Zemnieki ir satraukušies par Ukrainas lēto graudu un citas lauksaimniecības produkcijas ienākšanu Eiropas tirgū, kurai pēc tiesas un taisnības būtu jānonāk trešajās valstīs, kur cilvēki cieš badu. Arī Latvijā ir ienākusi Ukrainā saražotā lauksaimniecības produkcija, un mūsu zemniekiem tas sagādā pamatotas galvassāpes.
Graudaudzētāju kooperatīva VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons saskata problemātiku: "Latvijas zemkopji uzskata, ka mums ir jāpalīdz Ukrainai visiem spēkiem. Taču tas nenozīmē, ka mums ir jāatbalsta pārpircēji un veiklie darboņi, kuri ir atraduši veidu, kā it kā Āfrikai paredzētos graudus iepludināt Eiropas tirgū, tādējādi destabilizējot visu lauksaimniecības produktu tirgu ne tikai valstīs, kas jau izteikušas savu protestu, bet arī Latvijā. Mēs gaidām izlēmīgu valdības iesaisti šī jautājuma risināšanā. Ir nepieciešama stingrāka importa kontrole ar nopietnu produkcijas izcelsmes izpēti. Turklāt ne tikai no Ukrainas, bet arī no Krievijas caur Latviju tiek pārvadāti graudi, kas konkurē ar Latvijas lauksaimniekiem, jo tie nav sankcijām pakļauto preču sarakstā. Teorētiski gan Krievijas, gan Ukrainas graudiem vajadzētu Latvijā ienākt tikai un vienīgi kā tranzīta produkcijai, taču prakse rāda citu ainu. Likumsakarīgi, ka Ukrainas un Krievijas izcelsmes graudaugi ir par zemāku cenu, jo to saražošanai, salīdzinot ar Latvijas zemniekiem, ir nepieciešams mazāks finanšu resursu ieguldījums. Piemēram, augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu cenas, ko Latvijas lauksaimnieki tradicionāli iegādājās no Krievijas ražotājiem, rudenī tika iepirkti par daudz augstāku cenu no Eiropas tirgotājiem."
Jau vēstīts, ka Polijas, Ungārijas, Bulgārijas un Slovākijas zemkopji sacēluši nopietnu brēku, kā rezultātā ES ir apņēmusies sniegt atbalstu graudu loģistikas nodrošināšanai, kas veido ap 40 procentus no produkcijas gala cenas, lai produkcija nonāktu valstīs, kur tai ir jānonāk, nevis "izsētos" pa visām Eiropas valstīm.
No senseniem laikiem zināms, ka spekulācijas, korupcija un citi negatīvi vērtējami procesi kara apstākļos “uzplaukst” visā krāšņumā - vieni kļūst bagāti, citi nabagi. Vēsturnieki var apstiprināt, ka līdzīgi bijis visos karos, un arī šajā karā jau ir atklāts ne viens vien korupcijas un krāpniecības gadījums, tāpēc nevajadzētu mums būt naiviem un domāt, ka ar Ukrainas graudu eksportu viss ir vislabākajā kārtībā. Visticamāk, Ukraina daļu savu graudu jau sen ir pārdevusi trešajām personām un tikai to atrašanās vieta Ukrainā liecina par to piederību kara skartajai valstij. Patiesībā lielāko peļņu gūst tie, kuri pamanās Āfrikas badacietējiem domāto pārtiku pamazām “izsēt” visā Eiropā.
ES Ukrainas atbalsta instruments - finansēt graudu eksporta loģistiku - rada papildu riskus. Jau tā lēto graudu cena samazināsies uz loģistikas izdevumu kompensācijas rēķina, kas nozīmē, ka graudu gala cena būs vēl zemāka un kārdinājums kaut kur kaut ko pārdot “pa dārgo” veiklajiem darboņiem tikai pieaugs. Latvijai nevajadzētu ieņemt strausa pozīciju un bāzt galvu smiltīs, izliekoties, ka mūsu valstī nekas tāds nenotiek.
Zemkopībā nekad neko nevar paredzēt pat ne mēnesi uz priekšu. Visbiežāk procesus ietekmē laika apstākļi, taču kopš 2022. gada 24. februāra vairāk vai mazāk stabilo un prognozējamo lauksaimniecības produktu tirgu burtiski sagrāva karš Ukrainā, kas ir viena no lielākajām graudaugu audzētājām un eksportētājām Eiropā. Neziņa par Ukrainas graudu pieejamību pasaules tirgo pagājušā gada aprīlī MATIF biržā kviešu cenu izsita līdz rekordaugstam līmenim - 450 eiro par tonnu. Jāteic, ka daudzi negaidīja, ka kara apstākļos ukraiņi turpinās sēt, audzēt un novākt ražu. Var teikt, ka piepildījās sens ukraiņu teiciens: “Mirsti, bet laukus apsēj!”
Histērija par graudu pieejamību sāka pierimt, kad sākās runas par loģistikas ceļiem no Ukrainas caur Melnās jūras ostām, kas likumsakarīgi atstāja iespaidu uz biržas cenām. Šobrīd cena ir ievērojami nokritusies, un šā gada aprīlī kviešu cena MATIF ir vairs tikai 250 eiro par tonnu.
Lai gan pašlaik biržas cena vēl nav nokritusies līdz līmenim, kāds bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad tā svārstījās ap 200 eiro par tonnu, šobrīd lauksaimnieki lēš, ka vienai tonnai graudu vajadzētu maksāt vismaz 300 eiro, jo graudu ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas, tostarp dārgāki kļuvuši augu aizsardzības līdzekļi, minerālmēsli, energoresursi un degviela, kā arī palielinājušās darbaspēka izmaksas.
Kā teikts iepriekš, papildus ievērojamajam cenu kritumam biržā lauksaimnieki bažījas par Ukrainas un Krievijas lēto graudu īpatsvaru Eiropā, kas neveselīgi ietekmē konkurenci.
Lai gan Latvija ir graudus eksportējoša valsts, jo saražo gandrīz trīsreiz vairāk nekā nepieciešams pašpatēriņam, saskaņā ar Zemkopības ministrijas informāciju, Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importa vērtība no Ukrainas 2022. gadā palielinājās divas reizes - no 42,6 miljoniem eiro 2021. gadā līdz 87,1 miljonam eiro pērngad. Importa struktūrā lielāko daļu veido eļļas augu sēklas, olas un olu produkti, kā arī graudi un milti.
