Sociālās apdrošināšanas budžetā nepieciešams vismaz septiņu miljardu eiro uzkrājums, lai veidotu drošības spilvenu un mēs būtu droši, ka pensiju izmaksa kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ neapstāsies.
Pašlaik sociālās apdrošināšanas budžetā ir uzkrājums, bet to nevar saukt par rezerves fondu. Labklājības ministrija prognozē, ka turpmākajos gados uzkrājums turpinās palielināties, bet, protams, Valsts kontroles, kas veikusi revīziju sociālajā jomā, norādītos miljardus tuvākajos gados nebūs iespējams sasniegt.
Jau pirms pāris gadiem Valsts kontrole veica revīziju “Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai”. Kopumā revidentu secinājumi bija pozitīvi - gan par sistēmas ilgtspēju, ieviešot reformas, pārejot uz sociālo apdrošināšanu un ieviešot trīs pensiju līmeņus, atklāj Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa. Tajā pašā laikā revidenti sniedza būtiskus ieteikumus. No 12 ieteikumiem Labklājības ministrijai un viena priekšlikuma Ministru kabinetam ir ieviesti seši ministrijai adresētie ieteikumi.
Kā vienu no piemēriem M. Āboliņa min pārskatīto pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanas maksu, jo pēc revīzijas tika rasts risinājums, lai personas varētu izdarīt izvēli par pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanu. Otrkārt, ir būtiski samazināts personu loks, kuras var nemaksāt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas vai arī maksāt tās būtiski mazākā apmērā. “Daudzi no ieteikumiem ir bijuši par informācijas pieejamību - lai cilvēkiem būtu publiski pieejama informācija par pensiju sistēmas un pensijas kalkulatoru darbību,” saka M. Āboliņa. “Revīzijas laikā konstatējām, ka cilvēki vienkārši nezina, kā īstenot savas tiesības, piemēram, par pensiju otrā līmeņa kapitāla pievienošanu. Tas nozīmēja neiegūtu finansiālu atbalstu pensiju saņēmējiem.” Pašlaik šis jautājums ir sakārtots un automatizēts. Tāpat par paveiktu darbu uzskatāmi noteiktie atbilstoši pensiju politikas uzraudzības rādītāji. M. Āboliņa uzsvēra, ka kopš 2018. gada kopējais ieguvums iedzīvotājiem ir vismaz 90 miljoni eiro.
Vairāki revidentu ieteikumi vēl nav izpildīti. Kritiski svarīgs jautājums, kura risināšanai nepieciešams arī politisks atbalsts, ir sociālās apdrošināšanas budžeta drošības spilvena jeb rezerves fonda veidošana nebaltām dienām. “Tad, kad strādājošo skaits pret pensiju saņēmējiem samazināsies, būs jānodrošina pensiju ilgtspēja,” skaidro M. Āboliņa. “Pašlaik šis uzkrājums veidojas, bet tas zināmā mērā nav aizsargāts, jo nav vienošanās, vai un kā šos līdzekļus drīkst izmantot.” Piemēram, sociālā budžeta uzkrājums nav pasargāts pret īstermiņa vajadzībām vai pēkšņiem lēmumiem. Saskaņā ar starptautisko praksi šim rezerves fondam vajadzētu spēt veikt izmaksas divu divarpus gadu garumā. Naudas izteiksmē tas pašlaik būtu septiņi miljardi eiro.
Pašlaik sociālās apdrošināšanas budžetā ir uzkrājums 1,7 miljardi eiro. Labklājības ministrija prognozē, ka turpmākajos gados uzkrājums turpinās palielināties, bet, protams, Valsts kontroles norādītos miljardus tuvākajos gados nebūs iespējams sasniegt.
Virkni ieteikumu Valsts kontrole izteikusi par izdienas pensiju politiku Latvijā. “Morāli novecojusi, nevienlīdzīga, apšaubāma kā motivējošs instruments,” norāda Valsts kontroles padomes locekle. Šis jautājums ir ienācis arī politiskajā darba kārtībā. Jāatgādina, ka tas šajā darba kārtībā atrodas jau vairākus gadus un pagaidām līdz galam atrisināts nav.
Valsts kontrole savās revīzijās atklājusi, ka izdienas pensiju sistēma ir netaisnīga un nesaprotama - cilvēki saņem izdienas pensijas pēc ļoti dažādiem principiem un noteikumiem, pensijas var atšķirties vairākas reizes, kā arī, kā izrādās, izdienas pensijas nereti tiek maksātas personām, kuras turpina strādāt, turklāt tādās pašās vai līdzīgās profesijās. Valsts kontrole arī norāda, ka izdienas pensiju finansiālais slogs uz valsts budžetu kļūst arvien lielāks un nepanesamāks.
UZZIŅA
Sociālais budžets 2022. gadā
Ieņēmumi 3 933 miljoni eiro
Izdevumi 3 590 miljoni eiro
Uzkrājums 1 700 miljoni eiro
Avots: Labklājības ministrija
