Karjera. Starp personālvadību un dejas pasauli

 
©Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Aijas Bites-Ozeres darba ikdiena paiet rūpēs par vairāk nekā 340 cilvēku lielu kolektīvu – viņu motivēšanu, lojalitātes veicināšanu, vienotas komandas stiprināšanu, bet ārpus darba viņa ar tikpat lielu entuziasmu izpaužas dejas pasaulē: deju soļus māca pavisam maziem ķipariem, kā arī pati ļaujas mūzikas burvībai. Vēl viena daļa no sirds, protams, pieder arī ģimenei.

Šobrīd Aija personālvadībā ir uzkrājusi ļoti lielu pieredzi - šajā jomā aizvadīti 15 gadi, taču ceļš līdz šādai nozarei bija gana līkumots. Viņas pirmā izvēle agros pusaudža gados bija savu nākotni saistīt ar baletu. Aija kopš četru gadu vecuma dejoja, turklāt viņas vecmamma strādāja Rīgas Operetes teātrī, un Aija tur bieži ciemojās, mākslinieku dzīvi redzot arī aiz skatuves priekškara. Sarunās ar vecākiem iecere par balerīnas karjeru tomēr tika nolikta maliņā, «jo padomju laikā daudzi mākslinieki saņēma niecīgu atalgojumu. Bija jāmeklē citas iespējas», atceras Aija. Otra izvēle bija studēt kultūras vadību, taču mācību uzsākšanas posms sakrita ar juku laikiem Latvijā - bija 90. gadu sākums, bija pārāk daudz neziņas par nākotni. «Bija jāmeklē tāds studiju virziens, kam noteikti būs potenciāls. Izkristalizējās - ekonomika, bizness.» Tobrīd Latvijas Universitātē viena no jaunākajām programmām bija saistīta ar biznesa vadību, un Aija bija pārliecināta, ka šī izvēle būs pareiza. Viņa izvēlējās apakšprogrammu, kas ietver vidi un uzņēmējdarbības vadību. Viņa vidusskolas posmā bija apguvusi vācu valodu, un šīs svešvalodas zināšanas viņai ļāva iegūt stipendiju, lai gadu biznesa vadību apgūtu Dortmundes universitātē Vācijā. «Studijās Vācijā ļoti liels akcents bija uz praktisko iemaņu apguvi. Vācijā biznesa vide bija milzu soli priekšā situācijai Latvijā. Tā bija kā pilnīgi jauna pasaule, kuru iepazinu ne tikai augstskolā, bet arī praksē. Pusgadu man bija prakse vienā no maiznīcu tīkliem konkrētajā reģionā. Un tur pavisam nejauši un neplānoti man bija pirmā saskarsme ar personālvadību,» stāsta Aija. Pēc pavadītā gada Vācijā Aija atgriezās Latvijā, ieguva bakalaura grādu, pēc tam sekoja arī studijas maģistrantūrā.

Apjomīgs projekts vējā

Līdztekus studijām Aija arī sāka raudzīties, ko piedāvā darba tirgus. Par vienu no nozīmīgākajiem soļiem profesionālajā dzīvē Aija uzskata darba pieredzi pārdošanā. Viņa pārdeva iekraušanas un izkraušanas tehnikas vienības ostām un celtniecības uzņēmumiem. «Pārzināju mašīnu uzbūvi, detaļas. Darba pienākumu veikšana man ļāva uzlabot savas krievu valodas zināšanas,» norāda Aija. Viņa secina, ka, pateicoties iegūtajām iemaņām tieši pārdošanā, viņu uzrunāja uzņēmums Amrop, kura darbības virziens ir augstākā līmeņa vadītāju meklēšana un atlase. Savā ziņā - vakanču pārdošana. «Šis darbs bija būtisks pavērsiena punkts manā karjerā. Meklējot, atlasot kandidātus, es iepazinu vadošos Latvijas uzņēmumus, to pārstāvētās biznesa jomas, dažādu amatu specifiku.»

Tā kā Aijas atmiņu plauktā bija spilgti saglabājies Vācijā pieredzētais, viņu bija pārņēmusi doma par sava biznesa uzsākšanu. «Tā kā studēju vidi un uzņēmējdarbības vadību, Vācijā ieguvu bagātīgu informāciju par atjaunojamo enerģiju. Notika daudz ekskursiju. Mums rādīja saules baterijas, vēja ģeneratorus. Jau tolaik Vācijā aktuāla bija zaļā domāšana, vides saglabāšana. Es vēlējos kaut daļiņu no redzētā ieviest arī Latvijā. Kopā ar domubiedru radās ideja par biodīzeļa ražošanu. Turpināju strādāt Amrop, bet brīvdienās strādāju pie šī projekta, rakstīju biznesa plānu, atradu cilvēku Vācijā, kas bija šo tehnoloģiju izdomājis.» Tika nodibināts uzņēmums, bija atrasti iekārtu ražotāji, zemnieki, noskatīta vieta, kur būvēt ražotni, atrasti investori Vācijā un Latvijā, tika plānots līdzfinansējums trīs miljonu latu apmērā. «Iesniedzām biznesa plānu Lauku atbalsta dienestā, lai saņemtu šo plānoto finansējumu, taču Latvijas puse uzskatīja, ka Vācijai pirmajai ir jāieskaita nauda. Tā kā Latvija tolaik vēl nebija Eiropas Savienībā, Vācija gribēja drošības garantu, tāpēc gaidīja, ka naudu pirmā ieskaitīs Latvija. Rezultātā naudu neieskatīja neviena no pusēm un projekts izbeidzās.» Vairāku gadu darbs bija vējā, taču tagad Aija smejoties teic, ka viens projekts nerealizējās, taču tika īstenots kāds cits sapnis - divi bērni.

