Ekonomikas ministrija ES Kohēzijas fonda programmai "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" iestrādājusi tādus noteikumus, kuru lietpratīga izmantošana ļauj pilnīgi legāli novirzīt miljoniem eiro dažādu pakalpojumu un produktu iepirkumiem, kuru lietderība ir apšaubāma un finanšu plūsma nav izsekojama.
Piemēram, vienā iepirkumā figurē kāds Slavamirs Janovičs, kas saņēmis teju divus miljonus eiro, bet nav pieejama informācija, ko šis kungs par minēto summu radīs vai pārdos. Ekonomikas ministrijas izstrādātajai un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) uzraudzītajai programmai uzmanību pievērsusi arī Eiropas Komisija.
Uzziņai: Laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam astoņiem kompetenču centriem bija pieejams ES Kohēzijas fonda finansējums programmas "Izaugsme un nodarbinātība" pasākumā "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros", ko izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Kopējā programmas finansējuma summa bija 63 150 605 eiro.
Pēc tam, kad uzmanību šai programmai pievērsa Eiropas Komisija, visi, sākot no Ekonomikas un Finanšu ministrijas, līdz Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai un premjeram Krišjānim Kariņam, rausta plecus, kā tas varēja gadīties, ka kompetences centri paši gan lemj par Eiropas fondu naudas piešķiršanu, gan paši piešķirto naudu saņem. Kariņš „Rīta Panorāmā” izteicās, ka CFLA, ja tā programmā pamanīja kaut ko aizdomīgu, vajadzēja laikus celt “sarkano karodziņu”, tādējādi netieši uzgrūžot visu atbildību CFLA. Neattaisnojot CFLA atbildību, tomēr rodas sajūta, ka jau pašā Ekonomikas ministrijas izstrādātajā programmā ir “iekodēti” tādi noteikumi un prasības, lai finanšu plūsma nebūtu izsekojama, kā arī nebūtu izmērāmi sasniegtie mērķi. Līdz ar to ir saprotams, ka Eiropas Komisijas audits ir norādījis uz sistēmā esošiem riskiem un nu Latvijai, kā ziņo 14. maija Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" un citi avoti, ir risks pazaudēt 15 miljonus eiro, kas iepriekšējos gados ieguldīti kompetences centru projektos inovatīvu produktu izstrādei.
Tomēr šķiet, ka Eiropas Komisijas audits par vairākām citām slēptām problēmām nav pat iedomājies un nav tās vērtējis. Nedaudz iedziļinoties iepriekšējo gadu veiktajos kompetences centru iepirkumos, saprotams, ka vaina nav tikai Ekonomikas ministrijas izstrādātajā regulējumā, bet arī uzraudzības mehānismā. No Ministru kabineta noteikumiem izriet, ka programma ir jāīsteno gan Ekonomikas ministrijai kā atbildīgajai iestādei, gan arī Finanšu ministrijas pakļautībā esošajai Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai.
Netika iepriekš manīts, ka līdz brīdim, kad Eiropas Komisija pauda savas bažas par iespējamo interešu konfliktu, kāda no atbildīgām iestādēm pēc būtības būtu iedziļinājusies programmas īstenošanas gaitā.
Arī šobrīd CFLA norāda, ka ir veikusi individuālas sarunas ar katru kompetences centru, skaidrojot veicamās darbības interešu konflikta riska novēršanai. Proti, kompetences centriem ir jāveido jaunas projektu atlases padomes, kurām nepastāv interešu konflikta risks un kas pārvērtēs visus iesniegtos pētījumu pieteikumus. Varētu padomāt, ka interešu konflikts mazināsies un situācija uz burvju mājiena atrisināsies tādēļ, ka CFLA pakratīs ar pirkstu individuālās sarunās. Atlases padomes veido paši kompetences centri, un par darbu atlases padomēs nemaksā. Smieklīgi iedomāties, ka ar šādu konstrukciju var panākt neatkarīgu rezultātu.
Programma paredz, ka finansējums tiek piešķirts kompetenču centram, savukārt šim centram ir tiesības pirkt preces vai pakalpojumu no jebkura cita uzņēmuma, iestādes vai pat privātpersonas. Viss sāls slēpjas apstāklī, ka kontroles mehānisms neparedz publiskot datus, cik lielu finansējumu un tieši kādam projektam ir saņēmis katrs “mazais” projekta īstenotājs, tāpat nav pieejami pārskatāmi dati, kā “mazais” projekta īstenotājs saņemto naudu tālāk ir izlietojis. Uz CFLA uzdoto jautājumu “lūdzu sniegt informāciju, kādā veidā ir iespējams saņemt ticamu informāciju par to, kādiem tieši projektiem un kādos apmēros ES fondu naudu katrs kompetences centrs tālāk ir piešķīris saviem sadarbības partneriem” CFLA atbild: “Par sadarbības partneriem, dalībniekiem vai cita detalizēta ar projektu īstenošanu saistīta informācija atsevišķi esfondi.lv tīmekļvietnē netiek nodrošināta.”
Meklējot informāciju tomēr var atrast CFLA publicētos atvērtajos datos, kas apjomīgā un nepārskatāmā failā samesti vienā lielā katlā. Informācija no atvērto datu portāla nav pilnīga un pārskatāma, bet ciparus, vārdus un uzņēmumu nosaukumus tomēr var mēģināt salīmēt kopā. Nepretendējot uz absolūtu patiesību, saliekot kopā CFLA pieejamo informāciju un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pieejamo informāciju, izdevās atrast vairākas “pērles”.
