Arī pēc uzsāktā kara Ukrainā Krievija veic “ievērojamus centienus”, lai savervētu cilvēkus Igaunijā, Igaunijas sabiedriskās televīzijas diskusiju raidījumā “Esimene stuudio” paziņoja jaunieceltais Igaunijas Iekšējā drošības dienesta (KAPO) direktors Margo Pollosons.
M. Pollosonam, kurš pēc mēneša sāks pildīt savus amata pienākumus, publiska uzstāšanās ir neierasts ampluā, raksta Igaunijas sabiedrisko mediju portāls “err.ee”. Savā 20 gadu ilgās karjeras laikā KAPO darba pienākumi viņam liedza lieki rādīties publiskajā telpā. “Mani iepriekšējie pienākumi, pirmām kārtām jau preizlūkošanas lauciņā, prasīja man būt neredzamam, kas ir vienīgais veids, kā šo darbu iespējams darīt,” atzina M. Pollosons.
Taču savā pirmajā publiskās uzstāšanās reizē jaunais Igaunijas drošībnieku šefs bija gana atklāts un pārliecinošs.
“Igaunijas Iekšējas drošības dienests dara visu iespējamo, lai valstī aizsargātu konstitucionālo kārtību. Protams, Krievija, jo īpaši tās specdienesti un dažādas Kremļa dibinātas organizācijas, pastāvīgi meklē veidus, kā ietekmēt un šķelt Igauniju, izvērst šeit savu ietekmi. Mēs šeit esam, lai viņus apstādinātu. Un, galu galā, es ticu, ka, lai gan viņi ir veltījuši ievērojamas pūles, tās lielos vilcienos nav vainagojušās ar sekmēm.”
Krievijas iebrukums Ukrainā esot ievērojami ietekmējis KAPO darbu un izvirzījis par dienesta prioritāti padarīt Krievijas specdienestu darbiniekiem Igaunijā dzīvi pēc iespējas sarežģītāku. “Piemēram, viņi ir iztukšojuši savas izlūkošanas rezidences Igaunijā; ceļošanas ierobežojumi viņiem ir padarījuši neiespējamu braukšanu uz Igauniju. Es domāju, mēs diezgan labi zinām [Krievijas] izlūkošanas virsniekus, kas ir piesaistīti Igaunijai,” sacīja M. Pollosons.
Viņaprāt, vislielākais risks tikt savervētiem par aģentiem ir Igaunijas pilsoņiem, kuri apmeklē Krieviju. “Lielākā daļa mēģinājumu savervēt cilvēkus notiek Krievijas Federācijas teritorijā, kas tiek papildināta ar tehnisko novērošanu. Kiberizlūkošana, signālu pārtveršana - tās tikai kļūs vēl intensīvākas. Un šeit atslēgas faktors ir sadarbība starp Eiropas valstu dienestiem. Ir iespējams izspiegot Igauniju no Briseles, Berlīnes vai Oslo.”
M. Pollosons atgādināja, ka pērn vairāk nekā 500 diplomātu - spiegu tika izraidīti no Eiropas, bet pēdējo 15 gadu laikā 20 personas Igaunijā ir tikušas notiesātas par sadarbošanos ar Krievijas specdienestiem. Tas, viņaprāt, labi ilustrē Krievijas centienu mērogu Igaunijā.
“Tomēr mums vēl interesantāks šķiet kāds cits, daudz lielāks skaitlis, ko es šeit neatklāšu. Tie ir cilvēki, kuri ierodas pie mums, lai pastāstītu par to, ka Krievijas dienesti ir mēģinājuši viņus savervēt, vai arī mūsu pašu atklāti šādi savervēšanas mēģinājumi, kurus mēs esam apturējuši. Mūsu pretizlūkošanas centieni pirmām kārtām ir mērķēti uz prevenciju. Lai gan tā ir mūsu uzvara, ja tiek notverts nodevējs, kurš ir bijis aktīvs desmit gadus, kaitējums jau ir ticis nodarīts,” uzsvēra M. Pollosons.
Jauns izaicinājums KAPO ir milzīgs uzkrāto datu apjoms, kur svarīgie ir jāatlasa no triviālajiem. “Tas prasa būtiskas investīcijas IT,” sacīja M. Pollosons, atzīstot, ka mēģinājumi savervēt cilvēkus aizvien biežāk notiek tiešsaistē.
Runājot par Igaunijas krievvalodīgās publikas attieksmi, topošais KAPO šefs atzina, ka lauvas tiesa krievu kopienas Igaunijā nerada nekādus draudus. “Šajā kontekstā mēs runājam par mazu un skaļu grupu. Es nespekulēšu ar skaitļiem, taču pastāv ļaudis, kuri rada reālus draudus: tie ir provokatori, cilvēki, kuri tieši strādā Kremļa organizāciju, Krievijas specdienestu labā. Igaunija ir demokrātiska valsts, balstīta uz likuma varu, pie mums ir viedokļa brīvība. Sačukstēšanās virtuvē automātiski nerada draudus valsts drošībai.