Atpakaļ apritē

Kad mazie jau nedaudz bija paaugušies, Aija bija gatava pavisam atgriezties darba apritē. Un viņas uzmanību piesaistīja uzņēmuma Aldaris sludinājums. «Tur vienu gadu aizstāju kolēģi dekrēta atvaļinājumā. Šis gads bija lieliska skola, jo, kā zināms, Aldaris pieder Carlsberg grupai, kas var lepoties ar ļoti labām iestrādēm personālvadībā. Lai šo labo praksi apgūtu un ieviestu arī Aldarī, nereti ar astoņu stundu darba dienu man bija par maz, taču darba saturs mani ļoti aizrāva. Es viena gada laikā apguvu neiedomājami daudz noderīgu zināšanu.»

Kad gads bija aizritējis, Aija saredzēja turpmāk sevi darbojamies vai nu pārdošanā, vai personālvadībā «ar nosacījumu, ka man ir iespēja strādāt vadības līmenī un ar savu darbu ietekmēt biznesa rezultātus, jo, manuprāt, personāla vadītājam ir jābūt uz biznesu orientētam», norāda Aija.

Kā zināms, domas mēdz materializēties, un Aijas ceļi krustojās ar Tele2, kur jau darba pārrunās iezīmējās, ka abas puses saderēs kā cimds ar roku. Aija kopš pievienošanās uzņēmumam pilda Personāla vadības departamenta direktores pienākumus, no klasisku personālvadības procesu pārraudzīšanas līdz pārdomātiem soļiem darba devēja tēla veidošanā. Aija ir gandarīta, ka šo piecu gadu laikā, kopš viņa strādā Tele2, kopā ar kolēģiem ir paveikti daudzi būtiski darbi, piemēram, automatizēta personālvadības sistēma, tādējādi cilvēka resurss var tikt novirzīts citu intelektuālāku darbu izpildei, ne darbam ar dokumentu kaudzēm. Ir dots starts iniciatīvai Latvija strādā, caur kuru Tele2, piesaistot citus darba devējus, vēlas atgriezt dzimtenē aizbraucējus. «Viens mērķis - piesaistīt 100 darba devēju - mums ir izdevies, uz otro mērķi - atsaukt mājās 1000 strādājošo - mēs esam vēl ceļā. Šobrīd Latvijā ir atgriezušies ap 130 cilvēku,» informē Aija.

Darbinieki vēlas patīkamu vidi

Vēl viens būtisks projekts - labsajūtas biroja izveide, kura radīšanā tika ņemta vērā darbinieku darba specifika un kultūra uzņēmumā, kā arī ieviesti moderno tehnoloģiju risinājumi produktivitātes celšanai. Birojā ir iespēja mainīt darba vietu atbilstoši dienas plānam, jo ir izveidotas modernas telpas sapulcēm, projektu darba grupām un darbam vienatnē. «Patīkama darba vide paaugstina darba ražīgumu, darbinieku apmierinātību,» ir pārliecināta Tele2 Personāla vadības departamenta direktore. Un apmierināts darbinieks būs arī lojālāks uzņēmumam. Kā stāsta Aija, tieši darbinieku noturēšana ir viena no top tēmām, par kurām jāpalauza galva ikvienam personālvadībā strādājošajam. Jauns izaicinājums ir saistīts arī ar amatu satura izmaiņām, proti, profesijām mainās pienākumu buķete, un uzņēmumam ir jāspēj šīm pārmaiņām pielāgoties, sagatavot darbiniekus un iet līdzi laikam. Taču Aiju izaicinājumi nebiedē, tie paspilgtina darba ikdienu.

Aija ir cilvēks, kuram, noslēdzoties steidzīgajai darba dunai, enerģijas baterija nepavisam nav iztukšota - ir vēlēšanās un spars citām aktivitātēm. Un Aija veldzējas dejā. Viņa dejo vidējās paaudzes deju kolektīvā Mana rotaļa un jau 10 gadus vada bērnu deju skoliņu Mazsietiņš, kur deju soļus māca vienu līdz trīs gadus veciem bērniem (viņi dejo kopā ar vienu no vecākiem). Mēģinājumi ir Aijas darba dienu izskaņas un brīvdienu neatņemama sastāvdaļa, turklāt šogad gaidāmas divas nozīmīgas uzstāšanās - mazie dejotāji jāgatavo Mātes dienas koncertam VEF Kultūras pilī, bet kopā ar Mana rotaļa jāiemēģina deju soļi Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.