\\Autori

DSDaiga Stokenberga

Vakar, 14:00
Runājot par atpūtas kompleksu Rožmalas, kā galvenā vērtība jāuzsver tā latviskums it visā – interjerā, kas piepildīts ar gaismu, telpaugiem, koka detaļām, restorānā ar latviskās tradīcijās gatavotiem ēdieniem, savā ziņā ekskluzīvās naktsmītnēs, āra teritorijā, kurā lielāko akcentu dod 150 gadu senās Ribbes dzirnavas.
 
Vakar, 11:51
Intervija ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Arnoldu Jātnieku.
 
4.dec
Kopš seniem laikiem jūrnieku profesija saistās ar piedzīvojumiem, romantiku un smagu darbu tālu prom no mājām. Ne visiem, sākot mācības Latvijas Jūras akadēmijā vai Jūras akadēmijas Jūrskolā, ir pilnīgs priekšstats par nākamo darbu – to iegūst pirmajās praksēs.
 
28.nov
Kopš 2015. gada viens no lielākajiem siltuma ražošanas uzņēmumiem Aizkraukles pilsētas centralizētajiem tīkliem ir SIA Seces koks.
 
28.nov
Kopš 2017. gada pavasara Aizkraukles muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, kas iekārtota bijušajā Aizkraukles pagasta kultūras namā, ir atvērta Baltijā lielākā padomju laikiem veltītā muzeja ekspozīcija, kurā 1200 kvadrātmetros iekārtotas desmit dažādas ekspozīciju zāles ar autentiskiem priekšmetiem, fotogrāfijām, plakātiem un citiem laikmeta lieciniekiem, kuri ikdienā kalpoja cilvēkiem laika periodā pēc 2. pasaules kara līdz pat brīvvalsts laikam deviņdesmitajos.
 
28.nov
Intervija ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu.
 
17.nov
Ministru kabineta sēde Rīgā 1919. gada 29. decembrī. Klātesot Ministru prezidentam K. Ulmanim, satiksmes un darbu ministram T. Hermanovskim, finanšu ministram Dr. R. Erhardam, iekšlietu ministram A. Bergam, izglītības ministram Dr. K. Kasparsonam, tirdzniecības un rūpniecības ministram K. Bušam, zemkopības ministram A. Kalniņam, valsts kontrolierim P. Mincim, aizsardzības ministra biedram E. Laimiņam, iekšlietu ministra biedram F. Trasunam, ārlietu ministra biedram A. Zēbergam. «Piekrīt izglītības ministra priekšlikumam atvērt Rīgā tehnisku vidusskolu kā valsts mācību iestādi un uzdot Izglītības ministrijai stāties sakarā ar būvtehnisko sabiedrību dēļ viņas tehnikuma inventāra un mācību līdzekļu nodošanas valsts rīcībā pret atlīdzību, kurā ieskaitāmi pabalsti, kas līdz šim jau izsniegti minētās sabiedrības tehnikuma uzturēšanai.» Tas ir pirmais dokuments, kas liecina par Rīgas Valsts tehnikuma izveidošanu.
 
17.nov
Lai gan Rīga kopš neatminamiem laikiem ir bijusi pilsēta uz ūdens, pēdējās desmitgadēs esam pazaudējuši sajūtu, ka dzīvojam ostas pilsētā. Osta ir it kā pati par sevi un pilsēta atsevišķi – ikdienā ostas klātbūtni izjūt tikai ostas uzņēmumos strādājošie un apkaimju iedzīvotāji. Vienlaikus salīdzinājumā ar līdzīgām Eiropas pilsētām, kuras šķērso upes, Rīgā Daugava ir atstāta tādā kā otrā plānā – ūdens klātbūtne pilsētā nav pietiekami akcentēta un izmantota.
 
15.aug
Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība Rīgas pilsētbūvnieks līdzās jau esošajiem pašvaldības sociālajiem un īres namiem uzsācis vēl trīs jaunu savstarpēji saistītu daudzdzīvokļu ēku būvniecību Mežrozīšu ielā.
 
14.aug
Aizvadītajā nedēļā satiksmes ministrs Uldis Augulis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un citi nozares speciālisti Rēzeknē tikās ar Latgales reģiona pašvaldību pārstāvjiem, lai iepazītos ar jaunākajām tendencēm ceļu stāvokļa uzlabošanas procesā kopumā valstī un konkrēti Latgalē.
 
7.aug
Līdz ar krietni pieaugušo kopējo finansējumu Latvijas ceļu sakārtošanai, kas būtiski uzlabo ceļu stāvokli Latvijā, it īpaši valsts galveno ceļu segmentā, to ikdienas uzturēšanai nepieciešams mazāks finansējums.
 
1.aug
Ventspils Mūzikas vidusskolas ar akustiskās koncertzāles funkciju ēkas arhitektūra pilsētas Lielajā laukumā jau ierakstījusi vēsturiskas izmaiņas – šobrīd norit iekštelpu apdares darbi. Sākot ar jauno mācību gadu, durvis tiks atvērtas gan Ventspils mūzikas vidusskolas audzēkņiem, gan koncertzāles apmeklētājiem. Šis projekts top sadarbojoties valstij, kura veic izglītības funkcijas realizāciju, un pašvaldībai, kura savukārt veiks koncertzāles funkciju realizāciju.
 
