Latvijas uzņēmējiem pēdējie gadi bijuši izaicinājumu pilni – Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, kad sācies ir karš, izmaiņas loģistikā un izejmateriālu pieejamībā, kam klāt nāk energoresursu krīze un inflācija. Satraukti ir ne tikai darba devēji, bet arī darba ņēmēji – bailes no slimības, bailes par darba vietas saglabāšanu, bailes par energoresursu cenu pieaugumu un pieejamību mājsaimniecībās, bailes par gaidāmajiem apkures rēķiniem.
“Neatkarīgā” vaicā Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerālsekretārei Līgai Meņģelsonei.
Kādi ir darba devēju novērojumi: vai iepriekš minētie procesi ir ietekmējuši darba ņēmēju noskaņojumu?
Ir jāskatās pa posmiem - Covid-19 pandēmijai bija vienas blakusparādības, tagadējai situācijai, kas radusies līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, sekas ir citas - es teiktu, ka daudz komplicētākas. Covid-19 pandēmijas laikā darbiniekos valdīja gan bailes, gan neziņa par savas veselības saglabāšanu, par uzņēmuma pastāvēšanu un darba vietas stabilitāti. Šajā periodā ļoti liela loma bija uzņēmumu vadībai, kura spēj aizstrādāt un organizēt gan formālos, gan neformālos turpmākās rīcības veidus. Šādos brīžos emociju spektrs ir ļoti plašs, tāpēc darba devēja sarunas ar darbiniekiem bija ļoti svarīgas. Liels bija izaicinājums nodrošināt darba nepārtrauktību, vienlaikus ievērojot visus piesardzības pasākumus.
Šobrīd kovids nav aktualitāte - priekšplānā izvirzās kopējā inflācija un gaidāmie augstie apkures rēķini, kas darba ņēmējus nodarbina ik dienu, jo daudzi saprot, ka ar esošo atalgojumu rēķiniem un dzīvošanai pierastā režīmā vairs nepietiks. Vai darba devējiem ir iespēja sniegt atbalstu uzņēmumā strādājošajiem?
Es teiktu, ka darba devēji nepaspēja atvilkt elpu pēc Covid-19 ierobežojumiem, kad klāt jau bija nākamā krīze, kas ir daudz sarežģītāka un dziļāka, jo priekšā vēl ir daudz nezināmo. Daudzās nozarēs situācija ir ļoti slikta, citās drusku vieglāka, bet citām klājas itin labi, tāpēc nevar teikt, ka visi uzņēmumi ir krīzē. Nenoliedzami, ka uzņēmumu vadības spēja racionāli un inteliģenti izskaidrot notiekošos procesus darba ņēmējiem ir ļoti svarīga. Daudzos lielajos un ne tik lielajos uzņēmumos tiek domāts par sociālajām atbalsta programmām strādājošajiem, jo visi uzņēmumi ir ieinteresēti, lai katra mājsaimniecība spētu nomaksāt rēķinus un spētu pārdzīvot smagāko periodu arī ekonomiskās turbulences apstākļos - emocionāli stabila strādājošā darbspējas ir daudz augstākas. Es nevaru apgalvot, ka šādas atbalsta programmas ir visiem uzņēmumiem, bet LDDK biedri arī pirms šīs krīzes ir daudz runājuši par sociālo atbildību savu darbinieku priekšā.
Kam tad īsti ir jāuzņemas atbildība par strādājošo labklājību, jo ne viens vien pienāks pie secinājuma, ka ar esošajiem ienākumiem nepietiek. Vai tā ir valdības vai darba devēja atbildība?
Pirms dažām dienām valdība pieņēma lēmumu segt 50% no visa veida apkurei izmantojamo energoresursu sadārdzinājuma. Tas ir viens solis no valdības puses, otrs jāsper katram pašam. Katrai mājsaimniecībai situācija ir citāda - ir lietas, kuras cilvēks savā ikdienā var mainīt, ir lietas, ko nevar. Nevaram gaidīt, ka visi uzņēmumi palielinās strādājošo algu vismaz inflācijas apmērā, jo, kā jau teicu, situācijās dažādās nozarēs ir atšķirīgas. Tās nozares, kam klājas labi, iespējams, atalgojumu palielinās vai piešķirs mērķētu atbalstu - zinu, ka daži lielie uzņēmumi jau par to domā vai pat ir palielinājuši atalgojumu, taču tajās nozarēs, kur jau šobrīd ir lielas grūtības, par atalgojuma palielināšanu nevaram runāt - te ir jādomā, kā vispār saglabāt uzņēmumu. Šajā brīdī vissvarīgākais ir saglabāt uzņēmuma darbspēju, lai no valstij samaksātajiem nodokļiem valdība tālāk var dalīt un pārdalīt naudu, tajā skaitā sociālajiem pabalstiem. Vienotas receptes un piemēru, kā darba devējiem rīkoties, mums nav.
