Valdošās partijas “Vienotība” deleģētais Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs nodrošināja komisijas atbalstu opozīcijas partijas “Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Viktora Valaiņa ierosinājumam komisijas vārdā prasīt, lai Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus banku virspeļņas ierobežošanai.
Kredītprocentu celšanas nodrošinātā banku virspeļņa kļuvusi par kārtējo skatuvīti, uz kuras demonstrēt vienas pozīcijas partijas un vienas opozīcijas partijas viedokļu saskaņu. Tikpat labi to var sacīt par Saeimas Budžeta komisijas 2. augusta sēdi kopumā. ZZS un “Vienotība” izmantoja sēdes sasaukšanas iemeslu - nepieciešamību apstiprināt apropriācijas kārtībā valsts budžeta izdevumus, lai pabiedētu koalīcijā ietilpstošo Nacionālo apvienību, ka tās atbildībā nodotā Ekonomikas ministrija nedabūs kārtējo naudas porciju bērnu rotaļu laukumu ierīkošanai. Šādā rakursā Ekonomikas ministrija komplektā ar tās politiskajiem aizbildņiem tika pazemota divkārši. Pirmkārt, ar jautājumu par rotaļu laukumu būvēšanu. Akcentu šajā jautājumā var likt gan uz to, vai ar rotaļu laukumiem jānodarbojas Ekonomikas ministrijai, gan uz pašreizējo situāciju Latvijā, pasaulē un jo īpaši Ukrainā, kurai šie laukumi tiks dāvināti. Otrkārt, ar konstatāciju, ka pat ar rotaļu laukumu iepirkuma dokumentiem ministrija galā netiek. Līdz šādām atklāsmēm J. Reirs aizvadīja komisiju, atbalstot cita ZZS politiķa Ulda Auguļa sagatavotos jautājumus Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Edmundam Valantam. Finālā gan izrādījās, ka kaislību kulšana ap rotaļu laukumiem pusmiljona eiro vērtībā arī bijusi tikai rotaļāšanās. Ekonomikas ministrija naudu dabūja un J. Reirs lika komisijai pievērsties jautājumam, kāda nemaz nebija sēdes iepriekš izziņotajā darba kārtībā.
Komisijas sēde nedeva skaidrību ne par V. Valaiņa priekšlikuma būtību, ne par komisijas vairākuma viedokli attiecībā uz banku virspeļņu. “Man ir aicinājums ne tikai kā deputātam, bet arī kā komisijai aicināt Finanšu ministriju meklēt šai situācijai risinājumu un kādā brīdī atnākt uz komisiju un pastāstīt, kā ministrija domā situāciju risināt. Ja mēs to spētu izdarīt, tad tas būtu labs žests un izpratne, ka visi politiskie spēki meklē risinājumu, nedaloties pozīcijā un opozīcijā,” kolēģus uzrunāja V. Valainis. Tiktāl patiešām Saeimā nenotiek dalīšanās starp pozīcijas un opozīcija deputātiem. Visi viņi grib uzradīt “labus žestus” sabiedrībai un savu varu ierēdņiem vismaz tiktāl, ka ierēdņiem jānāk uz Saeimas komisiju sēdēm sniegt informāciju un dažkārt arī atzīt savu neizdarību, kā tas tika demonstrēts jau pieminētajā gadījumā ar rotaļu laukumu iepirkumu.
Attiecībā uz banku virspeļņu deputātu žesti izskatās labi tikai tik ilgi, kamēr tie ir nenoteikti - kamēr deputāti sacenšas ar skaļākajiem aicinājumos citiem kaut ko izdomāt, darīt, atrisināt utt. Lai citi dara un atbild par rīcību, kas jebkurā gadījumā izraisīs neapmierinātību.
Banku ieņēmumi seko Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktajai refinansēšanas likmei, kas pārpakota starpbanku eiro kredītu indeksā Euribor un šādā formātā ierakstīta praktiski visos līgumos, ar kādiem bankas izsniegušas kredītus. Tādā veidā visi kredīti sadārdzinājušies un visi Latvijas iedzīvotāji piedalījušies to apmaksā. Tiešā veidā maksājuši vairāki desmiti tūkstošu hipotekāro kredītu ņēmēju, bet visi pārējie maksājuši par precēm un pakalpojumiem cenas, kurās pārdevēji iekļāvuši savus papildu izdevumus par kredītu sadārdzinājumu vai papildu izdevumus par precēm un pakalpojumiem, kuros iekļauts kredītu sadārdzinājums.
Ja pērnā gada peļņu uzskata par normu, tad šogad bankas kopumā jau savākušas apmēram 150 miljonus virs normas un gada otrajā pusē virsnormas ieņēmumus vēl kāpinās. Zināms taču, kārtējā, jau devītā pēc kārtas ECB refinanšēšanas likmes celšana stājās spēkā pirms pāris dienām, kad gads jau pamanāmi pāri pusei.
