Jo lielāka ir pensija, jo lielāks būs pensijas pieaugums

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Lai arī vidējā alga valstī ir augusi, vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, ko ņem vērā, aprēķinot pensiju indeksācijā nepieciešamo koeficientu, kāpuma nav, līdz ar to diemžēl šis rādītājs nav izmantojams pensiju pārskatīšanā.

Zaudētāji šajā situācijā ir cilvēki ar lielu darba stāžu, kuri līdz šim varēja rēķināties ar lielāku pensiju pielikumu indeksācijas rezultātā.

Indeksāciju ietekmē tikai inflācija un pensijas lielums

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka šogad rudenī pensijas tiks indeksētas, izmantojot tikai vienu no rādītājiem - inflāciju, jo otrs rādītājs ir negatīvs. “Neatkarīgā” lūdza Labklājības ministrijas un Centrālās statistikas pārvaldes speciālistu skaidrojumu, kāpēc ir izveidojusies šāda situācija, jo nezinātājiem šķiet, ka aug ne tikai inflācija, bet tai atbilstoši arī algas, kas ir būtiski, aprēķinot pensiju indeksācijas koeficientus.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa norāda, ka atbilstoši pensiju likumam un valdības noteiktajai kārtībai pensiju indeksu veido, pirmkārt, faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija par 12 mēnešu laika posmu un, otrkārt, daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas pozitīva reālā pieauguma procentiem. “Tieši šī daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas pozitīva reālā pieauguma procentiem ir tas lielums, kas vecuma pensiju indeksācijas gadījumā tiek diferencēts pēc personas apdrošināšanas stāža,” “Neatkarīgajai” norāda Sandra Stabiņa.

Tā kā pagājušā gada augstās inflācijas dēļ apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums ir bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tātad arī jebkura daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas pozitīva reālā pieauguma procentiem, kas būtu jādiferencē pēc darba stāža, ir negatīva, tad šis lielums šogad nav ietverts kopējā indeksa aprēķinā. Indeksu šogad veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, tātad vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots šis pats viens indekss - faktiskais patēriņa cenu indekss.

“Indekss visiem būs viens,” apstiprina Sandra Stabiņa. “Pensijas palielinājums būs atkarīgs no šī viena indeksa, bet apmēri būs atšķirīgi, jo pensijas palielinājums ir atkarīgs arī no pensijas apmēra. Piemēram, ja pensijas apmērs ir 450 eiro, tad no 1. oktobra tas būs 478,80 eiro, tas ir, pensija palielināsies par 28,80 eiro. Savukārt, ja pensijas apmērs ir 350 eiro, tad no 1. oktobra tas būs 372,40 eiro - pensija palielināsies par 22,40 eiro.”

Gada inflācija būtiski sarukusi

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2022. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 6,4 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023. gada jūlijā, salīdzinot ar 2022. gada jūliju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+2,9 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti) un veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti).

2022. gada martā sākās divciparu inflācija, no jūlija katru mēnesi līdz pat 2023. gada februārim tā bija virs 20 procentiem, tas nozīmē, ka astoņus mēnešus pēc kārtas iedzīvotāji piedzīvoja gada inflāciju virs 20 procentiem. Šogad inflācija mazinās, tomēr divu gadu laikā tā ir augusi par 29,3 procentiem. Kāpēc pensiju indeksācijā tomēr tiek ņemts vērā salīdzinoši nelielais inflācijas kāpums - ap sešiem procentiem, jo iepriekšējā indeksācijā tas jau tika ņemts vērā un tagad augustā, aprēķinot jauno koeficientu, indeksā bāze ir ļoti augstā inflācija.

Vidējā alga samazinās?

Lai arī subjektīvi šķiet, ka darba algai jābūt augstākai nekā pērn, dati no neparāda. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka straujākais vidējās algas kāpums gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā bija 2022. gada decembrī - sabiedriskajā sektorā alga sasniedza 1144 eiro neto, bet privātajā 1120 eiro, un kopš tā brīža vidējā alga ir gan kritusies, gan kāpusi, tiesa, vairs nesasniedzot pērnā decembra līmeni. 2023. gada martā tā sabiedriskajā sektorā bija 1065 eiro, bet privātajā - 1142 eiro. Tiesa, attiecībā pret pagājušā gada augustu visos sektoros algu kāpums tomēr ir saglabājies. Vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņas ir ļoti svarīgas pensiju indeksācijā, un, tā kā šī alga (bruto) nav palielinājusies, to nevar izmantot pensiju pārrēķinā.

Izpēte

Pensiju likumā noteikts, ka no nākamā gada pieteikties vecuma pensijai varēs tikai tie pensionēšanās vecumu sasniegušie Latvijas iedzīvotāji, kuru darba stāžs būs vismaz 20 gadi. Nākamgad to senioru īpatsvars, kuri pensiju likuma izmaiņu dēļ nevarēs saņemt vecuma pensiju, jo viņiem nav pietiekams darba stāžs, varētu sasniegt desmit procentus ko kopējā gadā pensionējušos senioru skaita.

Svarīgākais