Viens no LDDK priekšlikumiem ir partiju programmās iekļaut un tad arī īstenot darbaspēka nodokļa samazināšanu. Vai tas ļautu strādājošajiem samaksāt vairāk?
Darbaspēka nodokļa samazināšanai ir divas puses. Viena no tām ir neto algas pieaugums, kas tiešā veidā nonāk strādājošo kontos, jo no nopelnītās algas nodokļu atvilkumi būs mazāki. Otra puse ir uzņēmējdarbības vide, kā arī investoru vēlme attīstīt uzņēmumus Latvijā. Salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darbaspēka nodokļu apmēru, labi redzams, ka Latvijā tas ir visaugstākais. Līdz ar to mazāk saņem ne tikai darba ņēmēji, bet zemāka ir arī uzņēmuma konkurētspēja. Starp mūsu biedriem ir uzņēmumi, kas strādā visās trijās Baltijas valstīs, un viņu atzinums ir viennozīmīgs - Latvijā strādāt ir visgrūtāk un rentabilitāte viszemākā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc sarunās ar partijām LDDK kā vissvarīgāko izceļ darbaspēka nodokļu samazinājumu.
Visās krīzēs ļoti svarīga ir uzņēmumu noturība - vissliktākais, kas var būt, ir ekonomiskais sasalums un bankrotu vilnis. Mēs uzskatām, ka šajā brīdī ļoti svarīga ir sadarbība ar valdību un nozaru ministrijām - tai jābūt ātrai, precīzai un konstruktīvai. Labāk, ja sliktās ziņas uzzinām tagad, nevis tad, kad tās vairs nevarēs noslēpt. Protams, liela daļa uzņēmumu gadiem ir veidojuši “drošības spilvenus”, bet gan kovidkrīze, gan tagadējā situācija šos spilvenus ir krietni sadeldējušas.
Vai šobrīd valdības izpratne par notiekošajiem procesiem attiecībā uz energoresursu krīzi ir pietiekama? No malas skatoties, reizēm šķiet, ka valdība neapzinās, cik smagā krīzē esam...
Attiecībā uz enerģētisko drošību sadarbībai ar uzņēmējiem ir jābūt skaidrākai, straujākai un pārliecinošākai. Ir pieņemts lēmums par atbalstu mājsaimniecībām, bet vēl arvien no valdības nav saņemta atbilde par atbalstu uzņēmējdarbībai, it īpaši nozarēm ar augstu energoresursu patēriņu. Uzņēmumos ir ļoti skaudra situācija - līgumi par energoresursu piegādēm tiek slēgti tikai uz mēnesi, kas neļauj plānot uzņēmuma darbību pat pusgadu uz priekšu. Ja aiz šī uzņēmēja stāv tūkstotis vai vairāki tūkstoši darbinieku, tad tas ir milzīgs stress, jo straujš resursu cenu pieaugums apdraud ne tikai uzņēmumu, bet vēl tūkstošiem cilvēku, kuri var palikt bez darba un ienākumiem.
LDDK prasa, lai valdība dotu uzdevumu iepirkt stratēģiskās dabasgāzes rezerves, jo zinām, ka nākamais gads būs kritisks. Mēs nevaram atstāt gāzes iegādi katra uzņēmuma ziņā, jo valstij kopumā iegādāties gāzi ir daudz lielākas iespējas nekā katram uzņēmumam individuāli. Zinu gadījumus, ka uzņēmumi ir izsludinājuši gāzes iepirkuma konkursu, kurā nav pieteicies neviens reāls piegādātājs - vai nu gāzes vispār nav, vai tā ir par neadekvātu cenu. Tāpat valdībai prasām, lai tiktu aptaujāti visi 50 lielākie ražošanas uzņēmumi, lai izzinātu, kas viņiem nepieciešams darbības turpināšanai. Ir jāsaprot, ka tieši no uzņēmējiem ir atkarīgs viss pārējais - ja viņi neiemaksās budžetā naudu, tad naudas nebūs ne mediķu, ne skolotāju algām, ne veselības aprūpei, ne sociālajiem pabalstiem. Nauda vispirms ir jānopelna, un tikai tad to var tērēt.