Taču drošības draudus rada cilvēki, kuri ikdienā apzināti izplata Kremļa naratīvus, jo tieši caur viņiem Kremlis turpina uzraudzīt Igaunijas iekšpolitiku. Un, tiklīdz kāds sāk izmantot tos pašus naratīvus, viņi [krievu specdienesti] mēģina to izmantot propagandas nolūkos vai arī mēģina nodibināt kontaktu ar šo personu,” uzsvēra jaunais KAPO vadītājs.
Diezgan līdzīgus, lai gan varbūt ne tik atklātus atzinumus iepriekš paudis arī Latvijas Satversmes biroja (SAB) direktors Egils Zviedris. Lai gan Krievija lielākoties veltījusi resursus cīņai ar Ukrainu, tas nenozīmē, ka Latvijā varam justies drošāki, viņš 8. martā sacīja LTV raidījumā "Šodienas jautājums". "Pilnīgi skaidrs, ka, Krievijai veidojot savu jaunu ārpolitikas koncepciju, rietumvalstis un Eiropas Savienība tiek definētas kā ienaidnieki. Mums jārēķinās ar to, ka Krievija pret mums tā arī izturēsies.”
SAB darbības pārskata par 2022. gadu neklasificētajā daļā, kas tika publicēta šī gada 28. februārī, teikts, ka Krievija vismaz daļēji cenšas atjaunot samazināto izlūku skaitu diplomātiskajās pārstāvniecībās un, iespējams, pieaugs ceļojošo izlūku, kuri izliekas par tūristiem, aktivitātes.
“Pērn Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti turpināja agresīvu darbu pret rietumvalstīm, tajā skaitā pret Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu galvenais uzdevums ir informācijas iegūšana un ietekmes operāciju īstenošana, lai panāktu rietumvalstu politisko uzstādījumu maiņu Krievijai izdevīgā virzienā vai īstenotu un atbalstītu pasākumus, kas vājinātu pret Krieviju negatīvi noskaņotu valstu politiskās elites.
Pērn Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu darba kārtību galvenokārt noteica karš Ukrainā. Izlūkošanas prioritāte bija rietumvalstu reakcija uz Krievijas iebrukumu, tajā skaitā interese par politisko reakciju un pozīcijas formulēšanu, gatavību sniegt atbalstu Ukrainai, starptautiskās sabiedrības vienotību un valstu rīcības saskaņotību.
Militārā palīdzība un piegādes Ukrainai bija un arī turpmāk būs Krievijas izlūkošanas prioritāšu augšgalā,” uzsver SAB.
Latvijas specdienests, līdzīgi igauņiem, arī norāda, ka “nozīmīgs Krievijas izlūkošanas mehānisms un darbības platforma ārvalstīs līdz šim ir Krievijas diplomātisko pārstāvniecību piesegā izvietotās izlūkošanas un drošības dienestu rezidentūras. Taču, atbildot uz Krievijas sākto karu Ukrainā, pagājušajā gadā rietumvalstis īstenoja daudzskaitlīgas izraidīšanas, kā rezultātā darbu ārvalstīs bija spiesti pārtraukt vairāki simti izlūku. Arī no Latvijas tika izraidīti trīs izlūki, kas strādāja Krievijas vēstniecības Rīgā piesegā. Masveida izraidīšanu mērķis bija paust skaidru vēstījumu un nosodījumu Krievijas sāktajam karam, kā arī samazināt Krievijas specdienestu darba spējas Eiropā.”
Tomēr, lai arī izlūkdienestu operatīvā kapacitāte uz laiku tika samazināta, tā kopumā nav mainījusi Krievijas specdienestu pieaugošos centienus īstenot operācijas rietumvalstīs, secinājis Latvijas specdienests. Tas norāda, ka, “saskaņā ar novērojumiem, Krievija vismaz daļēji cenšas atjaunot samazināto izlūku skaitu diplomātiskajās pārstāvniecībās, un tās arī turpmāk būs svarīgs piesegs Krievijas izlūku darbam. Tomēr vienlaikus var gaidīt arī cita veida izlūkošanas operāciju pieaugumu, variējot piesegu veidus un metodes”.
SAB arī uzsver, ka turpinās pieaugt no Krievijas teritorijas īstenotās aktivitātes, tostarp vēl lielāku uzmanību pievēršot rietumvalstu pārstāvjiem, kuri ceļo uz Krieviju. Arī Latvijas valstspiederīgajiem, kuri ceļo uz Krieviju, piemēram, darba dēļ vai apciemojot radiniekus, jārēķinās ar reālu iespēju nonākt Krievijas dienestu redzeslokā.
