Siliņa: valdībā secinājām, ka partikas cenas Latvijā pamazām krītas

Atsākot regulārās valdības sēdes, Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa secinājusi, kā "pārtikas cenas Latvijā pamazām krītas," liecina Siliņas paziņojums sociālajā vietnē "X".

Tāpat Ministru prezidente atklāja, ka valdībā lemts "par kārtību datu sniegšanai [pārtikas] cenu salīdzināšanai un monitoringam."

Kā aģentūrai LETA norādīja aptaujātie mazumtirgotāji, pārtikas cenu memorands ir pozitīvi ietekmējis pamatpreču groza produktu cenu samazinājumu, tomēr tas neatspoguļojas kopējā pārtikas inflācijas rādītājā.

Mazumtirgotāja "top!" mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka pārtikas cenu dinamiku nosaka vairāki ārēji un iekšēji faktori - izejvielu un energoresursu cenas pasaulē, ražošanas un loģistikas izmaksas, darba samaksas pieaugums, kā arī sezonālās svārstības. Lai gan atsevišķām preču grupām cenas ir samazinājušās, citās kategorijās vērojams pieaugums.

Kā piemēru Priedīte norādīja, ka šogad vietējo augļu un dārzeņu ražai būtiski kaitējuši laikapstākļi - daļa nosala, daļa slikti auga siltuma trūkuma dēļ, citviet raža noslīka. Rezultātā šajā segmentā cenas nevis samazinājušās, bet pat pieaugušas. Šobrīd uzņēmums novēro, ka arī no piegādātājiem piena produktiem un gaļas produktiem cenas kopumā turpina augt.

"Pārtikas cenu memorands ir devis pozitīvu impulsu pamatpreču groza produktu cenu samazinājumam un stabilizācijai, taču tas vairāk atspoguļojas konkrētu preču līmenī, nevis kopējā pārtikas inflācijas rādītājā," akcentēja Priedīte.

Vienlaikus viņa norādīja, ka, ņemot vērā izsludināto ārkārtas situāciju graudkopības nozarē, sagaidāms ražas deficīts, un graudu cenas biržās jau pašreiz pieaug. Sagaidāms, ka būs vērojams cenu pieaugums arī saistītās nozarēs - piena un gaļas lopkopībā.

"top!" turpina sadarboties ar piegādātājiem, lai nodrošinātu iespējami labākas cenas pircējiem, īpaši ikdienas preču kategorijās. Papildus ikdienas akcijām mazumtirgotājs ieviesis ilgtermiņa zemās cenas, zemo cenu grozu un akciju "3 dienas, 3 produktiem īpaši zemas cenas" katru nedēļu.

"Lai arī cenšamies nodrošināt visās kategorijās zemākos piedāvājumus, ilgtermiņa cenu kritumu var panākt tikai tad, ja saglabāsies stabilitāte gan ražošanas izmaksās, gan ārējos tirgos," uzsvēra Priedīte.

SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA norādīja, ka pārtikas cenas vienmēr ir mainīgs lielums, ko ietekmē gan sezonalitāte, gan izejvielu un citu izmaksu pieaugums. Šajā vasarā, salīdzinot ar pērno gadu, pārtikas cenas visvairāk ietekmējuši sliktie laikapstākļi, kas skāruši ne vien Latviju, bet arī citas valstis. Raža šogad gatavojas lēnāk, ražotājiem ir grūtības nodrošināt atbilstošu kvalitāti, tāpēc šo pārtikas produktu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir augstākā līmenī, kas arī izskaidro salīdzinoši augsto gada inflāciju. Vienlaikus nav vērojams, ka jūnijā un arī jūlijā būtu būtisks cenu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem.

Vārtukapteine sacīja, ka pārtikas cenu memoranda būtība un saturs primāri ir vērsts uz pirmās nepieciešamības pārtikas preču pieejamību, taču inflācijas datos tiek analizēti visi produkti, tāpēc ar memoranda tvērumu nav iespējams ietekmēt kopējo inflāciju.

