Transporta un sakaru institūts piedāvā mācīties attālināti, bet izjust klātienes studiju garšu

© Publicitātes foto

Attālinātās studijas nav jaunums, un daudzi cilvēki to izmanto, tomēr šāda veida pieejai studijām ir gan plusi, gan mīnusi. Transporta un sakaru institūts (TSI) ir izstrādājis unikālu pieeju bakalaura studiju programmai “Datorzinātnes”, kas tiek apgūta hibrīda studiju formā jeb angliski “blended learning” pieejā – studiju process tiek organizēts gan attālināti pašmācības ceļā, gan tiešsaistē, kuras laikā ir iespējams ne tikai klausīties lektora teiktajā, bet arī uzdot jautājumus un veidot diskusiju gan ar pasniedzēju, gan studiju biedriem.

Intervija ar TSI prorektoru akadēmiskajā un zinātniskajā darbā Mihailu Savrasovu.

Transporta un sakaru institūts vienmēr cenšas būt avangardā un studējošajiem piedāvā mūsdienīgu pieeju studijām un augstu izglītības kvalitāti, kas paver plašas iespējas darba tirgū. Pirms sākam runāt par jauno studiju programmu un tās netipisko īstenošanas veidu, vēlos uzzināt, kā ir veicies ar iepriekšējo jauninājumu TSI - dubultā diploma augstāko izglītību bakalaura un maģistra līmenī, sadarbībā ar Rietumanglijas universitāti Bristolē .

Mēs esam ļoti lepni, ka pirmie dubultā diploma studiju programmas studenti jau ir saņēmuši dubultos diplomus. Diplomu izsniegšanas ceremonijā, kas tika organizēta VEF Kultūras pilī, klāt bija University of the West of England Bristol (UWE Bristol) koledžas vadītāja vietnieks Tods Burtons. Tas bija pacilājošs brīdis, jo esam ieguldījuši milzīgu darbu gan dubultā diploma studiju programmu sagatavošanā - mākslīgā intelekta, datu analītikas un aviācijas vadības jomās, gan īstenošanā un absolventu saņemtie diplomi un pozitīvās atsauksmes ir mūsu darba reālie augļi.

TSI ir sācis uzņemt jaunos studentus programmā “Datorzinātnes” bakalaura līmenī. Pati par sevi programma nav jauna, bet inovatīvs ir izglītības iegūšanas veids - tās ir attālinātās studijas, kas tiek miksētas ar klātienes efektu. Kāpēc vajadzēja uzsākt kaut ko tik inovatīvu, jo jau tagad studentiem ir daudz izvēles iespēju - klātiene, neklātiene, tālmācība?

Tālmācības studijas mūsu augstskolā nav jaunums, jo mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kuri pirms 13 gadiem ieviesa šo studiju formu. Līdz ar to esam ieguvuši lielu pieredzi un varējām veikt padziļinātu analīzi, izvērtējot visus tālmācības plusus un mīnusus. Gatavojoties TSI programmu akreditācijai, pastiprināti vērtējām rezultātus un sapratām, ka studentiem ir jādod iespēja studiju procesā iegūt citu pieredzi. Līdz šim attālinātās studijas aprobežojās ar pieeju studiju materiāliem un ierobežotām individuālajām konsultācijām. Tātad akcents tika likts uz studējošā paša ieinteresētību apgūt mācību vielu, nokārtot ieskaites un veikt visu nepieciešamu darbu vienatnē. Mācoties vienatnē, ir ļoti izaicinoši saglabāt motivāciju, saplānot laiku un piespiest sevi, jo cilvēkam dabiski piemīt nosliece uz slinkumu. Arī paši jaunieši atzina, ka viņiem gribas sajust augstskolas klātbūtni - redzēt pasniedzējus, uzdot viņiem jautājumus, diskutēt ar kursa biedriem.

To labi redzējām arī savos studentos - iztrūkstot tiešai un nepastarpinātai saistībai ar augstskolu, jaunais students ātri vien zaudē spēju pašorganizēties un sasniegt labākos iespējamos rezultātus. Bieži, it īpaši bakalauru līmenī, šiem studentiem trūkst motivācijas un viņi neizprot augstākās izglītības nozīmi, tāpēc izvēlas paņemt pārtraukumu vai pārtrauc studijas. Maģistru programmā situācija ir labāka, jo tie ir cilvēki, kuri jau ir iemācījušies plānot savu laiku un pieraduši mācīties.

Izprotot cēloņus, mēs radījām jaunu produktu, kurā attālinātās studijas tiek miksētas ar klātienes studijām tiešsaistes režīmā. Tad dod iespēju mācīties sev izdevīgā vietā, vienlaikus radot klātienes efektu lekcijās. Ar šādu pieeju studentam rodas piederības sajūta savai augstskolai.

Piebildīšu, ka esam ļoti priecīgi, ka visas TSI studiju programmas ir akreditētas uz garāko iespējamo termiņu, kas ir seši gadi.

Tieši kā tiks organizēts darbs jaunajā programmā “Datorzinātnes” bakalaura līmenī?

