Šā gada pirmajā pusgadā Juridiskās palīdzības administrācija ir pieņēmusi 28 lēmumus par valsts kompensāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā ir iestājusies personas nāve, un izmaksājusi 59 495,69 eiro, atbildīgajā valsts institūcijā noskaidroja “Neatkarīgā”.
Kompensācijas par personu nāvi nav vienīgās, kuras iespējams pieprasīt un no valsts saņemt saistībā ar tiesību aizskārumu vai iesaisti kriminālprocesā. Šīs iespējas un likumā paredzētās tiesības personas ne vienmēr izmanto.
"Neatkarīgā" jau rakstīja, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs mudina piešķirt vienreizējas kompensācijas Jēkabpils pusē nogalinātās sievietes nepilngadīgajiem bērniem. Tā būtu vienreizēja kompensācija neatkarīgi no šo personu statusa kriminālprocesā. E. Rinkēvičs uzskata, ka minimālajam vienreizējās kompensācijas apmēram katrai no šīm personām jābūt vismaz 50 000 eiro. Tomēr šajā aktivitātē E. Rinkēvičs nebūt nav iniciators. Pirmie, kas uzsāka kampaņu, ir “ManaBalss.lv”. Portālā kopš 16. jūnija ir iespējams nobalsot par kompensācijas piešķiršanu cietušajiem Jēkabpils traģēdijā. Izteikts aicinājums Latvijas Republikas Saeimai pieņemt speciālu likumu, ar kuru nekavējoties tiktu piešķirta 500 000 eiro kompensācija cietušajai ģimenei par Latvijas Republikas valstisko nespēju aizsargāt divu bērnu māti no slepkavas. "Aicinām Saeimu izstrādāt likumu, ka šādos acīmredzami bezstrīda gadījumos, kā to jau ir vērtējušas valsts augstākās amatpersonas, cietušajiem ir tiesības tūlīt vērsties Saeimas atbildīgajā komisijā vai Ministru kabinetā ar kompensācijas prasību, un tad Saeimai vai Ministru kabinetam būtu iespēja šo prasību izskatīt. Tas ļautu cietušajiem un valstij izvairīties no gariem un dārgiem tiesvedības procesiem, kuros valsts kompensācija reizēm cietušos sasniedz par vēlu," raksta “ManaBalss.lv”.
Jau ziņots, ka 16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Rusiņam bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 - par to, ka viņš nepilda lēmumu par aizsardzību pret vardarbību. Rusiņu pēc slepkavības policijai nav izdevies aizturēt, un nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.
Kā "Neatkarīgajai" skaidroja Juridiskās palīdzības administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Zane Greidiņa, šā gada pirmajā pusgadā Juridiskās palīdzības administrācija ir pieņēmusi 28 lēmumus par valsts kompensāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā ir iestājusies personas nāve, un izmaksājusi 59 495,69 eiro. 2023. gada pirmajā pusgadā Juridiskās palīdzības administrācijā saņemti 394 valsts kompensācijas pieprasījumi, pieņemti 366 lēmumi par valsts kompensācijas izmaksu un 43 lēmumi par atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju. Kompensācijas tiek izmaksātas, ja noziedzīgs nodarījums tiek kvalificēts kā slepkavības mēģinājums, noziedzīga nodarījuma rezultātā var būt iestājušās dažādas sekas, tajā skaitā smagi miesas bojājumi, vidēja smaguma miesas bojājumi, kā arī viegli miesas bojājumi. Administrācija neveic uzskaiti pēc noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas, bet gan pēc sekām - vidēja smaguma miesas bojājumi un smagi miesas bojājumi, norāda Z. Greidiņa.
Tiesības uz valsts kompensāciju ir personai, kura Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo, ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā ir iestājušās kādas no likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” minētajām sekām. Juridiskās palīdzības administrācija pieņem lēmumu par valsts kompensācijas izmaksu cietušajam, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve, personai nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris, cietušais ir inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Valsts kompensācijas cietušajiem apmēru regulē likums “Par valsts kompensāciju cietušajiem”. Valsts kompensācijas maksimālais apmērs vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam ir Latvijas Republikā noteiktās piecas minimālās mēneša darba algas. Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru brīdī, kāds noteikts, kad persona atzīta par cietušo.
Valsts kompensācijas apmērs tiek aprēķināts procentuāli pēc sekām, piemēram, par nodarītiem vidēja smaguma miesas bojājumiem valsts kompensācija tiek maksāta 50% apmērā no maksimālās valsts kompensācijas apmēra. Savukārt noziedzīgos nodarījumos, kuros iestājusies personas nāve un par cietušajiem vienlaikus atzītas vairākas personas, valsts kompensācija tiek sadalīta proporcionāli cietušo skaitam, jo valsts kompensācijas apmērs tiek aprēķināts pēc noziedzīgo nodarījumu skaita, nevis pēc cietušo personu skaita. Cietušais papildus izmaksātajai valsts kompensācijai ir tiesīgs prasīt kaitējuma atlīdzinājumu Kriminālprocesa likuma un Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts kompensācija nepilngadīgajiem cietušajiem izmaksāta 113 personām. 2023. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, ir palielinājies pieņemto lēmumu par valsts kompensāciju izmaksu nepilngadīgajiem cietušajiem skaits. Pieaugums tiek skaidrots ar to, ka noziedzīgs nodarījums visbiežāk tiek izdarīts ģimenē vai izmantojot uzticēšanos, kā arī bērnu un jauniešu iespēju izmantot dažādas tīmekļvietnes un citus sakaru līdzekļus, kā rezultātā nereti nepilngadīgas personas tiek iesaistītas noziedzīgos nodarījumos kā cietušie, kas bieži ir par iemeslu, lai tiktu uzsākts kriminālprocess un rastos tiesības uz valsts kompensāciju. Kompensācijas apmērs ir saistīts ar valstī noteikto minimālo mēnešalgu - līdz ar minimālās mēnešalgas palielināšanos 2023. gadā ir pieaudzis arī izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs. Šogad valsts kompensācijās izmaksāti 829 750,03 eiro, bet 2022. gadā - 733 551,27 eiro.
Joprojām maz tiek izmantota iespēja Kriminālprocesa likuma ietvaros atgūt procesuālos izdevumus. Tās ir summas, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem, ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni. "Neatkarīgā" jau rakstīja, ka tā sauktajā Lemberga prāvas lietā daudzi iesaistītie atteikušies no domas par kompensācijas pieprasīšanu. Tas tika pamatots ar nevēlēšanos papildus sevi apgrūtināt, rakstot dažādus iesniegumus.
