Eirozonas ekonomika stājas, kam piepalīdz arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) izaugsmi apzināti bremzējošā monetārā politika, bet ASV ekonomika, neskatoties uz līdzīgu kredītu procentu likmju celšanu, uzrāda ievērojamu noturību. Rezultātā globālie finanšu investori, pamatā ieguldījumu fondi, aizvien vairāk sāk likt likmes uz ASV tirgu.
“Mēs redzam pamatīgu procentu likmju kāpumu ASV, bet pieprasījums un izaugsme tur ir spēcīgi,” “Financial Times” atzina ieguldījumu fonda “Fidelity International” investīciju portfeļa pārvaldnieks Ario Emami Nedžads. “Eiropas ekonomiskā izaugsme ir vāja; mēs domājam, ka ECB ir pieļāvusi kļūdu savā politikā un vēlāk viņiem nāksies to atzīt,” viņš sacīja, atsaucoties uz viedokli, ka ES ir pacēlusi aizņēmumu likmes pārlieku augstu un kādā brīdī būs spiesta tās strauji samazināt.
Negatīvo tendenci apliecina eiro kritums pret ASV dolāru pēdējo nedēļu laikā, bet iepriekšējais pārsteidzošais Eiropas akciju vērtības pieaugums ir apstājies, raksta “Financial Times”. Investori kļūst aizvien pārliecinātāki, ka Eiropa drīzumā ieslīgs sāpīgā ekonomikas lejupslīdē, pretēji pārliecībai, ka, neskatoties uz ASV Federālo rezervju arīdzan piekopto kredītu procentu likmju paaugstināšanas politiku, ASV tirgu gaida “maiga nosēšanās”. Tas nozīmē, ka ASV inflācijas apkarošanas pasākumi ekonomisko izaugsmi visticamāk būs ietekmējuši krietni mazāk nekā Eiropas.
“Neatkarīgā” noskaidroja, ka šī gada otrā ceturkšņa IKP pieaugums pret iepriekšējā gada otro ceturksni ASV ir bijis 2,4%, krietni virs ekonomistu iepriekš prognozētā. Eiropas Savienības (ES) gada pieaugums otrajā ceturksnī bijis precīzi nulle, saskaņā ar sākotnējo “Eurostat” novērtējumu. Savukārt eirozonas un visas Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā ceturkšņa pieaugums - šī gada otrais pret pirmo ceturksni - arī bija nulle iepretim iepriekšējai Vācijas Centrālās bankas 0,3% prognozei. Vārdu sakot - Eiropas ekonomika ir uz recesijas sliekšņa.
Traģiskākais visā stāstā ir fakts, ka, neskatoties uz skarbo ECB politiku, gada inflācijas līmenis eirozonā jūlijā aizvien bija 5,6%. Analītiķi uzskata, ka procentu likmju paaugstināšana eirozonā ir atstājusi krietni mazāku ietekmi Eiropā nekā ASV sakarā ar lielo ietekmi, ko uz Eiropas cenām atstājis karš Ukrainā un Krievijas energoresursu piegāžu piegriešana, raksta “Financial Times”.
Eirozonā pieaug balsis, kas iebilst pret ECB dramatisko kredītu procentu likmju celšanas politiku, kas inflācijas apkarošanā tā arī īsti neko nedod, bet sekmīgi dzen uz leju Eiropas ekonomiku. Latvijā gan novērojams, ka, pateicoties absolūtajam vairumam kredītu, kas piesaistīti eirozonas starpbanku EURIBOR likmēm, kas savukārt atkarīgas no ECB bāzes procentu likmēm, krasi aug komercbanku peļņa, kas formāli velk uz augšu IKP rādītāju. Taču pārējā ekonomika kredītu ievērojamas sadārdzināšanās dēļ slīd lejup.
Pret ECB politiku no eirozonas valstīm pagaidām visskaļāk iebilst Itālija. Tās ekonomika 2023. gad otrajā ceturksni kritās par 0,3% pret iepriekšējo ceturksni. Itālijas Finanšu ministrija šajā gadījumā nepakautrējās vainot ārējos faktorus, tostarp ECB procentu likmju straujās celšanas politiku. “IKP rezultātus ietekmēja kritums starptautiskajā rūpniecības produkcijas apritē, kredītu procentu likmju pieaugums, kā arī augošo izmaksu ietekme uz mājsaimniecību pirktspēju,” teikts ministrijas paziņojumā.
Tas gan nepārsteidz. Itālijas premjerministre Džordžija Meloni jau iepriekš kritizēja ECB politiku, sakot, ka tās lietotās zāles [kredītu procentu likmju pieaugums] var izrādīties sliktākas nekā slimība [inflācija], raksta “Politico.eu”. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini pēdējo, 27. jūlija, ECB lēmumu par galvenās refinansēšanas likmes paaugstināšanu par kārtējiem 0,25 procentu punktiem līdz 3,7% publiski komentēja šādi: “Vai Kristīnei Lagardai [ECB prezidentei] ir hipotekārais kredīts ar mainīgu likmi? Vai viņa zina, cik ļoti pieaug ikmēneša maksājums? Kurš ir ieguvējs no šiem absurdajiem lēmumiem?”
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka eirozonas problēmas ir dziļas un pamatīgas. Vācijas kā visas eirozonas “motora” Centrālā banka jūnija beigās prognozēja, ka šogad kopumā Vācijas IKP kritīsies par 0,3%, salīdzinot ar 2022. gadu, bet nākamgad un 2025. gadā būs niecīga ekonomiskā izaugsme - par attiecīgi 1,2% un 1,3%. Un, kā uzskata daudzi ekonomisti un rāda Vācijas uzņēmumu praktiskā pieredze, problēmas ir dziļas un pamatīgas - novecojusi infrastruktūra, moderno ekonomikas nozaru zemais īpatsvars, darbaspēka novecošanās un trūkums, totāla atpalicība IT tehnoloģijās utt.
