Portāls “nra.lv” šonedēļ piedāvā lasītājiem piedalīties balsojumā par tēmu “Vai atbalstāt, ka valstij piederošo un no valsts budžeta dotēto “airBaltic” turpina vadīt Martins Gauss, saņemot atalgojumu mēnesī vidēji 69 084 eiro?”.
Neraugoties uz pietiekami lielu interesi par Zāļu valsts aģentūras vadīšanu un pat konkursā izvirzītu uzvarētāju, izrādās – Veselības ministrijai konkursi nav vajadzīgi. Pretendents, kas konkursā ieguva visaugstāko vērtējumu, nesaņēma veselības ministres Līgas Meņģelsones “jāvārdu” un tāpēc netiek virzīts apstiprināšanai valdībā.
Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projekta īstenošanas plāni tiek turēti slepenībā arī no sabiedriskajām organizācijām, kuras aizstāv plānotajam terminālim apkārt dzīvojošo iedzīvotāju intereses. Šāda tautu nievājošā varas attieksme sabiedriskās organizācijas spiež rīkoties aktīvāk un jau tuvākajā laikā ir gaidāmi protesti, “Neatkarīgajai” apliecināja Piekrastes vides aizsardzības biedrības pārstāve Marta Timrote.
Sabiedrības brīdināšana un labo programmētāju pūliņi pasargāt datorlietotājus no slikto programmētāju nodrošinātas datorkrāpšanas pagaidām nespēj nobremzēt izkrāpto naudas summu pieaugumu.
Satiksmes ministram Jānim Vitenbergam jau pirmajās ministrēšanas nedēļās sanākusi ķeza ar Roterdamas ostas pārvaldes modeli. Ministrs mēģinājis žurnālistiem izklāstīt savu sapratni par to, kā būtu pārvaldāmas ostas. Izrādās, Roterdamas ostas pārvaldes modelis, kuru ministrs uzskata par pareizu, ir pilnīgi pretējs tam, pēc kāda ilgojās un kādu Rīgas un Ventspils ostās ieviesa pašreizējās koalīcijas partneris “Jaunā Vienotība” un Krišjāņa Kariņa pirmā valdība.
Latvijai tagad par katru cenu jāstutē Jēkabpils dambis, kura iespējamo aizskalošanu Krievijas propaganda pasludinājusi par Eiropas Savienības (ES) un vispār pūstošo Rietumu bojā ejas vēstnesi vai simbolu.
“Pienāks tāds brīdis, kad tu nevarēsi nopirkt jaunu bateriju, ja nenodosi veco bateriju,” brīdina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija liecina, ka pērn Latvijā dabasgāzes patēriņš ir samazinājies par 30,3% – no 12,74 teravatstundām 2021. gadā uz 8,88 teravatstundām. Līdzīga tendence pērn bijusi vērojama arī mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām kopīgi veidojam reģionālo dabasgāzes tirgu – Igaunijā, Lietuvā un Somijā.
Uzbeku un citu Vidusāzijas valstu izcelsmes cilvēku masveida iespiešanās Latvijas darba tirgū kārtējo reizi pielīdzina cilvēkus ūdenim, kura tecēšanu apraksta savienoto trauku likums.
Kopš šā gada 13. janvāra valdībā slepenībā tiek turēti Skultes dabasgāzes termināļa it kā potenciālo investoru vārdi un viņu piedāvātā darījuma detaļas. Atbildīgā ministra izvairīšanās informēt par piedāvātā darījuma būtību un darījuma piedāvātājiem rada aizdomas, ka slepus tiek perināta kārtējā blēdība, par kuru gāzes un elektroenerģijas lietotājiem nāksies maksāt dārgu cenu.
Latvijas slimnīcas aicina veselības ministri nekavējoties risināt finansējuma problēmu, jo finansējums šogad ir par trešdaļu mazāks nekā nepieciešams. To sarunā veselības ministrei Līgai Meņģelsonei norādījuši Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji.
Latvijas tiesu sistēma gadu desmitus cīnās ar tā sauktajiem garajiem kriminālprocesiem, kuru ilgums ir tuvs vai pat pārsniedz desmit gadus. Šādi procesi, atbilstoši Eiropas cilvēktiesību praksei, ar vislielāko varbūtību pārkāpj personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Igaunijas tiesību aktu regulējuma analīze un Igaunijas pieredzes pārņemšana var būt solis ceļā uz šo gadiem ieilgušo kriminālprocesu izskaušanu Latvijā, sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska.