Ļoti aizraujošs stāsts: “Enerģētikas un transporta kompetences centrs” (SIA “ETKC”) pētījumiem un inovācijām saskaņā ar CFLA 2019. gadā noslēgto līgumu saņēma 4 708 111 eiro, ko tālāk izmantoja, pērkot preces un pakalpojumus, tā sauktajos mazajos projektos. Kopumā 100 000 un vairāk eiro vērtus līgumus “ETKC” piesaistītie projekta īstenotāji slēguši ar 12 pakalpojumu sniedzējiem. Ļoti uzkrītošs ir līgums ar kādu privātpersonu - Slavamiru Janoviču, kam samaksāti turpat divi miljoni eiro (1 968 400). Uzņēmumu reģistrā norādīts, ka Slavamirs Janovičs ir SIA “Papīrfabrika Jugla”, kas 2021. gadā strādāja ar 93 tūkstošu eiro apgrozījumu, valdes priekšsēdētājs un patiesais labuma guvējs. Publiski pieejamos resursos informācijas par viņu tikpat kā nav, vienīgi 2001. gadā portāls “Delfi” ir publicējis ziņu par to, ka Janovičs, iespējams, tieši šis pats kungs, ir ticis aizturēts Maskavā par valūtas kontrabandu. Kāds sakars minētajam kungam ar zinātni un pētniecību, informācijas nav. Tajā pašā laikā viņš ir apņēmies palīdzēt īstenot zinātnisku pētījumu Enerģētikas un transporta kompetences centrā. Tā kā informācija par “mazajiem” nav pieejama, nav zināms, kurš tieši no “mazajiem” un par ko līgumu ar Slavamiru ir slēdzis.
Starp “ETKC” līgumslēdzējiem ir arī “Micron Corporation”, kas ir reģistrēta Ukrainā, un mājaslapā publicētā informācija liecina, ka uzņēmums nodarbojas ar lodskrūvju un stieņu ražošanu. Nav īsti skaidrs, kādus pakalpojumus “Micron Corporation” kā projekta “Notekūdeņu dūņu ātrās pārstrādes bioloģiskā mēslojuma eksperimentālās iekārtas projektēšana un izstrāde”, ko pasūtījusi SIA "Earth Revival", vai kā projekta “Projektēšana, eksperimentālā izstrāde, izgatavošana, nodošanas ekspluatācijā, pārbaudes stenda, kas ir pielāgojamas hermētiski noslēgtas sistēmas bioloģiski bīstamu vielu ar augstu viskozitāti pārvadāšanai drošs cilvēkiem un videi mērogojams un pārveidojams modeļa prototips, testēšana reālos darbības apstākļos, pārbaudot tā galvenās funkcijas”, ko pasūtījusi SIA “Earth Revival Technologies”, izpildītājs spēj nodrošināt. Abus minētos zinātniskos projektus īstenot uzņēmušies nesen dibināti uzņēmumi - SIA “Earth Revival Technologies” reģistrēts 2020. gadā, bet SIA "Earth Revival" 2017. gadā. Abiem minētajiem it kā pētniecības uzņēmumiem 2021. gadā apgrozījums ir 0 eiro.
Savukārt SIA “ElGoo Tech”, kam pieder 20% “ETKC”, 2021. gadā ir veicis iepirkumu “Anodizācijas procesā iegūtu fotokatalītisko pārklājumu un eksperimentālo tehnoloģiju izstrāde”, kurā uzvarējusi ir SIA “Lesla Latvia”. Interesanti, ka uzņēmums “Lesla Latvia” pēdējo gada pārskatu ir iesniedzis par 2019. gadu, kurā norādīts 3291 eiro apgrozījums.
Varētu turpināt šo mistēriju pilno aprakstu, un nav izslēgts, ka, skatot citu kompetenču centru iepirkumus, aina nebūtu vēl mistiskāka. Tomēr no šī īsā pārskata var vienkārši secināt, ka daļa no pētniecībai paredzētā finansējuma ir “sekmīgi apgūta” vai arī novirzīta ar kompetences centru saistītiem uzņēmumiem.
Kā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” 9. maijā norādīja uzņēmējs Bergs, šobrīd ir uzbūvēta šizofrēniska sistēma. Lai arī, iespējams, uzņēmējs Bergs šo izteikumu veltīja CFLA kavējumam piešķirt līdzekļus, tomēr tam, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātais kompetences centru regulējums ir šizofrēnisks no jebkura labas pārvaldības skatupunkta, var piekrist par visiem 100%.
Neatbildēts paliek jautājums - kā var neatzīt problēmu, kas ir acīmredzama? Protams, ja vien abu ministriju ierēdņi pašu sagatavotā regulējuma purvā jūtas pavisam komfortabli un nekādu dziļāku problēmu pat negrasās pamanīt, kamēr vien uz to skaidri nenorādīs Eiropas Komisija. Savukārt, visticamāk, privātpersona Slavamirs Janovičs ar saņemtiem 1 968 400 eiro zinātniski pētnieciskā projekta īstenošanai var būt apmierināts un viņam par visu šo publisko ņemšanos ne silts, ne auksts.
