Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” ir lielākais mežu apsaimniekošanas uzņēmums valstī, kurš jau gadu desmitiem ir pierādījis savu darbības efektivitāti. Viens no uzņēmuma darbības veidiem ir enerģētiskās koksnes produktu jeb šķeldas sagatavošana.
Šķeldas ražošanu uzņēmums sāka 2006. gadā, kad Latvijā sāka veidoties stabils pieprasījums pēc šķeldas - daudzās Latvijas pilsētās un mazākās apdzīvotās vietās centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai ar ES fondu atbalstu notika pakāpeniska pāreja no fosilā kurināmā uz šķeldu, kas ir viens no atjaunojamiem energoresursiem. Arī ražotnēs ar lielu siltumenerģijas patēriņu notika siltuma ražošanas tehnoloģiju maiņa, visbiežāk pārejot uz šķeldas izmantošanu, tāpat attiecīgajā laika periodā Latvijā darbu bija uzsākušas vairākas granulu rūpnīcas, kas granulu saražošanas vajadzībām patērē lielu siltumenerģijas daudzumu.
LVM pārdošanas procesa vadītājs Zigurds Dalke stāsta: “Pēdējos piecos gados “Latvijas valsts mežu” sagatavotais un realizētais enerģētiskās šķeldas apjoms ir ievērojami audzis, piemēram, pirms pieciem gadiem, 2019. gadā, realizējām šķeldu ar siltumietilpību 500 000 MWh, bet šogad šķeldas realizācijas apjoms būs ap 700 000 MWh.”
Pēdējos gados uzņēmuma šķeldas ražošanas kapacitāte ir lielāka par iekšzemes pieprasījumu, tāpēc, lai nodrošinātu šķeldas realizāciju plānotajā apjomā, uzņēmums uz šķeldas realizācijas tirgiem skatās plašāk un ir atsācis sarunas ar ārvalstu partneriem par šķeldas eksportu.
Pēdējo piecu gadu laikā ekonomiku ietekmēja ne tikai Covid-19 pandēmija, bet galvenokārt 2022. gadā Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, kas, stājoties spēkā virknei starptautiska mēroga sankciju, izsauca pastiprinātu iekšējā tirgus interesi par enerģētiskajiem produktiem un šķeldas cenas dubultošanos. Līdz ar to darījumu kopējās vērtības atšķirības izskatās daudz iespaidīgāk - 2019. gadā kopējie ieņēmumi no šķeldas pārdošanas LVM bija 7,3 miljoni eiro, bet 2023. gadā apgrozījums no šķeldas pārdošanas pieauga līdz 18,9 miljoniem eiro.
Kopš cenu rekorda augstumiem, kas piedzīvoti 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā, šķeldas cenas ir atgriezušās relatīvi normālā līmenī un šobrīd saglabājās stabilas - vasarā ierasti pieprasījums ir samazināts un cenas zemākas, bet, tuvojoties apkures sezonai, “Latvijas valsts meži” prognozē pieprasījuma un arī cenu pakāpenisku, tomēr aizvien mērenu pieaugumu.
“Sadarbības partnerus jau gada sākumā informējām, ka šī gada oktobrī organizēsim vēl vienu pārdošanas procedūru piegādēm apkures sezonā, no 2024. gada novembra līdz 2025. gada aprīlim, tā ka aicinām visus enerģētiskās šķeldas pārstrādes uzņēmumus plānot dalību šajā procesā,” piebilst Dalke. Savlaicīgi noslēgts piegādes līgums ikvienam sadarbības partnerim nozīmēs sirdsmieru apkures sezonā.
Šķeldas sagatavošanu un piegādes nodrošina LVM sadarbības partneri uz publiskā iepirkumu procesā noslēgtu līguma pamata. Vaicāts par nemainīgas kvalitātes nodrošināšanu apstākļos, ja praktiskos darbus veic ārpakalpojuma sniedzējs, LVM Enerģētisko koksnes produktu vadītājs Ojārs Keziks stāsta: “Mūsu uzņēmumā gadu gaitā ir izstrādāti ļoti detalizēti kvalitātes kritēriji, ko pieprasām ievērot. Lai arī ik gadu tiek izsludināts jauns konkurss par ārpakalpojuma sniegšanu, ir izveidojies uzņēmēju loks, kuri ir pierādījuši spēju izpildīt mūsu augstās prasības un ir kļuvuši par ilgstošiem mūsu uzņēmuma sadarbības partneriem.”