Politiķu problēma ir tāda, ka virspeļņas atņemšana bankām kļūs drīzāk par strīdus ābolu nekā par debesmannu, par ko visi priecāsies. Ja no bankām atņemtās naudas sāks maksāt kompensācijas hipotekārajiem parādniekiem kaut cik būtiskā lielumā, tad apvainosies visi pārējie, kas arī piedalījušies banku virspeļņas radīšanā. Ja naudu vienkārši ieplūdinās valsts budžetā, komercbankas izrādīsies Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības nodokļu kopējā sloga palielināšanā. Ja bankas paziņos par peļņas zudumu, tās varēs turēt aizdomās par peļņas norakstīšanu fiktīvos izdevumos, caur tiem aiztransportējot naudu saviem zviedru u.c. īpašniekiem.
Gan šeit uzskaitīto pretrunu, gan ārēja spiediena dēļ politiķi ilgi vilcinājās sākt banku izpurināšanu, kamēr neatrada tai pielietojumu savu iekšējo problēmu dēļ. Tātad jaunas valdības izveidošanai no “Vienotības”/ZZS kodola ar “Progresīvo" piedevu, kurai nodokļu palielināšana tikpat principiāli mīļa kā Stambulas konvencija.
Ķeršanās pie banku virspeļņas pārdalīšanas noder par pārbaudes akmeni nākamās koalīcijas dalībniekiem un noderēs par atspēriena punktu nākamās valdības popularitātei uz brītiņu, kamēr sabiedrība novērtēs, ka tās ieguvumi no banku peļņas pārdalīšanas ir mazāki par solītajiem un cerētajiem.
Saeimas Budžeta komisijas 2. augusta sēde nenonāca līdz spriešanai par bankās iegūstamās naudas izlietošanu, tās vietā liekot aizraujošu spēkošanos starp Jāni un Vili - starp komisijas priekšsēdētāju J. Reiru un locekli V. Krištopanu ("Latvija pirmajā vietā") Viņi kavējās atmiņās par seniem laikiem, kad V. Krištopans kā Vācijas-Latvijas bankas līdzīpašnieks bija priekšnieks šīs bankas kredītdaļas priekšniekam J. Reiram.
Viņu tagadējo statusu izlīdzināšanai jāatzīmē, ka V. Krištopans vada paša izveidotu Saeimas izmeklēšanas komisiju, “lai izvērtētu finanšu sektora “kapitālā remonta”, kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu” utt. Tas ir citāts no komisijas nosaukuma, kas izveidots atšķirīgi no lietvedības standartiem.
Saprotama bija V. Krištopana izturēšanās vairāk kā viesim - citas komisijas vadītājam, nevis kā Budžeta komisija loceklim. “Man prieks, ka daudzi politiķi sākuši runāt maniem vārdiem,” viņš ar J. Reira atļauju aizsāka diskusiju pēc V. Valaiņa uzrunas. Tomēr tas nenozīmē, ka viņš būtu ierosinājis uzlikt banku virspeļņai nodokli. Vairojoties piekritēju pulks V. Kristopana pārliecībai, ka “kreditēšanā un klientu piesaistīšanā bankām ir nenormāli ierobežojumi". Tāpēc bankām neatliekot nekas cits, kā izsūkt naudu no tām atļautajiem klientiem. “Vaina nav bankās, bet apstākļos, kādi radīti bankām,” skaidroja V. Krištopans.
“Negribu piekrist, ka par hipotekāro likmju celšanu vaina nav bankās,” atsaucās J. Reirs. “Vili, tu taču atceries, kā es strādāju tavā bankā. Kad es sāku, kredītu likmes bija ap 85-89%, bet gada laikā tās tika pazemināts līdz 22%. Mēs varējām likmi turēt, bet bija jāseko līdzi tirgum.” “Jāni, es tev pilnīgi piekrītu, bet tikai atceries, ka banka ir vienots organisms,” sarunu turpināja V. Krištopans. “Bankām šobrīd nepelnoša daļa ir uzpūsta lielāka nekā pelnošā daļa. To, kuri kontrolē naudas izcelsmi un transakcijas, bankās šobrīd ir nenormāli daudz. Algās viņiem jāmaksā miljoni. Un šī nauda jānopelna. Es gribu pateikt, ka nedrīkst izraut vienu rādītāju. Jā, par Euribor varētu uzspiest, bet tas neatrisinās problēmu. Kamēr bankām būs jāpilda policista, izmeklētāja, prokurora un VID funkcijas! Nu, mēģiniet to saprast!”
Politiķi bija tik tiešām iejūtīgi pret bankām jeb nejūtīgi pret banku peļņas pieauguma rādītājiem jau kopš pagājušā gada otrās puses. Bet šīs nedēļas laikā viss ir mainījies. Izrādīt līdzdalību banku virspeļņas pārdalīšanā kļuvis par labo toni, bez kā vairs nav iespējams ērti iekārtoties ne valdošajā koalīcijā, ne opozīcijā.
