Latvijas iedzīvotāji atzīst zināšanu trūkumu par finanšu instrumentiem

© Unsplash

Latvijā 71% iedzīvotāju nav pietiekamu zināšanu par finanšu instrumentiem, lai nodarbotos ar ieguldījumiem, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.

Savukārt mazāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir pietiekamas zināšanas par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu naudu, un vislabāk cilvēki pārzina akcijas un obligācijas, mazāk - biržā tirgotos fondus jeb ETF un kriptovalūtas.

"SEB bankas" uzkrājumu, ieguldījumu un pensijas piedāvājuma vadītājs Oļegs Andrejevs norāda, ka kopumā Latvijā par investoriem sevi izskata gandrīz puse iedzīvotāju, tomēr lielākā daļa no viņiem iegulda pensiju trešajā līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu.

Andrejevs pauž, ka tā ir iespēja nodrošināt sev labākas vecumdienas vai uzkrāt kādam lielam mērķim, kā arī katru gadu atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, tomēr vairot kapitālu iespējams arī ar ieguldījumiem citos finanšu instrumentos.

Aptaujas dati liecina, ka kopumā iedzīvotāji ir dzirdējuši par dažādiem finanšu instrumentiem. Tomēr savas zināšanas kā pietiekamas, lai, piemēram, ieguldītu akcijās, novērtē 16% iedzīvotāju, bet reāli akcijās iegulda vien 9% aptaujāto. Zināšanas par obligācijām ir 11% respondentu, bet tajās investē vien 4%. Tikpat daudzi iegulda biržā tirgotajos fondos jeb ETF, bet vēl ap 8% - parastajos ieguldījumu fondos un kriptovalūtās.

Pusei iedzīvotāju, pēc aptaujas datiem, ieguldījumu nav vispār.

Iedzīvotāju aptauju, pēc "SEB bankas" pasūtījuma, 2025.gada aprīlī veica uzņēmums "Norstat Latvija". Tajā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Ekonomika

Interneta personības “iShowSpeed” pāris stundu ilgā viesošanās Rīgā izvērtās par vienu no vasaras karstākajiem tematiem. Vizītes izmaksas 30 tūkstošu eiro apmērā pamatoja ar to, ka pasaulslavenais strīmeris palīdzējis uzrunāt plašu jauniešu auditoriju, līdz ar to popularizēja Latvijas tēlu. Taču šī vizīte ir vien neliela daļa no Latvijas ieguldītā valsts tēla veidošanā. Pēdējos piecos gados valsts publiskā tēla veidošanas aktivitātēm atvēlēti gandrīz seši miljoni eiro. Taču šo izdevumu atdeve nav konkrēti izvērtēta, secina LTV raidījums “de facto”.