Pēdējos pāris gados darba organizācija tika pakārtota Covid-19 un pandēmijas ierobežojumiem. Darbiniekiem bija jāmācās strādāt attālināti, kolēģus visbiežāk izdevās redzēt tikai tiešsaistes sapulcēs, un biroju telpas stāvēja pustukšas. Savukārt mājas vide bija jāpiemēro darba vajadzībām, bieži vien līdztekus palīdzot bērniem mācīties attālināti. Izplūda darba laika robežas, sajaucās darba un mājas vide, bet attiecības ar kolēģiem kļuva atsvešinātākas, jo vairs nebija ikdienas tikšanos klātienē. Tas, protams, radīja zināmu stresu, kā arī atstāja ietekmi uz darbinieku emocionālo labsajūtu un veselību. Jauns stresa avots ir arī karš Ukrainā, straujais cenu kāpums, kā arī elektrības un siltuma rēķinu pieaugums. Tas viss rada mentālu diskomfortu sabiedrībai kopumā un arī uzņēmumu darbiniekiem. Šie notikumi un to radītā spriedze darbinieku vidū būs viens no galvenajiem cilvēkresursu jomas speciālistu izaicinājumiem tuvākajā nākotnē.
Darbinieku emocionālais komforts un mentālā labsajūta ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē darbaspējas, radošumu un produktivitāti. Pandēmija mums ir parādījusi, ka spējam pielāgoties, varam organizēt darbu un strādāt citādi, nezaudējot darbiniekus, atdevi un produktivitāti. Tāpat mūsu pieredze liecina, ka daļa darbinieku vairs nevēlēsies pilnībā atgriezties darbā birojā. “Philip Morris” darbinieku aptauju rezultāti Baltijas valstīs parāda, ka lielākā daļa vēlas saglabāt elastīgu darba vidi. Tas savukārt nozīmē, ka darba devējiem ir jārada nepieciešamie apstākļi darbam no mājām.
Sekojot darbinieku vēlmēm un saskaņojot tās ar biznesa vajadzībām, “Philip Morris” jau pērnā gada jūnijā sāka ieviest hibrīdo darba modeli. Baltijas valstis bija vienas no pirmajām, kur “Philip Morris” izmēģināja šo jauno darba modeli. Izvēloties strādāt attālināti, darbinieki ik mēnesi vismaz 40% darba laika strādā ārpus biroja. Darbinieki var izvēlēties, kur darbs tiks veikts, ņemot vērā savas individuālās vajadzības un vēlmes, kā arī veiktā darba specifiku un normatīvu prasības. Jaunais modelis veicina arī darbinieku mobilitāti, tostarp darbinieki divus mēnešus katru gadu var strādāt no ārvalstīm.
Rūpējoties par darbinieku fizisko veselību, ir ieviesta veselības atbalsta programma, kuras ietvaros darbiniekam papildus atalgojumam 400 eiro apmērā tiek kompensēti veselības uzlabošanas pasākumi, piemēram, fizioterapeits, ārstnieciskā masāža, sporta kluba vai fitnesa centra apmeklējums, dalība tautas klases skriešanas vai rogaininga seriālos u.tml. Darbinieks pats var izvēlēties, kādi veselības uzlabošanas pasākumi viņam ir piemēroti un visvairāk nepieciešami.
Kontekstā ar augošo inflāciju un komunālo pakalpojumu rēķinu pieaugumu šogad darbiniekiem 6-12% robežās tika paaugstināts atalgojums, savukārt jaunajiem vecākiem jau pagājušajā gadā ieviesām Laimīgo vecāku programmu, kas vecākiem pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma dod iespēju pirmo mēnesi elastīgi strādāt nepilnu slodzi.
Lai mazinātu pārmaiņu radītās sekas, mūsu darbiniekiem ir radīta iespēja saņemt profesionālu psihologu atbalstu, kā arī juridiskas un finansiālas konsultācijas.
Lojāli, motivēti, finansiāli nodrošināti un emocionālā komfortā esoši darbinieki ir jebkura uzņēmuma galvenā vērtība - tās kompānijas, kas šo aksiomu apzinās, nepārtraukti strādā pie darba vides un apstākļu uzlabošanas, kā arī savu darbinieku emocionālā komforta monitoringa. Sekojot vietējām un pasaules tendencēm darba tirgū, mēs regulāri pārskatām pabalsta paketes darbiniekiem, kā arī maksimāli cenšamies atbalstīt darbinieku pašiniciatīvas. Pastāvīgi īstenojam darbinieku aptaujas, lai saprastu, kā un ar kādiem atbalsta instrumentiem mēs varam saviem darbiniekiem palīdzēt.
Paredzam, ka nākotnē mums kā darba devējam būs nepieciešams pievērst lielāku uzmanību aktivitātēm, kas saliedē komandu un veicina iesaisti attīstības procesos un piederības izjūtu. Pieaugs arī aptauju un atsauksmju loma, lai reālistiski novērtētu darbinieku noskaņojumu un vēlmes.
