\\Autori

DSDaiga Stokenberga

6.feb
Par spīti bažām, ka Tukuma slimnīca varētu kļūt tikai par aprūpes slimnīcu, vadībai pērn ir izdevies veikt virkni pasākumu, lai Tukuma slimnīca tāpat kā iepriekš būtu 2. līmeņa slimnīca jeb neatliekamās palīdzības lokālā slimnīca ar 100 gultasvietām, kas apkalpo Tukuma, Kandavas, Engures, Jaunpils novada iedzīvotājus, kā arī Talsu, Rojas un citu tuvējo novadu iedzīvotājus, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumus terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, kā arī traumatoloģijā un pediatrijā.
 
6.feb
Jaunmoku pilij piemīt mājīga aura, kas ir saskaņā ar telpu grezno dizainu – senlaicīgām mēbelēm, unikālām podiņu krāsnīm, kolonnām un komfortu, ko rada dažādā rakstura telpas – no omulīgiem stūrīšiem līdz greznām svinību zālēm.
 
6.feb
Intervija ar Tukuma novada domes priekšsēdētāju Ēriku Lukmanu.
 
6.feb
LVM Jaunmoku pilī jau daudzus gadus darbojas muzejs, kurā viens no galvenajiem virzieniem ir meža apsaimniekošanas vēstures atainošana. 2017. gadā atklāja atjaunoto Meža ekspozīciju 2. stāvā, un arī turpmāk tā tiek papildināta gan ar taustāmiem eksponātiem, gan, sekojot mūsdienu tendencēm, ar interaktīvām izziņas un esošo zināšanu pārbaudīšanas iespējām.
 
23.jan
Lielākajai daļai sabiedrības jēdziens pasts saistās vien ar dažu profesiju pārstāvjiem: pastnieku, kurš iznēsā pasta sūtījumus, tostarp laikrakstus un žurnālus, kā arī pasta operatoriem, kuri apkalpo klientus pasta nodaļās. Patiesībā Latvijas pastā strādā vairāk nekā 160 dažādu profesiju pārstāvju, tajā skaitā augstākā līmeņa loģistikas, ekonomikas, finanšu, starptautisko attiecību un citi speciālisti, un, protams, visiem zināmie pastnieki un nodaļu darbinieki, kas savā būtībā ir uzņēmuma svarīgākās artērijas un mugurkauls. Par darbu un darbiniekiem Latvijas pastā vairāk stāsta uzņēmuma Personāla vadības departamenta direktore Zinta Zālīte Rukmane.
 
23.jan
Apkopojot 2018. gada kravu pārvadājumu rezultātus lielākajos transporta nozares uzņēmumos: Rīgas brīvostā, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ostā, Ventspils brīvostā un Latvijas dzelzceļā, redzams, ka kopumā nozare virzās pa augšupejošu līkni.
 
31.dec 2018
Vecgada vakarā jāēd zivis un zvīņas jāliek makā, lai naudiņas neaptrūkstas, – šo ticējumu zina pat bērni. Rīgas Centrāltirgus zivju paviljons ir bagātīgākais un daudzpusīgākais Eiropā – to apstiprina tūkstošiem tūristu, kas Centrāltirgū īpaši apbrīno tieši zivju paviljona sortimentu.
 
23.dec 2018
Mūsu senči Ziemassvētku galda bagātību vienmēr turējuši augstā cieņā – ticējumi ir dažādi, kam un cik daudz jābūt uz galda, bet viens ir skaidrs – vajag sevi palutināt! Katra latviešu ģimene svētku galdu klāj citādi, bet ir tradīcijas, ko vēl arvien ievēro arī jaunā paaudze – kāposti, karbonādes un mandarīni.
 
21.dec 2018
Rīgas domes kapitālsabiedrības Rīgas pilsētbūvnieks pamatuzdevums ir nodrošināt Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvojamā fonda attīstību un atjaunošanu, sabiedrisko objektu projektēšanu, rekonstrukciju un būvniecību, racionālu un lietderīgu Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Pēdējos gados, veicot esošo īpašumu pārbūvi un realizējot jaunbūvju projektus, pašvaldības sociālo dzīvokļu atslēgas ir saņēmuši simtiem rīdzinieku.
 
21.dec 2018
Kā ik decembri, arī šogad Rīgas mežu darbinieki un Vides aizsardzības kluba dalībnieki pacilātā noskaņojumā tikās ikgadējā čiekuru lasīšanas talkā, kas, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Aivara Tauriņa vārdiem sakot, ir ražas svētki un simbolisks sākums jaunam mežam.
 
20.dec 2018
Šajā sezonā Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) rada iespēju finansējuma daļu no LAU 2017. gada dividendes novirzīt valsts autoceļu ūdens atvades sistēmu sakārtošanai, uzsvaru liekot uz grants ceļu sakārtošanu. Šogad tika izvēlēti 50 valsts grants autoceļu posmi visā valsts teritorijā. Kopumā darbi veikti 15 valsts grants autoceļu posmos Zemgales reģionā, septiņos Vidzemes reģionā, septiņos Kurzemes reģionā, 11 Latgales reģionā, kā arī desmit Pierīgā.
 
