Igaunijas vietējās autobusu līnijas jau šoruden varētu šķērsot Latviju

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Plāni šoruden pagarināt lauku autobusu līnijas pāri Igaunijas dienvidu robežai uz Latviju, visticamāk, tiks atbalstīti, un projektam ir piešķirti 300 000 eiro, vēsta Igaunijas Nacionālās raidorganizācijas portāls “err.ee”.

Vēlas cilvēkiem atvieglot dzīvi

Pēdējos trīs gadus sabiedriskā transporta centri Pērnavas, Valgas un Vīlandes novados un Dienvidaustrumigaunijas Sabiedriskā transporta centrs diskutē par to, kā atvieglot dzīvi cilvēkiem, kas dzīvo Igaunijas pierobežas reģionos, bet viņiem tuvākā pilsēta atrodas Latvijā.

Igaunijas-Latvijas sadarbības programma "Interreg" projektam piešķīrusi 300 000 eiro finansējumu. Organizācijām arī pašām jāatrod 75 000 eiro.

“Pirmais solis šī projekta realizācijā ir pārrobežu sabiedriskā transporta stratēģijas un rīcības plāna izstrāde sadarbībā ar Latvijas pusi. Pēc tam izmēģinājuma kārtā atvērsim autobusu maršrutus, lai noskaidrotu pieprasījumu, pieejamību, kustības sarakstus un to, uz kādām apdzīvotām vietām varētu attiekties šis autobusu pakalpojums,” teicis Pērnavas apriņķa sabiedriskā transporta centra vadītājs Andruss Kerpuks.

Pārrobežu sadarbība ir svarīga

A. Kerpuks sacījis, ka nav ierasts, ka sabiedriskā transporta centri, kas darbojas saskaņā ar valsts likumiem, sāk organizēt pārrobežu autobusu savienojumus. Atļauja tika lūgta Igaunijas Klimata ministrijai un Reģionālo lietu ministrijai, un reģionālo lietu ministrs Madis Kallass (SDE) sacīja, ka atbalsta šo ideju.

“Es ļoti atzinīgi vērtēju šādus centienus. Tur, kur ir pieprasījums, ir labi, ja mēs varam radīt piedāvājumu. Pašlaik pārrobežu sadarbība gan vietējā, gan valsts līmenī noteikti ir svarīga. Jebkurā gadījumā ir atbalsts no mūsu ministrijas, un mēs jau esam komunicējuši par šo jautājumu,” viņš sacīja.

Savukārt Latvijas Limbažu novada pašvaldības vadītāja vietnieks Māris Blaunieks pastāstījis, ka dome ir gandarīta, ka ir uzaicināta piedalīties šajā projektā: “Tas ir ļoti noderīgi, un mēs esam par to, lai tas notiktu.”

Bet pa to laiku Latvijā...

“Neatkarīgā” jau informēja, ka Satiksmes ministrijas atbildībā notiekošo valsts dotāciju dalīšanu starp autobusu pasažieru pārvadātājiem var dēvēt par autopārvadājumu biznesa sadalīšanu starp uzņēmumiem, kuri izveidojuši karteļa uzņēmumu biznesa modeli. Shēmas serdenis ir uzņēmums “Latvijas Sabiedriskais autobuss”. Pārvadājumu konkursa rīkošanai pilnvarotā Autotransporta direkcija (ATD) ik pa laikam izplatīja paziņojumus par kārtējām uzvarām, kas piešķirtas vai nu tieši “Sabiedriskajam autobusam”, vai vēl diviem uzņēmumiem - “Liepājas autobusu parkam” un “Nordeka" - ar pirmtiesībām uz starppilsētu pasažieru pārvadājumiem Latvijā. ATD bija sadalījusi valsti 16 pārvadājumu apgabalos jeb lotēs. Līgumi nereti tiek slēgti tikai ar dažiem konkursu uzvarētājiem, bet konkursu zaudētāji iesniedz sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā, notiek arī tiesvedības.

ATD konkurss atražo un uz nenoteiktu laiku nostiprina veidu, kādā jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem Latvijas valsts budžets un citi labumi tiek dalīti starp saimnieciski politiskajiem grupējumiem.

Strādā ar zaudējumiem

Pasažieru pārvadātājs AS “Nordeka” pagājušajā gadā strādājis ar 8,451 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 14,6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga vairākkārt un bija 2,708 miljoni eiro, apkopojot “firmas.lv” informāciju, ziņo aģentūra LETA. Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka zaudējumos ir iekļauts izveidotais uzkrājums Konkurences padomes (KP) uzliktajam sodam, kad KP par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemēroja naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem - “Liepājas autobusu parks”, “Nordeka” un “Latvijas Sabiedriskais autobuss”.

Tostarp “Liepājas autobusu parks” piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā, “Nordeka” - 637 600 eiro apmērā, bet “Latvijas Sabiedriskajam autobusam” - 474 600 eiro apmērā.

Vienlaikus vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums nepiekrīt KP lēmumam un ir pārsūdzējis šo lēmumu tiesā.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais