Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopīgajā sēdē gan tagadējās, gan sagaidāmās koalīcijas partiju deputāti pateica daudzus skarbus vārdus par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto skolu slēgšanas plānu un tikpat vienprātīgi izvairījās no jebkādas rīcības, ar kādu varētu šo plānu grozīt vai atcelt.
Divu Saeimas komisiju sēde notika 8. augustā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpā. Tādējādi mājasmātes jeb sēdes vadītājas gods un pienākumi pienācās premjeru un izglītības un zinātnes ministri deleģējušas partijas “Jaunā Vienotība” (JV) pārstāvei Agitai Zariņai-Stūrei. Viņa deva vārdu pēc iespējas daudziem gribētājiem un noslēdza gandrīz triju stundu ilgu runāšanu ar secinājumu, ka cilvēki noguruši klausīties un viņiem pienācis pēdējais brīdis doties uz citiem ieplānotiem pasākumiem. Tātad ne vārda par to, deputātu kopīgo “fui” skolu slēgšanai vajadzētu pārvērst lēmumā un rīcībā, kas skolu slēgšanas plānu grozītu. Plāna pieņemšana paredzēta valdībā 15. augustā. Tagadējā valdība to varēs darīt drošā pārliecībā, ka solītās pārmaiņas valdošajā koalīcijā un valdībā nekādas pārmaiņas plāna izpildē neizraisīs. JV pagaidām neoficiāli iecerētie partneri Saeimas komisiju kopīgajā sēdē izturējās uz mata tāpat, kā esošās koalīcijas partneri. Tātad atzina plānu par sliktu, bet negrozāmu.
JV tagadējie un nākamie partneri sametās kopā divās pozīcijās, no kurām “apšaudīja” JV politiskajā atbildībā tapušo plānu ar kaismīgām vārdu virknēm. Pirmkārt, saprotama ir “Apvienotā saraksta” (AS) un “Zaļo un zemnieku savienības” (ZZS) orientācija un laukiem kā teritoriju, kur dzīvo šo partiju vēlētāju vairākums. "Ja mēs konceptuāli atbalstām ziņojumu, tad tās ir beigas lauku reģioniem, lauku skolai,” uzsvēra Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas vietnieks Česlavs Batņa (AS). “Mēs, pārstāvot ZZS, iestājamies par to, lai laukos būtu apdzīvotība. Bet šajās tabulās, ko redzam, lauku skolu skaits samazināsies. Esam saņēmuši vēstules no 30 pašvaldībām un sajūsmu par reformu es tajās atrast nevarēju,” šo tēmu turpināja komisijas locekle Līga Kļaviņa.
Te jāņem vērā, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadīšana atdota opozīcijai, konkrēti ZZS Daigas Mieriņas personā. Ja nu viņas vadīta komisija bija iesaistījusies skolu slēgšanas plāna izskatīšanā, tad viņai kā Saeimas amatpersonai bija pienākums panākt vai vismaz cīnīties par ZZS nostājas, ja tāda vispār ir ieņemta konkrētajā gadījumā, ierakstīšanu pārvaldes dokumentos. Nekas tāds pamanāms nebija. ZZS izpaudās tikai minimālas intensitātes retorikā.
Otrkārt, Nacionālā apvienība (NA) un “Progresīvie” norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtie dati neapliecina saistību starp izglītības kvalitāti un skolu lielumu: “Es kā ekonomikas analītiķe mēģinu saprast, kas būs tas, kas nodrošinās man to labo izglītību Rīgas skolā atšķirībā no Preiļu skolas,” uzstājās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama (“Progresīvie”). “Šeit tiek runāts par kaut kādiem kritērijiem, bet es neredzu nekādu kopsakaru. Viens no kritērijiem ir skolēnu skaits, taču tas saistīts tikai ar skolotāju atalgojumu. Kur tad ir redzams, ka skolēnu skaits paaugstinās izglītības kvalitāti?” viņa turpināja u rezumēja, ka “es kā profesore šo ziņojumu atdotu atpakaļ pārstrādāšanai".
S. Ābramai pievienojās NA deputāts Uģis Mitrevics: “Vai kvantitatīvie rādītāji ir pietiekami, lai spriestu par kvalitāti? Kolēģi jau teica, ka nē. Devīto klašu eksāmenu rezultātos nav vērojama korelācija starp labākiem rezultātiem lielajās skolās nekā lauku skolās. Apgāžams pieņēmums, ka lauku skolas ir sliktas skolas.”
