Šodien valdības darba kārtībā pilnīgi no jauna uzrakstītā Energoapgādes izmaksu atbalsta likuma projekts par veidu, kā turpmāk dators atradīs vairākus simtus tūkstošu trūcīgāko mājsaimniecību un nākamajā apkures sezonā novirzīs kopā 100–120 miljonus eiro šo mājsaimniecību elektrības un siltuma apgādes rēķinu segšanai.
Jaunā likuma projekts ļoti jaunmodīgs pēc satura un arī pēc formas. Tāpēc jaunā likuma saprotamībai svarīgi norādīt uz kopīgo starp jauno likumu un pagājušas apkures sezonas laikā spēkā bijušo Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu. Tas tika pieņemts gan ar terminētu darbības laiku līdz 2022./2023. gada apkures sezonas beigām, gan ar solījumu šo likumu pārstrādāt turpmākai lietošanai. Klimata un enerģētikas ministrija ķērusies pie solījuma izpildes un konstatējusi, ka saprātīgāk rakstīt jaunu likumu, nevis pārlabot jau esošo tekstu. No vecā likuma pārmantota pagājušajā apkures sezonā piekoptā prakse, ka valsts segs daļu no elektrības, dabasgāzes un centralizētās siltumapgādes saņēmēju rēķiniem, bet pabalsti individuālo krāšņu lietotājiem tiks izsniegti caur pašvaldībām. Ar vecā likuma izpildes rezultātiem “Neatkarīgā” ir iepazīstinājusi 1. augusta publikācijā “Kā mēs sadedzinājām pusmiljardu eiro”.
Saprotama ir valdības vēlēšanās turpmāk izlīdzēties ar mazāku palīdzības naudas apjomu, bet tomēr novērst sociālās un tehniskas katastrofas nepietiekami apsildītos mājokļos. Valsts nevar atļauties gadu no gada palielināt sava parāda apjomu tādā tempā, kāda tas auga pagājušajā gadā paralēli energoresursu cenām. Tagad cenas kļuvušas daudz mērenākas, nekā bija savu maksimumu brīžos 2022. gada nogalē, taču savās izejas pozīcijās tās atgriezušās nav un neatgriezīsies. Jārēķinās ir ar cenu pieaugumu, ja auksta ziema palielinās energoresursu pieprasījumu un kaut kādi vai nu ar Ukrainā notiekošo karu, vai pavisam negaidīti apstākļi apgrūtinās energoresursu piegādi. Tāpēc valdība savlaicīgi gatavo mehānismu sliktākajiem gadījumiem, pat ja ir cerības, ka sliktie gadījumi nepienāks.
Starp palīdzību pagājušajā un nākamajā apkures sezonā no 1. oktobra līdz 30. aprīlim paredzētas divas atšķirības.
Pirmā, ka pagājušajā sezonā palīdzēts tika praktiski visiem, kuri lietoja elektrību, gāzi un centralizēto siltumapgādi. Turpmāk palīdzēts tiks tikai trūcīgākajām mājsaimniecībām. Trūcīguma kritērijs tāds, ka tajās kopējie izdevumi par mājokli, t.sk., energoresursiem (elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju), uz vienu mājsaimniecības locekli varētu pārsniegt 30% no mājsaimniecības ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.
Atbilstoši likumprojekta autoru nodomiem, palīdzības saņēmēju skaits tiks samazināts
Otrā, ka atbalsts nav plānots kā konstants visā apkures sezonā, bet tikai tajos mēnešos, kad valdība atzīs energoresursu cenas par pārāk augstām attiecībā uz trūcīgākajām mājsaimniecībām. Likumprojekts paredz, ka atšķirība starp vēl nekompensējamām un jau kompensējamām energoresursu cenām tiks aprakstīta valdības noteikumos.
Kopīgais ar pērno apkures sezonu tas, ka elektrības, dabasgāzes un centralizētās siltumapgādes lietotājiem palīdzība tiks sniegta bez viņu lūgumiem. Valsts piedalīsies energouzņēmumu sagatavoto rēķinu apmaksā. Pagājušajā sezonā šie rēķini tika samazināti visiem, bet turpmāk tikai trūcīgajiem. Pagājušajā sezonā rēķinu apmaksātāji varēja palikt neziņā, cik lielas summas bija ierakstītas rēķinos atbilstoši energoapgādes uzņēmumu sākotnējiem aprēķiniem, no kuriem tika atņemta valsts apmaksātā daļa. Toties nākamajā sezonā vienai patērētāju daļai tiks piestādīti lielāki rēķini bez valsts palīdzības, bet otrai - mazāki rēķini, jo to segšanā savu daļu devusi valsts. Radi, draugi un kaimiņi varēs savus rēķinus salīdzināt, paust neizpratni un celt tračus par to, ka vieniem jāmaksā vairāk nekā citiem.
Ar protestēšanu neko panākt nevarēs, bet apķērīgiem cilvēkiem ir iespēja pamēģināt samazināt savus legālos ienākumus, lai izpelnītos palīdzības saņēmēja statusu. Citiem vārdiem sakot, jaunā, tā saucamā “mērķētā” palīdzība veicina ēnu ekonomiku un visvisādas mahinācijas, bet ilgtermiņā virza cilvēkus uz to, ka labāk, ērtāk izdevīgāk ir nestrādāt vispār, nekā strādāt jebkādā ekonomijas segmentā.
Palīdzības saņēmēju un nesaņēmēju atpazīšana uzticēta mākslīgajam intelektam. Likumprojekta paskaidrojuma rakstā norādīts, ka detalizētu informāciju par energoresursu cenu pieauguma daļējai kompensēšanai nepieciešamo atbalsta apjomu būs iespējams sniegt brīdī, kad būs izveidota vienotajam risinājumam paredzētā informācijas tehnoloģiju sistēma, kas spēs analizēt mājsaimniecību ienākumus uz vienu mājsaimniecības locekli (integrējot datu devēju datus par konkrētā adresē deklarēto vai reģistrēto mājsaimniecības locekļu ienākumiem, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, un kuriem šajā adresē ir norādītā dzīvesvietas adrese), tādējādi sniedzot informāciju par mājsaimniecību skaitu, kas kvalificējas atbalstam. Attiecīgā informācija tiks ietverta tiesību aktā, kas noteiks kārtību, kādā sniedzams atbalsts energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazināšanai mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem.
Šādā gadījumā dators tiks vainots par absurdiem lēmumiem gadījumos, kad tas rēķinās attiecību starp kopējie ieņēmumiem un izdevumiem cilvēkiem, kur deklarēti vienā adresē, bet īstenībā var dzīvot arī dažādās valstīs.
Pagaidām nav iespējams sniegt padomus, kā cilvēkiem nepalaist garām valsts solīto palīdzību. Pirmkārt, Energoapgādes izmaksu atbalsta likuma projektā paredzēts, ka likuma izpildes kārtību noteiks valdība ar saviem noteikumiem. Otrkārt, mēnesi pirms apkures sezonas sākuma likumprojekts par valsts palīdzību apkures sezonā vēl nav nonācis Saeimā, kur deputāti būs ļoti ieinteresēti strīdēties par likumprojekta uzlabošanu pirms pārvēršanas par likumu.