19.dec 2018
Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiekošās izstādes pazīst visā plašajā pasaulē, jo ik gadu savu biznesa mērķu sasniegšanai tās izvēlas vairāk nekā 5000 uzņēmumu no vismaz 40 valstīm. Par savas nozares izstāžu līderēm Baltijā un Skandināvijā noteikti var minēt mašīnbūves un metālapstrādes izstādi Tech Industry un skaistumkopšanas izstādi Baltic Beauty. Vairāk par izstāžu biznesu un savu sirdslietu – kultūras projektiem Ķīpsalā – stāsta Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.
 
19.dec 2018
Gada nogale Rīgas brīvostā iezīmējas ar pozitīviem notikumiem: kravu apgrozījums attiecībā pret 2017. gada 11 mēnešiem ir pieaudzis par 6,5%, kas vienlaikus apsteidz Rīgas brīvostas pārvaldes šim gadam plānoto kravu apjomu par 2,5%. Praktiski noslēgušies ir arī būvdarbi jaunajos Krievu salas termināļos, kas pilnīgi droši nozīmē, ka no Daugavas labā krasta Rīgas vēsturiskā centra teritorijas ogļu kravas aizies jau tuvāko mēnešu laikā. Intervija ar Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju Andri Ameriku 12. decembrī.
 
18.dec 2018
Savā ziņā Latvija ir unikāla valsts – tikai AS Latvijas valsts meži (LVM) pārraudzītajās platībās katra ģimene bez maksas drīkst nocirst vienu Ziemassvētku eglīti. Ciršanai gan ir ierobežojumi – to drīkst darīt tikai grāvju malās, stigās, zem elektrības līnijām, respektīvi, vietās, kurām jābūt brīvām no apmežojuma. Kategoriski aizliegts eglīti cirst jaunaudzēs. Diemžēl ne visi ievēro šo noteikumu, tāpēc šogad izskan retorika par eglīšu ciršanas aizliegumu savām vajadzībām arī Latvijas valsts mežos.
 
12.dec 2018
Runājot par atpūtas kompleksu Rožmalas, kā galvenā vērtība jāuzsver tā latviskums it visā – interjerā, kas piepildīts ar gaismu, telpaugiem, koka detaļām, restorānā ar latviskās tradīcijās gatavotiem ēdieniem, savā ziņā ekskluzīvās naktsmītnēs, āra teritorijā, kurā lielāko akcentu dod 150 gadu senās Ribbes dzirnavas.
 
12.dec 2018
Intervija ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Arnoldu Jātnieku.
 
4.dec 2018
Kopš seniem laikiem jūrnieku profesija saistās ar piedzīvojumiem, romantiku un smagu darbu tālu prom no mājām. Ne visiem, sākot mācības Latvijas Jūras akadēmijā vai Jūras akadēmijas Jūrskolā, ir pilnīgs priekšstats par nākamo darbu – to iegūst pirmajās praksēs.
 
28.nov 2018
Kopš 2015. gada viens no lielākajiem siltuma ražošanas uzņēmumiem Aizkraukles pilsētas centralizētajiem tīkliem ir SIA Seces koks.
 
28.nov 2018
Kopš 2017. gada pavasara Aizkraukles muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, kas iekārtota bijušajā Aizkraukles pagasta kultūras namā, ir atvērta Baltijā lielākā padomju laikiem veltītā muzeja ekspozīcija, kurā 1200 kvadrātmetros iekārtotas desmit dažādas ekspozīciju zāles ar autentiskiem priekšmetiem, fotogrāfijām, plakātiem un citiem laikmeta lieciniekiem, kuri ikdienā kalpoja cilvēkiem laika periodā pēc 2. pasaules kara līdz pat brīvvalsts laikam deviņdesmitajos.
 
28.nov 2018
Intervija ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu.
 
17.nov 2018
Ministru kabineta sēde Rīgā 1919. gada 29. decembrī. Klātesot Ministru prezidentam K. Ulmanim, satiksmes un darbu ministram T. Hermanovskim, finanšu ministram Dr. R. Erhardam, iekšlietu ministram A. Bergam, izglītības ministram Dr. K. Kasparsonam, tirdzniecības un rūpniecības ministram K. Bušam, zemkopības ministram A. Kalniņam, valsts kontrolierim P. Mincim, aizsardzības ministra biedram E. Laimiņam, iekšlietu ministra biedram F. Trasunam, ārlietu ministra biedram A. Zēbergam. «Piekrīt izglītības ministra priekšlikumam atvērt Rīgā tehnisku vidusskolu kā valsts mācību iestādi un uzdot Izglītības ministrijai stāties sakarā ar būvtehnisko sabiedrību dēļ viņas tehnikuma inventāra un mācību līdzekļu nodošanas valsts rīcībā pret atlīdzību, kurā ieskaitāmi pabalsti, kas līdz šim jau izsniegti minētās sabiedrības tehnikuma uzturēšanai.» Tas ir pirmais dokuments, kas liecina par Rīgas Valsts tehnikuma izveidošanu.
 
17.nov 2018
Lai gan Rīga kopš neatminamiem laikiem ir bijusi pilsēta uz ūdens, pēdējās desmitgadēs esam pazaudējuši sajūtu, ka dzīvojam ostas pilsētā. Osta ir it kā pati par sevi un pilsēta atsevišķi – ikdienā ostas klātbūtni izjūt tikai ostas uzņēmumos strādājošie un apkaimju iedzīvotāji. Vienlaikus salīdzinājumā ar līdzīgām Eiropas pilsētām, kuras šķērso upes, Rīgā Daugava ir atstāta tādā kā otrā plānā – ūdens klātbūtne pilsētā nav pietiekami akcentēta un izmantota.