Lai vismaz kaut kā pamatotu skolu slēgšanas plānu, IZM ir izlēmusi atzīt un pat uzsvērt zemo izglītības līmeni Latvijā: “Plaisa starp lauku reģioniem un pilsētām neizlīdzinās, kā arī rezultāti kopumā neuzlabojas un saglabājas ļoti zemā līmenī,” vēsta pieteikums vairākām diagrammām, kurās parādīti centralizēto eksāmenu rezultātu latviešu valodā un matemātikā 9. un 12. klasē. Lūk, kā IZM prezentācijā parādīti 12. klases matemātikas eksāmenu 2009.-2022. gada rezultāti, kuros plaisa starp pilsētas un tieši Rīgas skolām un laiku skolām vizuāli visplatākā:
Pret acīm redzamo iebildumu nav, bet ir skaidrojums, līdz kuram kāda konkrēta jautājuma kontekstā nonāca arī IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa. Viņa pieminēja kopš aizlaikiem zināmo, ka pilsētas kolas pacenšas tikt vaļā no spēju un uzvedības ziņā mācību procesam neatbilstošākajiem skolēniem, ar kuriem ir ar mieru darboties lauku skolas. Padomju laikā bijušie rajoni sacentās, rādot savas Pirmās vidusskolas, kur visi skolēni mācās sekmīgi - sekmīgāk nekā kaimiņu rajonu pirmajās vidusskolās, bet darīšanu ar miliciju šīm skolām un skolēniem nav bijis nekad un nemaz. Tagadējos laikos sacensība pārcelta uz cīņu par ģimnāziju goda nosaukumiem un lauku skolas vēl jo vairāk ieinteresētas mācīt arī praktiski neapmācāmos, jo runa nav tikai par skolas godu, kā bija padomju laikos, bet arī par skolas pastāvēšanu. Lauku skolu slēgšana nepietiekama skolēnu skaita dēļ sākās ļoti drīz pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Tām lauku skolām, kuras vēl pastāv, ir izdevies daudzus gadus noturēties uz robežas starp pastāvēšanu un likvidēšanu.
Lauku skolu skolēnu savākšana tagadējo novadu centros atstātajās skolās neuzlabotu izglītības vidēji aritmētiskos rezultātus, bet pēc būtības varētu vēl jo vairāk pazemināt izglītības līmeni, ja lielās skolas netiks galā ar skolēniem, no kuriem iepriekš tās bija tikušas vaļā. Tad šajās skolās mazāk iemācīsies arī tie, kuri paši nav traču cēlāji.
Vispārizglītošo skolu rezultāti vidusskolas līmenī Latvijā bēdīgāki kā padomju laikos vairāku iemeslu dēļ, starp kuriem pat kā galveno var izcelt arodizglītības sašaurināšanu līdz daudzos gadījumos praktiski nepamanāmam apjomam jauniešiem nesasniedzamās vietās. Tādējādi vidējā izglītība sašaurināta līdz vidusskolas izglītībai. Saeimas komisiju kopsēdē U. Mitrevics un vēl citi pieminēja, ka vidusskolu skaita samazināšana nepievērsīs jauniešus profesionālajai izglītībai, jo tā vēl mazāk sasniedzama nekā vidusskolas pēc reformas. Profesionālo skolu taču maz, par dienesta viesnīcām pārsaukto internātu vai kopmītņu tām maz vai nemaz. Lai šos objektus atjaunotu masveida lietošanai, nāktos ieguldīt simtus miljonus eiro, kuru daudzums pārsniegtu valsts un pašvaldību ietaupījumus no slēgto skolu skolotāju algām un ēku izturēšanas.
Pat tikai vispārizglītošo skolu kontingenta koncentrēšana prasīs līdz 300 miljoniem eiro. Ļoti aptuveni sakot, 100 pamesto skolu vietā 10 skolas jāuzceļ no jauna, 10 skolām vajadzīgi jauni mācību korpusi un daudzām skolām vajadzīgi citi paplašinājumi (sporta zāles, ēdamzāles) vai aprīkojumi, lai vismaz vārdos varētu atskaitīties par atbilstību kvalitatīvas izglītības sniegšanai.
Č. Batņa un vēl citi deputāti vērsa uzmanību uz to, ka nav garantēta finansējuma un materiālo resursu ne bērnu un droši vien arī skolotāju vadāšanai uz slēgto skolu cilvēkus uzņemošajām skolām, ne šo skolu aprīkošanai lielākam cilvēku skaitam viselementārākajā līmenī. Skolēniem vajadzīgi galdi un krēsli, bet to novietošanai vajadzīgi grīdas kvadrātmetri utt. Vismaz IZM prezentācijas līmenis atstāj iespaidu, ka IZM, ko personificēja parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga, vāji saprot to, kāda apjoma grūtības skolu slēgšanas paātrināšana uzveļ valsts iestādēm. Varbūt deputāti ļauj valdībai ķerties pie plāna izpildes tāpēc, ka paredz tā izjukšanu pašam no sevis bez viņu pretdarbības.
