Saeimas Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs, bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) “Neatkarīgajai” atzina, ka ir dzirdējis par Lietuvas Bankas ieteiktajiem pasākumiem banku sektora sociālās atbildības palielināšanai (proti, kredītu un depozītu procentu likmju sabalansēšanai un kreditēšanas veicināšanai) un Saeimas komisijā “situācija tiks nopietni vērtēta”.
Sociālās apdrošināšanas budžets šogad plānots četru miljardu eiro apmērā, un lielākā daļa izdevumu plānoti pensiju speciālajā budžetā. Neraugoties uz lielajiem izdevumiem pensijām un sociālās apdrošināšanas pabalstiem, pēdējo četru gadu laikā uzkrājums sociālajā budžetā palielinājies, turklāt ievērojami – līdz pat 1,7 miljardiem eiro.
Latvijas medicīnas darbinieku arodbiedrības un Slimnīcu biedrības aicinājums sākt “rīkoties”, lai 2023. gada valsts budžetā tomēr iekļautu medicīnas nozares izdzīvošanai vitāli nepieciešamo finansējuma palielinājumu 306 miljonu eiro apmērā, izskatās pārāk maigs un nekonkrēts. Tikmēr Saeimas vairākuma balsošanas mašīna ir darba gatavībā. Neviens no koalīciju veidojošajiem politiskajiem spēkiem, vismaz pagaidām, nav paudis ne iebildumus, ne sniedzis jēdzīgus skaidrojumus par budžeta projektā paredzēto vairāk nekā trīs reizes mazāku finansējuma pieaugumu veselības nozarei.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informē, ka Latvijā pagājušajā gadā reģistrēto 15 535 jaundzimušo ir par 1 885 bērniem jeb 10,8% mazāk nekā 2021. gadā un šķiet, ka šoreiz pie vainas nav tikai sociāli ekonomiskie iemesli. Jautājums – cik lielā mērā savu ietekmi sāk atstāt jauno cilvēku nedrošība par nākotni?
Saeimas komisijas nupat sākušas skatīt šā gada budžeta projektu, tomēr par deviņdesmit deviņiem procentiem ir skaidrs, ka šogad netiks īstenota viena no prioritātēm sociālās drošības jomā. Šī prioritāte ir pensiju piemaksu atjaunošana. Labklājības ministrija pagaidām neatsakās no saviem vārdiem par tās svarīgumu.
Deviņu t.s. sankciju pakešu ieviešana pret Krieviju tās eksporta apjomu finanšu izteiksmē uz Eiropas Savienību (ES) pērn nebūt nav mazinājusi. Tieši otrādi – laikā no marta līdz novembrim Krievijas eksporta vērtība uz ES bija pieaugusi par 50%. Galvenais iemesls – ES dalībvalstu nespēja atteikties no Krievijas energoresursiem.
Latvijas valdība pagājušajā nedēļā it kā līdzjūtīgi un atbildīgi pieņēma lēmumu sniegt palīdzību 70 000 eiro apmērā Turcijas un Sīrijas zemestrīcē cietušajiem. Vēl pēc pāris dienām atbalsts tika papildināts ar trim teltīm un pāris tūkstošiem armijas noliktavās atrastu segu. Tas, protams, ir vairāk nekā nekas, un katrs jau palīdz tik, cik var. Bēdīgāk un nožēlojamāk šis “dāsnums” sāk izskatīties vien tad, ja to salīdzina ar n-tajiem miljoniem, kas premjera vadībā tikuši, tiek un tiks šķaidīti projektos, kuru jēgu un nozīmi tā īsti nevar definēt pat paši šķaidītāji.
Krišjāņa Kariņa otrās valdības jaunās un vecās ministrijas tā arī nav novedušas līdz rakstiskai un juridiski saistošai formai pirms pāris mēnešiem izteiktos solījumus neapmierināt valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls” (“AST”) un “Sadales tīkls” (“ST”) prasības daudzkāršot elektroapgādes tarifus.
Pilnīgi skaidrs, ka šī nav cieņpilna situācija attiecībā uz pakalpojuma saņēmējiem, tāpēc mēs atkārtoti lūdzam atbildīgo ministriju informēt, vai un kādus pasākumus plānots ieviest situācijas ātrai uzlabošanai, – tā par garajām rindām pēc valsts obligātā noteiktā personu apliecinoša dokumenta saka tiesībsargs Juris Jansons.