Jāsaka godīgi, ka vēl neesam līdz galam nolēmuši, kā dēvēsim jauno pieeju. Ja runājam angliski, tad viss šķiet saprotams - “blended”, savukārt latviešu valodā analoga vārda nav. Tāpēc šobrīd sakām, ka tās ir “e-studijas”, jo jaunā programma apvieno gan elektronisku pieeju studiju materiāliem, gan tiešsaistes lekcijas, gan klātienes lekciju ierakstus. Tā kā mēs vienmēr domājam par izaugsmi un digitalizāciju, tad pašlaik nosaukums “hibrīdstudijas” šķiet aktuālākais un uzreiz asociējas ar divu veidu pieeju.

Studentu līgumā būs rakstīts, ka studijas notiek tālmācības formātā, tomēr viņiem tiek dota iespēja tiešsaistē pieslēgties klātienes lekcijām - iepazīties ar pasniedzēju un uzdot viņam jautājumus. Es uzsveru, ka tā ir iespēja, nevis obligāts pasākums. Šīs klātienes lekcijas tiks ierakstītas, un studējošie varēs tās noklausīties un noskatīties jebkurā sev ērtā laikā un vietā.

Paskaidrošu, ka pieminētās klātienes lekcijas nebūs monotoni ierakstītas tālmācības studentiem, bet gan realitātē notiks neklātienes studiju formas studentiem, kuri apgūst šo pašu programmu un uz augstskolas klātienes lekcijām nāk sestdienās. Līdz ar to arī ierakstos varēs dzirdēt citu studentu uzdotos jautājumus un diskusijas ar pasniedzējiem.

Svarīgi, ka jaunā mācību programma būs nodrošināta gan angļu, gan latviešu valodās.

Vai šajā programmā tiek saglabāta arī tradicionālā attālināto studiju forma?

Šajā jaunajā hibrīdstudiju modelī tiek apvienota gan klātbūtne tiešsaistē, gan tradicionālie attālināto studiju materiāli. Kas Tas nozīmē, ka daļu vēl arvien nāksies apgūt pašu spēkiem.

Esam aprēķinājuši, ka 1. un 2. gada studentiem tradicionālā tālmācības formātā būs tikai 20% no kopējā studiju apjoma. Centāmies tradicionālajā tālmācības ietvarā atstāt tikai tos kursus, kurus jauniešiem ir viegli apgūt pašu spēkiem, piemēram, kurss “Civilā aizsardzība”. Tomēr, izmantojot iespēju, gribu pateikt, ka pagājušajā gadā projekta ietvaros “Digitalizācijas iniciatīvas studējošo iesaistei un studiju kvalitātes pilnveidei Latvijas Universitātē un projekta sadarbības partneru augstskolās” kopā ar vairākām Latvijas augstskolām izveidojām jaunu apmācības kursu “Civilā aizsardzība” jaunā un inovatīvā formātā. Tajā izmantojām mūsdienīgas digitālās tehnoloģijas, kas kursa apgūšanu padara par aizraujošu piedzīvojumu.

Piebildīšu, ka iepriekšējā studiju gada pēdējā semestrī esam realizējuši pilotprojektu un secinājuši, ka jaunajai studiju pieejai ir labs potenciāls.

Ja kāds students ļoti vēlas sestdien doties uz augstskolu un noklausīties lekciju klātienē, vai tas būs iespējams?

Par šo jautājumu esam domājuši un secinājuši: tā nevar būt vispārpieņemta prakse, tomēr var būt individuāli gadījumi, par ko jāvienojas iepriekš.

TSI ir privātā mācību iestāde, tāpēc ir jārēķinās ar studiju maksu. Vai šāds studiju modelis ir finansiāli izdevīgs?

Protams, ka studiju maksas lielums ir ļoti būtisks faktors. Tā kā savā būtībā šī programma ir attālinātās studijas, mācību maksa ir salīdzinoši zema - 1800 eiro par studiju gadu. Salīdzinājumam varu pateikt, ka klātienes pilna laika studijās mācību gada maksa ir 2700 eiro.

Vai TSI ir jau sākusies uzņemšana?

Jā, un šogad jaunieši aktīvi nāk klātienē iesniegt dokumentus, vienlaicīgi iepazīstoties ar augstskolas telpām un studiju vidi. Šobrīd arī vēl nedēļu ir iespēja saņemt 25 % atlaidi studijām pirmajam studiju gadam, par godu TSI 25. gadu jubilejai, ko svinēsim jau septembra nogalē.

Vai attālinātām studijām ir nākotnes perspektīvas?

Es domāju, ka tālmācība visdažādākajos tās veidos ieņems arvien lielāku lomu studiju procesā. Tas nenotiks tradicionālā veidā, bet gan, piemēram, virtuālā realitātē vai kādā citā tehnoloģiskā brīnumā, kas ļauj studentiem izjust augstskolas garu, studentu un pasniedzēju klātbūtni, esot pat otrā pasaules malā.

Izglītība

“Skolā valda nospiedošs noskaņojums, vairāki pedagogi gatavi iet prom,” tā skolas gada sākumu raksturo kāda pedagogu kolektīvam tuva persona. Runa ir par mākslu izglītības kompetences centru “Nacionālā mākslu vidusskola”, īsāk sakot – par Nacionālo mākslu vidusskolu (NMV), par kuras direktori maija beigās iecelta Jolanta Vjakse. Kas pamatā drūmajam noskaņojumam, ja tāds vispār ir?

Svarīgākais