Karš Ukrainā devis Latvijai bēgļus, ar kuriem kaut uz laiku nomaskēt aizvien straujāko iedzīvotāju izmiršanu. Pāris pēdējos gados nāve kļuvusi par būtiskāku faktoru iedzīvotāju skaita sarukšanā nekā iepriekš daudz piesauktā emigrācija.
Minimālo ienākumu slieksni turpmāk Latvijā noteiks atbilstoši vidējam ienākumu līmenim valstī. Proti, tā vairs nebūs voluntāri izvēlēta skaitliska vērtība, ko līdz šim parasti izvēlējās atbilstoši budžeta iespējām, bet metodoloģiski pamatots un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošs minimālā ienākuma līmenis, “Neatkarīgajai” pastāstīja Labklājības ministrijā.
Straujais cenu kāpums skar arī ģimenes ārstu prakses, taču atbalsta no valsts puses praktiski nav: “Lai arī vairāk nekā septiņdesmit procentos gadījumu pacienti lauku reģionos palīdzību saņem pie ģimenes ārsta, primārajai veselības aprūpei šajā gadā netiek paredzēts pietiekams finansiāls atbalsts valsts pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai saviem pacientiem,” saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājs, ģimenes ārsts no Staļģenes Ainis Dzalbs.
Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss šonedēļ valdībai prezentēs vērienīgu plānu par bumbu patvertņu veidošanu laikā līdz 2034. gadam. Tas paredz pašreizējo patvēruma vietu ietilpību 50 000 cilvēkiem palielināt līdz 730 000 jeb vairāk nekā pusei Igaunijas iedzīvotāju.
No Labklājības ministrijas skaidrojuma par šī gada budžeta prioritātēm izriet, ka vissvarīgākajai prioritātei - trūcīgo iedzīvotāju atbalstam plānoti vien desmit miljoni eiro. Vai ar šo finansējumu patiešām būs iespējams palielināt minimālo ienākumu tā, lai tas atbilstu politiķu solījumiem, tiesībsarga un Satversmes tiesas aizrādījumiem?
Putina režīma veicinātais ģeopolitiskās spriedzes pieaugums acīmredzami izdarījis grūdienu dažādu stratēģiskās nozīmes glābšanas un veselības aprīkojuma preču uzkrājumu veidošanā Eiropā. Tas attiecas gan uz plaša patēriņa precēm, gan tādām, kas saistītas ar bioloģiska un radioloģiska rakstura negācijām.
Konkurences padome vakar atklāja pikantas detaļas par Neatkarīgās jau sen aprakstītajiem, bez nekādām izmeklēšanas darbībām acīm redzamiem notikumiem, kuri zem virsraksta “Autobusu pārvadājumus sadala Šķēle, Šlesers, Savickis un Brandavs” avīzē izklāstīti 2021. gada 5. maijā.
Daugavas draudi aizskalot Jēkabpili kopā ar tās aizsargdambi atkal atlikti līdz nākamreizei, bet palikuši jautājumi, kā tāds būvējums pilsētā uzradies un kāpēc nevar izdarīt tā, lai pilsēta aiz sava vaļņa būtu drošībā.
Kaimiņvalsts Lietuvas parlamenta (Seima) opozīcija gada sākumā atkal “izvilkusi no atvilktnes” jautājumu par radikālu pensiju vecuma paaugstināšanu līdz 72 gadiem, ko Lietuvai it kā uzspiežot Eiropas Komisija un paklusām atbalstot Ingrīdas Šimonītes valdība.
Latvijā vidējā vecuma pensija pēdējā gada laikā ir būtiski augusi – to var secināt pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem. Taču nebūs daudz senioru, kuri piekritīs, ka ar vecuma pensiju var labi dzīvot, ņemot vērā dzīves dārdzību. Gandrīz piecdesmit tūkstoši Latvijas pensionāru mēnesī jāiztiek ar pensiju līdz 300 eiro, un pat vidējā pensija, kas pagājušajā gadā pēc indeksācijas pārsniedza 500 eiro, vairs nevienu īsti nepriecē, jo ar katru dienu zaudē savu pirktspēju.