Lai arī onkoloģiju šajā gadā valdība ir izziņojusi kā vienu no veselības aprūpes prioritātēm, valdības apstiprinātais valsts budžets rāda, ka vēža pacienti šogad turpinās just nepietiekamā finansējuma smagās sekas.
Pēc otrdien notikušās valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš tandēmā ar satiksmes ministru Jāni Vitenbergu nāca klajā ar optimisma pārpilniem paziņojumiem par aviokompāniju “airBaltic”.
Ja Latvijas 2023. gada budžeta projekta iesniegšanu Saeimā varētu vizualizēt pēc būtības, tad finanšu ministram Arvilam Ašeradenam vakar vajadzēja no Smilšu ielas uz Jēkaba ielu aizlidot inflācijas uzpūstā balonā.
Turpinot pētīt Latvijas vadošo komercbanku dividenžu politiku, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka tieši skandināvu bankām raksturīga īpaši agresīva politika attiecībā uz savas peļņas izvešanu ārpus Latvijas. Tas liek uzdot daudzus, tajā skaitā politiskus jautājumus par to, vai mēs tiešām tik ļoti gribam būt “ziemeļvalsts”.
Latvijai pērn izdevies paveikt tautsaimniecisku brīnumu, savienojot elektroenerģijas patēriņa samazināšanos par 3,7% ar apstrādes rūpniecības pieaugumu par 2,7%.
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nu jau ilgstoši mēģina atbildēt uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai viņš ir spējīgs lauzt no sava priekšteča Tāļa Linkaita mantotus līgumus, ar kuriem visa Latvija un pusmiljards eiro sadalīts starp triju uzņēmumu četriem īpašniekiem.
Tikai Krievijas un Ukrainas kara rezultāti spēs sašķirot diezgan lielu skaitu cilvēku īstos astrologos, gaišreģos un burvjos vienā pusē un algotos propagandistos un stulbeņos otrā pusē.
Eiropas Savienības kohēzijas un reformu komisāre Elisas Ferreiras vizīte iepriecina kā solījums izsniegt Latvijai iztikas minimumu. Viņas pašas vārdiem runājot, “kohēzijas politika ir palīdzējusi saglabāt puslīdz normālu funkcionalitāti”.
Šodien, 3. februārī, Kijivā norisinās Eiropas Savienības (ES) vēsturē nebijis notikums – valstī, kurā norisinās karš, notiek ES augstāko institūciju samits. No Ukrainas viedokļa tam būtu jādod skaidra atbilde par ātru ārpuskārtas uzņemšanu ES, jo neviena no ES dalībvalstīm par Eiropas izvēli nekad nav samaksājusi ne tuvu tik dārgu cenu kā Ukraina.
Ģeopolitiskā fona pasliktināšanās, kas saistīta ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir atstājusi nelabvēlīgu ietekmi uz investīciju vidi Latvijā, tomēr nauda turpina ienākt mūsu valsts tautsaimniecībā. Tas sola gan jaunas darba vietas, gan attīstību kopumā.
Nepilns pusmiljons eiro mēnesī no Latvijas iedzīvotāju iemaksām dzērienu pudeļu depozīta sistēmā netiek izņemts, bet gan 4,5 miljonu tukšu pudeļu veidā izkaisīts pa ielām un parkiem, grāvjiem, laukiem un mežiem.
Valdība apstiprinājusi finansējuma piešķiršanu ģimenes ārstu praksēm trešā darbinieka atalgošanai, taču diemžēl šīs naudas pietiks tikai vienam mēnesim.
Igaunijas atomelektrostacijas (AES) būvniecības vietas izvēlei izveidotā telpiskās analīzes darba grupa izraudzījusies 16 iespējamās vietas mazas jaudas modulārās AES celtniecībai. Plānots, ka šī gada laikā tiks pabeigta visu AES būvniecības aspektu izpēte, bet 2024. gadā lēmums, būvēt vai nē, būtu jāpieņem Igaunijas valdībai.