***
SIA “Forevers” ir viens no vadošajiem gaļas pārstrādes nozares uzņēmumiem valstī ar lielu strādājošo skaitu - pīķa sezonas laikā, kad piesaistām papildu darbarokas, darbinieku skaits pārsniedz 800. Jaunu darbinieku piesaistīšana ir darbietilpīgs slogs mūsu personāla nodaļas darbiniekiem, kuri ne tikai meklē un atlasa piemērotāko darbaspēku, bet arī palīdz cilvēkiem integrēties kolektīvā, atbalsta adaptācijas procesā. Lai atvieglotu jauno strādājošo integrēšanos kolektīvā, esam izveidojuši sistēmu, kuras ietvaros jaunajam darbiniekam tiek nozīmēts palīgs - tā sauktais darbaudzinātājs, kurš palīdz apgūt iemaņas un atbalsta visdažādākajās situācijās, tostarp integrācijas procesā. Līdz ar to jaunais darbinieks jūtas drošāk un stabilāk.
Starp darba devēja uzdevumiem ir arī atbildība par darba ņēmēja psihoemocionālo stabilitāti un finansiālo drošību. Apzināmies, ka ir jāpievērš maksimāla uzmanība gan darba ņēmēja komunikācijai ar darba devēju, gan integrācijai kolektīvā un uzņēmuma mikroklimatam kopumā. “Forevers” par to rūpējas, bet līdz ar dažādajiem notikumiem - Covid-19 pandēmiju, karu Ukrainā un straujo inflāciju - esam pievērsuši pastiprinātu uzmanību arī darbinieku finansiālajai drošībai. Novērojam, ka pēdējo gadu laikā ir audzis darbinieku satraukums un nedrošība, taču tas pamatā nav saistīts ar darba procesu - galvenokārt to ietekmē apkārt notiekošie, no mums neatkarīgi procesi, tajā skaitā Covid-19 pandēmijas ierobežojumi. Mēs visi bijām ārpus ierastās komforta zonas, kam bijām spiesti pielāgoties. Uzņēmuma administrācijas darbinieki piedzīvoja pārmaiņas ikdienas rutīnā - pielāgojāmies attālinātam darbam. Jāteic, ka šī pieredze ir devusi pozitīvu pienesumu, jo sapratām, ka dažkārt ir situācijas, kurās attālināts darbs nereti ir efektīvāks un resursus taupošāks, tāpēc pēc ierobežojumu atcelšanas nesteidzam no tā atteikties pilnībā. Savukārt ražošanā nodarbinātajiem nācās iemācīties strādāt epidemioloģiski drošākos apstākļos - veikt regulāru testēšanos, regulāri dezinficēt telpas, stingri ievērot personiskos epidemioloģiskos aizsardzības pasākumus. Līdz ar mūsu darbinieku atbildīgo pieeju un vadības organizatoriskajām spējām, tostarp veikt strādājošo vīrusa monitoringu ar brīvi pieejamiem testiem, mums izdevies saglabāt ražošanas nepārtrauktību, ko uzskatām par kopīgu sasniegumu.
Pirms pandēmijas uzņēmums bieži organizēja dažādus kolektīva saliedēšanas pasākumus - kopīgu svētku svinēšanu, tajā skaitā uzņēmuma dzimšanas dienas svinības. Piebildīšu, ka pērn “Forevers” atzīmēja dibināšanas 25. jubileju, kur radām iespēju sanākt kopā un atzīmēt šo zīmīgo dienu. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, tāpēc pasākumi šobrīd tiek segmentēti šaurākās kolektīvās grupās un ar mazāku dalībnieku skaitu, jo mums ir svarīgi nepieļaut nekontrolētu slimības izplatību.
Jau pirms laba laika esam izstrādājuši nolikumu, kurā darbiniekiem paredzēts finansiāls atbalsts visdažādākajās situācijās - gan priecīgos brīžos, gan arī grūtībās. Situācijas ir dažādas, tāpēc esam ne tikai darba devējs, kas laikus izmaksā algu, bet arī saprotoši, uz personību orientēti cilvēki, kas gatavi uzņemties atbildību. Savus strādājošos darba jubilejās, dzimšanas dienās vai citos svarīgākajos dzīves notikumos sveicam ne tikai ar vārdiem, bet arī finansiāli - tādējādi darbinieks jūtas novērtēts un piederīgs uzņēmumam. Visiem uzņēmuma darbiniekiem ir arī iespēja iegādāties “Forevers” ražoto produkciju par īpaši zemām “darbinieka” cenām.
Līdz ar strauji augošo inflāciju valstī jau kopš jūlija esam paaugstinājuši strādājošo algas, bet neesam pie tā apstājušies - turpinām analizēt situāciju tirgū un sekojam tendencēm, meklējam jaunus risinājumus, kā atbalstīt savus darbiniekus.
Stimulējam strādājošo turpmāku attīstību uzņēmumā, piedāvājam apgūt augstāku kvalifikāciju, dažādus kursus, ko apmaksā uzņēmums. Tādējādi mēs sagatavojam speciālistus, kuru trūkums darba tirgū ir ļoti izteikts.
