Latvijas valsts apmainījusi 64 miljonus eiro pret tiesībām uz Ukrainas bēgļu rēķina vēl dažus gadus nosaukt 1,9 miljonus cilvēku par savu iedzīvotāju skaitu. Turklāt runa nav tikai par valsts pašreklāmu, bet reāliem cilvēkiem, kuri paliks dzīvot un strādāt Latvijā.
64 miljoni eiro tika nosaukti 12. maija sanāksmē Iekšlietu ministrijā, kas oficiāli nosaukta par galveno iestādi Ukrainas kara bēgļu uzņemšanā Latvijā. Visticamāk, ka tajos nav ietverti visi pašvaldību, uzņēmumu un privātpersonu izdevumi, ar kādiem kopumā panākts, ka nekādi skandāli par badā un salā mirstošiem bēgļiem Latvijā nav izcēlušies. Par to Latvija paildzinājusi savas tiesības aritmētiski korekti noapaļot valsts iedzīvotāju skaitu ar 1,9 miljoniem, lai gan iedzīvotāju precīzā skaita noslīdēšanu zem 1,9 miljoniem Centrālā statistikas pārvalde ir datējusi ar 2020. gada augustu. 2022. gadu Latvija iesākusi ar 1 875 800 (divi pēdējie cipari šajā skaitlī nav precīzi) iedzīvotājiem, no kuriem martā bija palikuši 1 869 400 cilvēki. Šādā veidā dzīvojot, t.i., izmirstot tālāk, pāris gadu laikā šeit būtu palikuši mazāk nekā 1,85 miljoni cilvēku, kuru skaita korektais noapaļojums būtu tikai 1,8 miljoni.
Krievijas 2022. gada 24. februāra uzbrukums Ukrainai izsita Latviju no iebrauktajām sliedēm. 2022. gada jūlijā Latvija drīkstēja uzrādīt 1 896 100 iedzīvotājus. Tas, protams, ir tālu no solīdās divu miljonu robežlīnijas, bet tas bija iepriekš neiedomājams pavērsiens laikā kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad iedzīvotāju skaits tikai un vienīgi dilis.
Īpaši atzīmējams tas, ka Ukrainas bēgļu ieskaitīšana Latvijas pamatiedzīvotājos nav Latvijas pašdarbība. Tā skaitīt Ukrainas bēgļus bija lēmušas Eiropas Savienības institūcijas. Šāds lēmums ietekmēja daudz ko vairāk par statistikas aiļu aizpildīšanu. Statistiķi taču reģistrēja cilvēku skaitu, kuriem piešķirta ES dalībvalstu pastāvīgo iedzīvotāju pieeja sociālajiem labumiem un darba tirgum. Taču tādai cilvēkmīlestībai jeb solidaritātei ar Krievijas upuri Ukrainu un Ukrainas tautu ir vismaz divas blaknes. Pirmā - pretruna ar apliecinājumiem, ka Ukrainai tiek palīdzēts tāpēc, lai tā uzvarētu agresoru un visi Ukrainas bēgļi varētu atgriezties mājās. Otrā - cilvēku neziņa ne tikai par kara reālo iznākumu, bet arī par to, ko īsti vēlas ES dalībvalstis. Vai tās tiešām vēlas ukraiņu atgriešanos Ukrainā, jeb jau konkurē viena ar otru par ukraiņiem kā darbaspēku un vēl jo vairāk par pašlaik darbspējīgo ukraiņu bērniem.
Viens no Ukrainā notiekoša kara efektiem Latvijā bija kravu tranzīta aizvietošana ar cilvēku tranzītu. Precīzie dati pat ukraiņu bēgļu plūsmu tika sagatavoti ne 12. maija sanāksmei, bet Latvijas valdības 11. aprīļa sēdei. Tajā Iekšlietu ministrija atskaitījās, ka laikā no 2022. gada 24. februārī līdz 2023. gada 27. martam Latvijas Republikas ārējo robežu bija šķērsojuši 252 555 Ukrainas pilsoņi. No viņiem tikai 40 910 prasījuši un dabūjuši ilgtermiņa vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas palikšanai Latvijā. Šo dokumentu derīguma termiņus Latvijas jau vairākas reizes pagarinājusi automātiski, bet ukraiņi kopš 2023. gada sākuma cenšas iegūt jaunus uzturēšanās tiesības apliecinošus dokumentus, kuros uzturēšanās atļaujas beigu termiņš redzams pašā dokumentā, nevis zināms tikai tiem, kuri pārzina Latvijas likumdošanu. Piemēram, to tikai imigrācijas lietas kārtojošie ierēdņi spēj saprast, kā vienā un tajā pašā Iekšlietu ministrijas atskaitē sadzīvo 40 910 uzturēšanās atļaujas ar 46 542 personas kodiem, kas Ukrainas civiliedzīvotājiem piešķirti tajā pašā laikā.
Ukrainas bēgļu pieplūdums šogad ir daudz mazāks, nekā 2022. gada pavasarī, kad Krievijas armija okupēja aizvien nākamās Ukrainas teritorijas. Tomēr bēgļu plūsma nav izsīkusi arī šogad. Lielākā daļa bēgļu Latvijā nonāk pāri Krievijas robežai. No 1. janvāra līdz 27. martam Latvijā bija ieceļojuši 29 278 Ukrainas bēgļu, no kuriem tikai janvārī apmešanos Latvijā bija nokārtojuši 602 cilvēki. Februāra un marta dati atskaitē neparādījās, bet priekšstats par iebraukušo un caurbraukušo proporcijām ir radīts.
