Muita saskata sankciju apiešanas pazīmes, bet muitas policija atsakās sākt lietas

VID Muitas pārvalde šī gada jūlijā ir veikusi padziļinātās pārbaudes attiecībā uz slāpekļa minerālmēslojuma – karbamīda – piegādēm no Baltkrievijas, saskatot darījumos sankciju apiešanas pazīmes. Taču, kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde atteicās uz šo materiālu pamata uzsākt kriminālprocesus. Muitas pārvalde sadarbojās ar Finanšu izlūkošanas dienestu un pārsūdzēja lēmumus par kriminālprocesu neuzsākšanu.

Sankciju apiešanas shēmas centrā ir Baltkrievijas rūpnīca “Grodno Azot”. Tas ir valstij piederošs uzņēmums, kurš ir lielākais un faktiski vienīgais karbamīda ražotājs Baltkrievijā. 2021. gada beigās rūpnīcu pakļāva Eiropas Savienības sankcijām par represijām pret pilsonisko sabiedrību un Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma ekonomisko balstīšanu. Uzņēmums vērsās Eiropas Savienības tiesā, lai panāktu sankciju atcelšanu. Taču arī apelācijas instancē šī gada 3. jūlijā tiesa noraidīja prasību.

Praksē aizliegtās rūpnīcas preces palīdz nogādāt starpniekuzņēmumi. Baltkrievu pētnieciskā centra iegūtie “Grodno azot” iekšējie dokumenti norāda - pērn deviņos mēnešos rūpnīca Eiropas tirgū nopelnīja vairāk nekā 6,5 milj. eiro. Šo shēmu 2023. gadā pārtrauca Lietuvas muita. Pērn Baltkrievijas karbamīda piegādātājus - vienu aiz otra - sāka pakļaut savām nacionālajām sankcijām Polija. Pēdējais no uzņēmumiem - “GrandGranit” - sarakstā iekļauts šī gada 7. augustā. Pamatojumā Polija skaidri norāda: vienīgais karbamīda ražotājs Baltkrievijā ir “Grodno Azot”.

Tikmēr “Eurostat” dati rāda, ka vēl jūnijā caur Latviju gāja 65% no visa Baltkrievijas karbamīda, ko ieveda Eiropas Savienībā. Pēc “de facto” atklātā un Muitas pārvaldes rīcības Baltkrievijas karbamīda un tā šķīduma plūsma ir apstājusies. Pēdējo baltkrievu karbamīda kravu muita izlaida 29. jūnijā, karbamīda šķīduma - 10. jūlijā. Augustā šie minerālmēsli Latviju nešķērsoja.

Par vairākām jūlijā ievestā karbamīda kravām Muitas pārvalde sāka padziļinātas pārbaudes, saskatot šajos darījumos iespējamu sankciju apiešanu. Materiālus nosūtīja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei. Taču tā atteicās uzsākt kriminālprocesus, konstatējot, ka konkrētajā gadījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Kopumā pieņemti 4 lēmumi atteikt kriminālprocesa uzsākšanu.

Muitas pārvalde sadarbojās ar Finanšu izlūkošanas dienestu un pārsūdzēja lēmumus nesākt kriminālprocesus. VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine raidījumam pauda cerību, ka prokuratūra ņems vērā pārsūdzības argumentus: “Mūsuprāt arī no izmeklēšanas puses, iespējams, varētu vēl kaut ko darīt. Lai ne tikai mēs kā administratīva iestāde ar administratīvo procesu mēģinām pierādīt, bet arī kaut kādām citām metodēm mēģinātu iegūt pierādījumus.” VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde informēja: “Šobrīd prokuratūra veic pieņemtā lēmuma un papildu informācijas vērtēšanu. Izvērtējuma rezultātā prokuratūrai ir tiesības pieņemto lēmumu atcelt.”

Aizdomas krīt pār četriem Latvijas uzņēmumiem, kuru ievestās karbamīda kravas šobrīd atrodas muitas uzraudzībā. Kamēr rit pārbaude, prece glabājas brīvajās zonās un muitas noliktavās Rīgā un Liepājā. Tie ir kopumā 6,1 tūkst. tonnas karbamīda, kas ir paredzēts Igaunijai, Polijai un Vācijai.

“Latvijas dzelzceļa” vadība raidījumam norādīja, ka šogad uzņēmums ir pārvedis 32 tūkst. tonnu baltkrievu karbamīda, kas veido mazāk nekā 1% no kopējā Latvijas dzelzceļa kravu apjoma. Raidījums gan ir noskaidrojis: pēc Latvijas Muitas statistikas datiem Latvijā no Baltkrievijas šī gada septiņos mēnešos ievesti kopumā 35 tūkst. tonnu karbamīda. Tātad var secināt, ka šie minerālmēsli virzās pāri Latvijai pārsvarā pa dzelzceļu. VAS “Latvijas dzelzceļš” nodrošina piekļuvi publiskajai infrastruktūrai, un to, kādas kravas pa to var tikt pārvadātas, regulē vietējā un starptautiskā likumdošana. LDz to pilnībā ievēro un kravām, kuras legāli drīkst pārvadāt, nevar veidot ierobežojumus, komentējis uzņēmums.

Muita pieļauj, ka baltkrievu karbamīda plūsmas šobrīd ir apsīkušas, jo pārvadātāji gaida pārbaužu iznākumu. Taču uzraudzības iestādes sola stingrāku kontroli arī turpmāk. “Uzņēmējiem, kas tirgojas ar Baltkrieviju tieši ar šāda veida precēm, kur pastāv risks, ka tās preces nāk no sankcijām pakļautā uzņēmuma, ir jārēķinās ar papildu izdevumiem tieši kontroļu nodrošināšanai, jo tās ir gan dīkstāves, gan kamēr tiek piegādāti visi dokumenti. Tāpat, protams, mēs savās kontrolēs redzam, tiklīdz mēs pieprasām vienu vai otru dokumentu, tie dokumenti ir ļoti pretrunīgi. Tie dokumenti nesatur visu mums nepieciešamo informāciju. Līdz ar ko mēs turpināsim arī kontrolēt un arī izmeklēt šīs konkrētās lietas,” uzsvēra Sandra Kārkliņa-Ādmine.