Pārtikas cenas pēdējos mēnešos ir salīdzinoši stabilas, norādīja "Elvi Latvija" valdes locekle, akcentējot, ka par cenu paaugstināšanu pēdējo mēnešu laikā ziņojuši tikai daži piegādātāji. Vienlaikus ir vērojams, ka samazinās akciju klāsts, tāpēc vairāk preču veikalos jāpērk par regulārajām cenām. Pārtikas cenas veikalu plauktos ir ekonomiski pamatots lielums un tās veido daudzi komponenti. Mākslīgi pazeminot cenu atsevišķām precēm, nav iespējams panākt vispārēju pārtikas cenu kritumu.

Lai īstenotu memorandā pausto apņemšanos, "Elvi" veikalu tīklā zemo cenu groza produktu pārdošana būtībā tiek subsidēta ar citām preču cenām, jo šo produktu piecenojums bieži nenosedz to tirgošanas izmaksas, norādīja Vārtukapteine.

"Memorands ir trīspusēja apņemšanās un, pretēji publiski paustajam, uz aicinājumu ar izdevīgiem piedāvājumiem iesaistīties zemāku pārtikas cenu piedāvājuma radīšanā, ražotāji atsaucas ļoti kūtri vai neatsaucas vispār, savukārt valsts, kuras rīcībā ir ļoti efektīvs rīks - PVN likmes samazināšana pirmās nepieciešamības precēm, pagaidām šādu variantu neizskata vispār, bet tā vietā tiek runāts tikai par represīvu piecenojuma noteikšanu, kas nozīmē, ka negūtie ieņēmumi būs jākompensē no citu preču pārdošanas vai mazāku veikalu gadījumā jāpārtrauc uzņēmējdarbība, zaudējot reģioniem tik aktuālās darbavietas un mazinot ekonomisko aktivitāti," sacīja Vārtukapteine.

SIA "Lidl Latvija" Korporatīvās komunikācijas vadītāja Dana Hasana aģentūrai LETA norādīja, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati ir vispārīgi, un atsevišķās produktu kategorijās jūlijā ticis atzīmēts cenu kāpums, citās, kā, piemēram, zivis vai cukurs - cenas samazinājušās. Līdz ar to Hasana sacīja, ka "negribētu vispārināt, ka cenas aug, bez iedziļināšanās".

Viņa uzsvēra, ka kopš ienākšanas tirgū "Lidl" ir ietekmējis cenas un savā veidā arī izraisījis "cenu karus", un saasinājis konkurenci, kas uzņēmuma ieskatā ir labākais cenu regulators. Vienlaikus "Lidl" spēj nodrošināt zemākas pamatcenas ikdienas pārtikas grozam, balstoties uz uzņēmuma privāto zīmolu produktiem.

Tāpat Hasana sacīja, ka "parakstītā nodomu dokumenta jeb memoranda ietvaros mazumtirgotāji ir solījuši rast resursus samazināt cenas ikdienas pārtikas preču grozam, un katrs no mums ir arī pircējs, kurš to vēlas."

Savukārt, lai panāktu vēl būtiskāku pārtikas cenu samazinājumu, būtu jāiesaistās visām pusēm - proti, gan ražotājiem, gan valstij ar saviem mehānismiem.

SIA "Rimi Latvia" kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone aģentūrai LETA norādīja, ka esošos pārtikas inflācijas rādītājus Latvijā ietekmē gan globālie notikumi, gan vietējais ekonomiskais konteksts.

"Rimi" regulāri saņem piegādātāju cenu paaugstināšanas pieprasījumus. Piemēram, līdz ar šī gada sākumu piena pārstrādes uzņēmumi piedāvāja paaugstināt cenas vidēji par 11,3%. Šo straujo cenu pieaugumu "Rimi" centies noturēt saprātīgās robežās, kas pircējam gala rezultātā nozīmēja 4-6% cenas pieaugumu.

Šī brīža ekonomiskajā situācijā memorands kopā ar aktīvu mazumtirgotāju darbu ir devis iespēju pircējiem nodrošināt pamatproduktus par izdevīgām cenām esošajā līmenī, kaut gan kopējās pārtikas inflācijas kontekstā pastāv objektīvi iemesli cenu pārskatīšanai.