Par XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku viena opusa iestudēšanu un publisko atskaņojumu virsdiriģenti un virsvadītāji saņēmuši 350 līdz 600 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet koncertu vadītāji par mēģinājumu procesu, kā arī publiskajiem ģenerālmēģinājumiem un koncertiem no 130 eiro līdz 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas, noskaidroja “Neatkarīgā”.
Kā iepriekš noskaidrojām, svētku kopējais budžets bija 17,2 miljoni eiro, no tiem 9,7 miljoni eiro dotācija un 7,5 miljoni eiro plānotie pašu ieņēmumi, tostarp plānotie ieņēmumi par biļešu tirdzniecību septiņu miljonu eiro apmērā. Tā “Neatkarīgo” iepriekš informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Ertmane. SKATĪT ŠEIT.
Lielākās svētku budžeta pozīcijas bijušas dalībnieku ēdināšana - 3,5 miljoni eiro; dalībnieku izmitināšana - 1,7 miljoni eiro; pasākumu vietu noma - 1,2 miljoni eiro; pasākumi svētku nedēļā - 5,5 milj. eiro; dažādu institūciju izmaksas (Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, sabiedriskie mediji) - 1,3 miljoni eiro.
Turpinot precizēt svētku izmaksas, “Neatkarīgā” LNKC jautāja, kam un cik lieli honorāri tika maksāti. No LNKC saņēmām atbildi: “Koprepertuāru nozarēs kopā bija 70 virsdiriģenti, virsvadītāji, goda virsdiriģenti un goda virsvadītāji. Par mēģinājumu procesu svētku nedēļas laikā, publiskajiem ģenerālmēģinājumiem un koncertiem virsdiriģentiem, virsvadītājiem samaksa - 350 līdz 600 eiro pēc nodokļu nomaksas par viena opusa iestudēšanu un publisko atskaņojumu. Savukārt koncertu vadītāju apmaksa bija atkarīga no pasākuma koncepcijas un vēriena, līdz ar to zemākais honorārs (par mēģinājumu procesu, kā arī publiskajiem ģenerālmēģinājumiem un koncertiem) bija 130 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet augstākais - 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas.” Uz jautājumu, cik svētkos strādāja algotie darbinieki un cik lielas algas viņi saņēma, LNKC skaidroja, ka Dziesmu un deju svētku birojā darbojušies astoņi augstas raudzes profesionāļi, kas piesaistīti kā darbinieki tikai uz projekta laiku un neesot saņēmuši nekādas kompensācijas. Atalgojums bijis no 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas līdz 3500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Izpilddirektora samaksas apmērs esot noteikts saskaņā ar publisko konkursu uz amatu nolikumu. Svētkos darbojās arī vairāk nekā 1000 brīvprātīgo. Pēc LNKC sniegtās informācijas, katram brīvprātīgajam, ja dienā veikts darbs ilgāk nekā četras stundas, svētku laikā nodrošināta bezmaksas ēdināšana. Tas noticis ar “Lido” atbalstu. Esot nodrošināta iespēja bez maksas izmantot Rīgas sabiedrisko transportu, veselības un dzīvības apdrošināšanu, izsniegta svētku identifikācijas (ID) karte un darba atribūtika. Uzrādot brīvprātīgā ID karti, svētku laikā brīvprātīgie bez maksas varējuši apmeklēt tautas lietišķās mākslas izstādi “Mēs”, atklāšanas pasākumu koncertu dalībniekiem, pūtēju orķestru koncertu “Laiks iet pāri” un zaļumballi, koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” ģenerālmēģinājumu un koncertu, noslēguma koncerta “Kopā augšup” ģenerālmēģinājumu un koncertu, kā arī sadziedāšanās nakti, informēja LNKC.
“Neatkarīgā” pētīja, vai ir ņemtas vērā veiksmes un kļūmes iepriekšējo svētku organizācijā. 2018. gadā intervijā telekanālam LNT toreizējā kultūras ministre Dace Melbārde paziņoja, ka 2018. gada svētki devuši divas vērtīgas mācības - pirmkārt, šie esot bijuši pirmie svētki, kas plānoti ļoti agri, kas devis pozitīvu rezultātu. Otrkārt, esot bijusi vērojama ieguldījumu infrastruktūrā pozitīvā atdeve uz svētku pasākumu kvalitāti, tāpēc, viņasprāt, svarīgi turpināt darbu šajā virzienā. Šajos svētkos, izskatās, abi D. Melbārdes minētie aspekti ņemti vērā.
Runājot par iespējām uzlabot biļešu tirdzniecības kārtību, politiķe toreiz pauda viedokli, ka puse no biļetēm būtu jāizdala dalībniekiem tālākai izplatīšanai. Tas arī tika izdarīts 2023. gada svētkos, tikai mazākā apmērā, katram dalībniekam atvēlot iespēju par naudu iegādāties vienu biļeti kādam savam tuviniekam, bet pēc tam ierobežojot šo izvēli, pamatojot, ka visiem biļešu uz kārotajiem noslēguma pasākumiem nepietiks. Tiesa gan, tās nebija nekādas īpašās biļetes VIP vietās, bet gan aizmugurējās rindās, no kurām, pēc apmeklētāju atsauksmēm, koncertus lāgā nevarējis redzēt.
Savukārt ar biļešu izplatītājiem "Biļešu paradīzi" 2018. gadā bija konflikts par komisijas maksu iekasēšanas pamatotību. Šā gada svētku biļešu iegādi “Neatkarīgā” jau aprakstīja, un tā, izņemot komisijas maksu, kuras vairs nebija, visumā neatšķīrās no iepriekšējiem svētkiem - uz noslēguma koncertiem biļetes izpirka dažu stundu laikā, bet pēc tam dažādās interneta vietnēs tās tika piedāvātas par 200 eiro un līdzīgām summām.