Varētu šķist, ka katrs mežā palicis zars vai celms ir potenciāli zaudēta nauda, jo to varētu pārvērst šķeldā un pārdot. Tomēr ne visu koksnes atlikumu savākšana un pārstrāde šķeldā vienmēr ir ekonomiski pamatota. Keziks uzsver, ka uzņēmuma prioritāte ir ekonomiskais pamatojums - ja konkrētajā reģionā uzņēmumam nav klientu, kuri vēlas iegādāties saražoto šķeldu, tad labāk koksni ir atstāt mežā vai ieklāt sagatavotās koksnes pievešanas ceļos. Jāņem vērā, ka šķelda ir salīdzinoši zemas vērtības produkts un to pārvietot lielos attālumos nav ekonomiski izdevīgi - ja pieskaitīs visus izdevumus, tajā skaitā par transportu, tad šķelda būs tik dārga, ka to nevienam vairs nevajadzēs.
Tāpat šķelda netiek gatavota purvainās un slīkšņainās cirsmās, jo tādās vietās efektīvāk koksnes atlikumus ir ieklāt ceļos, lai smagā meža tehnika nesabojā zemes klātni un neatstāj dziļas risas, kas turpmāk varētu apgrūtināt meža apsaimniekošanu.
Daudzi siltuma ražotāji vēl atceras 2022. gada beigas, 2023. gada sākumu, kad Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ arī Latvijā izcēlās enerģētiskā krīze - resursi, tajā skaitā gāze un šķelda, bija ne tikai ļoti dārgi, bet vispār nepieejami. Līdz ar straujo cenu kāpumu vairāki šķeldas ražotāji atkāpās no iepriekš noslēgtajiem līgumiem, un siltuma ražotāji, kas bija rēķinājušies ar sistemātiskām šķeldas piegādēm par atrunātu cenu, nonāca pilnīgā izmisumā. Vaicāts, kā toreiz rīkojās LVM, Zigurds Dalke uzsver: “LVM tolaik atteicās no šķeldas eksporta un nelauza nevienu līgumu - visu līgumā paredzēto šķeldas apjomu piegādāja klientiem noteiktajā laikā. Līdz ar to arī nākotnē LVM var solīt, ka, neskatoties uz problēmām, kādas var rasties līguma darbības laikā, tostarp ārēju faktoru ietekmē, uzņēmums savas saistības izpildīs.”
Lai nodrošinātu prognozējamas šķeldas piegādes jebkuros laika apstākļos, uzņēmums vasaras sezonā veido uzkrājumus divos šķeldas uzglabāšanas laukumos, kas izvietoti Kurzemē un Vidzemē.
Ojārs Keziks skaidro: “Mūsu klientus var iedalīt divās lielās grupās - vieni ir rūpniecības uzņēmumi, kam ražošanas procesā nepieciešams liels siltuma apjoms. Galvenokārt tie ir granulu un plātņu ražošanas uzņēmumi. Ražotnes visbiežāk atrodas ārpus pilsētas, un tām ir iespējas veidot lielākas šķeldas rezerves. Šajā segmentā nepieciešamais šķeldas apjoms ir vienmērīgs visa gada garumā. Savukārt pilsētu un ciemu katlumājām nepieciešamais kurināmā apjoms vasarā un ziemas mēnešos būtiski atšķiras, turklāt ir jānodrošina regulāras piegādes, jo katlumājām nav pieejami lieli kurināmā uzglabāšanas laukumi, dažkārt to ietilpība nepārsniedz pāris dienu šķeldas patēriņu. “Latvijas valsts mežu” šķeldas uzglabāšanas laukumi ir kā noliktava, kur vienmēr var paņemt un nogādāt klientam nepieciešamo šķeldas daudzumu.”
Kā ļoti būtisku aspektu abi LVM pārstāvji uzsver faktu, ka visa šķelda ir iegūta ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā.
