ierosinājumu par pensiju palielināšanu bija priekšlikumi novirzīt papildu finansējumu veselības nozarei - onkoloģisko pacientu ārstēšanai, depresijas pacientiem, psihiskās veselības programmai, reto slimību pacientiem, kā arī, piemēram, Covid-19 vakcīnu iepirkumiem paredzēto finansējumu novirzīt ģimenes ārstu prakšu darba apmaksai. Tomēr - nekā. Valdība ies savu jau izlemto lēmumu ceļu.
Asākās diskusijas valdības sēdē raisīja veselības nozares budžets, tomēr premjerministrs Krišjānis Kariņš izteicās, ka tos ministrus, kuri nav gatavi strādāt, īstenojot reformas, viņš aicina atkāpties. Tas attiecas arī uz veselības nozari. “Ja mēs gribam kopā strādāt, tad mums visiem jāpieņem vieni noteikumi -neviens nevar uzstādīt savas vajadzības augstāk par visām pārējām kopīgām vajadzībām. Nevienā jomā mēs nevaram vairs atļaut papildu naudu, ja nenāk reformas, un ja kāds ministrs nav gatavs veikt reformas, es aicinu pēc šīs sēdes paziņot man. Atradīsim kādu, kurš ir,” skarbs savos izteicienos bija premjers.
Vienlaikus premjers atzina, ka veselības jomas izdevumi nesasniedz to izdevumu līmeni no kopējiem budžeta izdevumiem, kurus iesaka starptautiskās organizācijas. Valdības deklarācijā iekļauta apņemšanās, ka tā turpinās palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei, lai veselības nozares budžets veidotu vismaz 12 procentus no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Veselības ministre Līga Meņģelsone aicināja ierakstīt veselību vēlreiz kā prioritāti, uz ko premjers reaģēja visai asi, jo “kur gan paliks tad pārējās prioritātes”. Valdība vienojās, ka līdzekļu ekonomijas gadījumā nauda tiek novirzīta prioritātēm, neprecizējot - kādām.