Kā liecina internetā atrodamā informācija, vēl 2018. gada svētki ievērību izpelnījās ar to, ka vairākiem ar dziesmu un deju svētku norisi saistītiem iepirkumiem, tostarp 655 tūkstošus eiro vērtam scenogrāfijas un 567 tūkstošus eiro vērtam audiovizuālā nodrošinājuma iepirkumam, tika dots tikai dažu nedēļu ilgs termiņš, kas nav pietiekami ilgs, lai sagatavotu objektīvus, reālām izmaksām atbilstošus piedāvājumus, toreiz skaidroja Konkurences padome. Savukārt Iepirkumu uzraudzības birojs vērtējis, ka daļa svētku iepirkumu notikuši neatbilstoši saprātīgai plānošanai.
Tas sasaucas ar pašreizējā kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) preses konferencē tūlīt pēc šā gada svētkiem, 10. jūlijā, sacīto, ka, gatavojoties nākamajiem dziesmu un deju svētkiem, budžets jāplāno agrāk.
Viņš stāstīja, ka, lai gan svētki ir tikai tikko noslēgušies un sakāpināto emociju dēļ ir vēl par agru pievērsties pilnvērtīgai svētku procesa izvērtēšanai, viņš iestāsies par to, lai nākotnē dziesmu un deju svētku budžets tiktu plānots un iedalīts agrāk. Ministra ieskatā agrāka budžeta plānošana dotu iespēju daļu no iepirkumiem veikt nevis tikai beidzamajā svētku gadā, bet jau, piemēram, gadu iepriekš.
Tikmēr Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte skaidroja, ka ik pa laikam nākas pārskatīt situāciju, kā tie, kas atbalsta svētkus, tostarp valsts, pašvaldības, profesionāļi un nevalstiskais sektors, sadarbojas ar kopienu, un kā, laikam ejot un tradīcijām mainoties, nostiprināt sadarbības modeļus, lai varētu teikt, ka dziesmu un deju svētki ir tradīcija, nevis "institūciju iegriba".
Tāpat tūlīt pēc šā gada svētkiem aktualizējās jautājums par kolektīvu, kuri piedalījās dziesmu un deju svētkos, vadītāju atalgojumu - vadītāji sociālajos tīklos aizrautīgi dalījās ar to, cik mazu samaksu saņem par kolektīvu vadīšanu.
Acīmredzot viņi tika sadzirdēti, jo 27. jūlijā tika ziņots, ka Kultūras ministrija (KM) nākamā gada budžeta prioritārajos pasākumos iesniegusi pieprasījumu par pieciem miljoniem eiro, lai pilnveidotu dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma modeli, aģentūrai LETA pavēstījis ministrs N. Puntulis.
Viņš norādījis, ka no 26. maija līdz 19. jūnijam strādāja darba grupa, kurā piedalījās 59 pārstāvji no visas Latvijas, tajā skaitā pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī māksliniecisko kolektīvu vadītāji un LNKC nozaru eksperti. Darba grupa izstrādājusi vadlīnijas dziesmu svētku nozares vadītāju atalgojuma modeļa pilnveidošanai.
Jaunajā modelī atbildība par finansējuma nodrošināšanu tiktu dalīta solidāri starp valsti un pašvaldību: 25% atalgojuma nodrošinātu valsts, bet 75% - pašvaldība. Šī mērķa nodrošināšanai 2024. gada valsts budžeta prioritārajos pasākumos KM jau iesniegusi pieprasījumu par pieciem miljoniem eiro, kopumā šim mērķim līdzšinējo 1,1 miljona eiro vietā plānojot atvēlēt vairāk nekā sešus miljonus eiro, skaidroja N. Puntulis.
Viņa ieskatā kolektīvu vadītāju mēnešalgai ir jābūt taisnīgai, konkurētspējīgai, caurskatāmai un mērķtiecīgai. Pēc ministra paustā, līdz šim mēnešalga tāda nav bijusi, kā arī katrā pašvaldībā bija dažādi risinājumi kolektīvu vadītāju apmaksas kārtībai.
Par 2018. gada dziesmu un deju svētkiem to dalībniekus aptaujāja Dziesmu svētku biedrība, aicinot reģistrēties biedrības mājaslapā un paust savu viedokli par pasākuma norisi un iespējamajiem uzlabojumiem, bet šogad pirmo reizi pēc svētkiem tiek veikta visu dalībnieku aptauja par pieredzi svētkos, izplatītas divu dažādu aptauju anketas, un to dara LNKC.
“Visiem dalībniekiem tika dota iespēja individuāli pieteikties arī uz padziļināto aptauju par svētku organizatoriskajiem jautājumiem. Interesenti ar aptauju rezultātiem varēs iepazīties rudenī gaidāmajā dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konferencē, kuru varēs arī vērot tiešraidē,” atbildē “Neatkarīgajai” raksta LNKC.
Pirmo no aptaujām aizpildījuši 5000 svētku dalībnieku, bet par gaidāmo konferenci informācija tiks sniegta vietnē “dziesmusvetki.lv” un svētku sociālo tīklu profilos.
Savukārt padziļinātā aptauja turpināsies līdz 15. augustam, un tajā dalībniekiem tiek uzdoti jautājumi, kā vērtējat skolu, kur dzīvojāt svētku nedēļā, ēdināšanu skolās un norišu vietās, svētku saturu - repertuāru, mēģinājumus, koncertus, svētku organizāciju un koordinēšanu.