Kopš pagājuša gada rudens aktivizējas arī aizbraucēji, kas bija ieguvuši tiesības palikt Latvijā. Līdz atskaites sagatavošanas brīdim uzturēšanās tiesības Latvijā bijušas atceltas 3 448 personām, tajā skaitā 2023. gadā - 797 personām. Lielākajā daļā gadījumu uzturēšanās tiesības atceltas tiem, kuri no Latvijas jau aizbraukuši, bet atsevišķos gadījumos imigrācijas iestādes pamanījušas, ka Latvijā ielavījušies viltvārži, kuriem kara bēgļu statuss nepienācās.
Iekšlietu ministrija paralēli parastajam iedzīvotāju reģistram ir izveidojusi īpašu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta sniegšanai nepieciešamās informācijas reģistru, kurā par Latvijā reāli esošiem 27. martā atzīmēti 32 882 Ukrainas civiliedzīvotāji. Pavasara tendence tāda, ka no jauna reģistrēto personu skaits ir mazāks, nekā “neaktīvu", droši vien Latviju pametušo personu skaita pieaugums.
Latvijas šā gada valsts budžeta plānošana sākās brīdī, kad Krievija aktivizēja gan briesmu stāstus par savu uzbrukumu, gan - galvenais - briesmu darbus kā Ukrainas pilsētu apšaudi, lai padarītu tās neapdzīvojamas un tādējādi dezorganizētu gan Ukrainas valsti, gan ES valstis, kurām būtu jāuzņem aizvien lielāks bēgļu skaits. Latvijā tādā gadījumā tiktu vēl klāt 40 tūkstoši reālu bēgļu, kuriem šeit jāpaliek. Latvijas iestādes ar 2022. gada bēgļu uzņemšanas izdevumiem kā pamatojumu izrēķināja, ka tādā gadījumā bēgļu tāme šim gadam iznākot tieši 214 073 012 eiro. Līdz budžeta pieņemšanai jau bija skaidrs, ka Krievijai pulvera tik maz un ziema tik silta, ka bēgļu plūsma sarūk un saruks. Tomēr bēgļi Latvijā ir palikuši un nāk arī klāt no jauna ne kopskaita, bet sastāva nozīmē. Tāpēc viņu atbalstīšanai vajadzīgo summu varēja samazināt. 11. aprīļa atskaites Finanšu ministrija sadaļā norādīts, ka “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai 2023. gadam ir paredzēts finansējums 102 000 000 eiro apmērā".
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atskaitījās, valsts kompensējamie izdevumi pašvaldībām par bēgļu izmitināšanu, sociālo nodrošināšanu, izglītošanu un visu šo pasākumu organizēšanu pagājušajā gadā bijuši 57,7 miljoni eiro un šā gada pirmajā pusē sasniegšot 21,7 miljonus eiro. Veselības ministrija turpināja, ka Ukrainas iedzīvotāju ārstēšanai atbilstoši Latvijas pamatiedzīvotājiem domātajiem standartiem janvārī iztērēti 700 tūkstoši eiro. Satiksmes ministrija saskaitījusi uzņēmumu nesaņemtos ienākumus no ar Ukrainas civiliedzīvotāju vizināšanas pa brīvu 1,6 miljonu eiro apmērā pagājušajā gadā un 221 tūkstoša eiro apmērā šā gada janvārī un februārī. Lauksaimniecības ministrija prasīja 9731,34 eiro, lai Ukrainas bēgļu vietā samaksātu veterinārmedicīnas iestādēm par 984 suņu, 744 kaķu un divu mājas sesku reģistrāciju atbilstoši Latvijas normām.
Šeit uzskaitītie ministriju u.c. iestāžu izdevumi Ukrainas bēgļu labā sniegti kā piemēri, nevis kā pilns izdevumu saraksts. Jautājums, cik lielā mērā Latvijai izdevies pārliecināt ukraiņus, ka esam solīda Eiropas valsts, uz kādām ukraiņi masveidīgi izceļoja jau pirms Krievijas sāktā kara? Vai šeit centīsies palikt tie, kurus karš atdzinis uz Latviju un devis daudz lielākas iespējas šeit nostiprināties nekā tiem, kuriem karjera bagātākās valstīs jāsāk ar viestrādniekiem izdotām termiņuzturēšanās atļaujām? Cilvēku tūkstošos izsakāma gatavība palikšanai Latvijā esot manīta. Tā vismaz izskanēja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas 10. maija sēdē, kuras darba kārtībā bija Kultūras ministrijas rakstīts un Finanšu ministrijas virzīts lūgums piešķirt 4 029 836 eiro latviešu valodas mācīšanai bēgļiem no Ukrainas.
Nauda tika prasīta un dabūta ar stāstu, ka Kultūras ministrija par 743 tūkstošiem eiro jau nolīgusi Sabiedrības integrācijas fondu un tas tālāk 21 iestādi ar uzdevumu no 1. marta līdz 30. jūnijam mācīt latviešu valodu tūkstotim ukraiņu. Reāli esot sākuši mācīties jau vairāk nekā tūkstotis un vēl 500 mācīties gribētāji pieteikušies. Pakalpojumu sniedzēji apgalvojuši, ka mācīties gribētāju skaits un skolotāju jauda ļaušot šogad apgūt četrus miljonus eiro, ko valsts apņēmās piešķirt. Pie tā paša atgādinājums, ka 2022. gadā latviešu valoda pa visu valsti izvietotās apmācību vietās mācīta 3 507 personām. Ar dokumentiem apliecināts, ka 2 249 personām tā iemācīta A1 līmenī un 350 personām - A2 līmeni.