1.aug
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas attīstībai un nākotnes mērķu sasniegšanai Latvijas veselības aprūpes kontekstā Ziemeļkurzemes slimnīcā kopumā investē ar Ventspils pašvaldības atbalstu saņemtos vairāk nekā 10 miljonus eiro. Kopējās projekta izmaksas ir 10,2 miljoni eiro, tai skaitā valsts budžeta līdzfinansējums ir 885 tūkstoši eiro un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas līdzfinansējums – 963 tūkstoši eiro.
 
1.aug
Kopš 2014. gada Ventspils par vienu no prioritātēm izvirzījusi interneta un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares attīstību, kas iekļauj gan globālu, gan mazo un vidējo IKT nozares uzņēmumu piesaisti pilsētai, vienlaikus attīstot atbilstošu infrastruktūru, darba vides nodrošinājumu un cilvēkresursu sagatavošanu.
 
1.aug
Lai vēl efektīvāk atbalstītu augstas klases individuālo sporta veidu sportistus, ir izveidots nodibinājums Ventspils Olimpiskā vienība, kas turpina Olimpiskā centra Ventspils ietvarā uzsākto sportistu atbalsta programmu. Ventspils pašvaldība sportistu atbalsta programmai ir novirzījusi 85 tūkstošus eiro gadā. Aizvadītajās olimpiskajās spēlēs Pekinā Latvijas delegācijā bija 33 sportisti, no kuriem 10 bija Ventspils pilsētas atbalstītie sportisti.
 
1.aug
Olimpiskais centrs Ventspils savu darbību uzsāka 1997. gadā un Latvijas vēsturē ieies kā pirmais olimpiskais centrs. Tas tapis, sadarbojoties Latvijas Olimpiskajai komitejai un Ventspils pilsētas pašvaldībai.
 
1.aug
Strūklakas ir viena no Ventspils vizītkartēm, un to dizains ir kā mākslas vides objekts, taču tās pilnā krāšņumā skatāmas tikai gada siltajos mēnešos. Kopš pagājušā gada pavasara ieviesta jauna tradīcija – Strūklaku modināšanas svētki.
 
1.aug
Saglabājot tradicionālās vērtības: krāšņo pilsētas svētku gājienu, vakara koncertu ar Intaru Busuli Promenādē, kā arī Prāta vētras jauno programmu atskaņošanu un grandiozo salūtu, šogad pilsētas svētkos ienāk jaunas nianses – Amatnieku laukumā, vietā, kur krustojas Rožu un Marijas iela, atradīsies Rozmarijas skatuve, kuras galvenie mākslinieki būs amerikāņu grupa Deerhoof.
 
1.aug
Lai gan gājieni pilsētas svētku laikā Latvijā kļuvuši jau par daudzu pilsētu tradīciju, Ventspilī tie tomēr ir mazliet atšķirīgi – interesantāki un daudzveidīgāki, jo tajos piedalās ne tikai pilsētas iestāžu, uzņēmumu, nevalstisko organizāciju un citu sabiedrības grupu kolektīvi, bet liela loma ir arī tehnikai. Tieši tehnikas un iekārtu eksponēšana, kas ikdienā tiek izmantota pilsētas labiekārtošanai, uzturēšanai un dažādu citu procesu nodrošināšanai, bija gājiena idejas pirmsākums.
 
1.aug
Šogad Ventspils ziedu kompozīcijās dominē rozīgi sārtie toņi, bet jau tagad zināms, ka nākamgad valdīs persiku un lillīgas nokrāsas – mainīsies arī ziedu kārtojumu raksti, un ienāks neredzētas nianses.
 
1.aug
Pārfrāzējot Mārtiņa Freimaņa dziesmas nosaukumu Dzīve kā košums, varam teikt, ka Ventspils ir pilsēta, kur norit koša dzīve – starp ziedu klājumiem, strūklakām, parkiem un skvēriem, pludmalēm, bērnu pilsētiņām un rotaļu laukumiem, lielisku sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūru un plašu kultūras piedāvājumu. Par pilsētas vizuālo tēlu, tīrību un sakārtotību un kopējo košumu sadarbībā ar arhitektiem, ainavu arhitektiem, dārzniekiem, pilsētvides plānotājiem, dizaineriem un citu profesiju pārstāvjiem rūpējas Ventspils pašvaldības iestāde Komunālā pārvalde, radot arvien jaunus vides objektus, kas neatstāj vienaldzīgus ne vietējos iedzīvotājus, ne pilsētas viesus.
 
18.jūl
Apsekojot vairāk nekā 20 tūkstošus valsts pārziņā esošo ceļu, secināts, ka 57,3% valsts un reģionālās nozīmes ceļu ir labā vai ļoti labā stāvoklī, tātad to uzturēšana prasa mazāk līdzekļu. Līdz ar to Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), kura primārais uzdevums ir nodrošināt ceļu caurbraucamību, vairāk finansējuma var novirzīt darbiem, kas ne tikai glābj kritiskās situācijās, bet arī ilgākā laika periodā pozitīvi ietekmē kopējo ceļu stāvokli.