Kā robežpārkāpēji nonāk Latvijā, iežēlinot robežsargus un mediķus

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Svaigākā ziņa no Valsts robežsardzes datēta ar 15. septembri, ka robežsardze "novērsusi 124 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu. Humānu apsvērumu dēļ aizvadītajā diennaktī valsts robežas šķērsošana nav liegta trīs cilvēkiem."

Pagājuši divi gadi, kopš 2021. gada 10. augustā Latvijas valdība un Saeima deva Valsts robežsardzei tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Latvijas robežsargi tā tagad rīkojas nevis vispār, bet tikai ārkārtējā situācijā Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā. Ārkārtējo situāciju Latvijā bija izraisījusi Baltkrievija, valstiski organizējot robežpārkāpēju transportēšanu no Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijas valstu un Polijas robežām.

Lukašenko nosauca savu valsti par “caurumu”

Baltkrievijas rīcību nosaka gan ģeopolitiski, gan tīri merkantīli apsvērumi. Ar cilvēku kontrabandistiem saplūdušās Baltkrievijas valsts drošības iestādes un amatpersonas lieliski pelna, iekasējot maksu no robežpārkāpējiem par viņu nogādāšanu līdz robežai, toties uzkrauj lielus izdevumus un citas nepatikšanas kaimiņvalstīm par robežpārkāpēju izraidīšanu.

Formāli juridiski Baltkrievija tādējādi ir atteikusies no sava valstiskuma, jo valsts pastāvēšanas formālie un valstu attiecību neoficiālie nosacījumi uzliek visām valstīm par pienākumu nodrošināt savu robežu neaizskaramību (nešķērsojamību) gan no ārpuses, gan no iekšpuses.

Tagadējās Baltkrievijas statusu vislabāk par visiem definējis tās diktators Aleksandrs Lukaženko ar vārdu “caurums”- “дырa”, kā nepārprotami bija dzirdams viņa valsts ziņu aģentūras izplatītā intervijā. Tajā viņš skaidroja, ka robežpārkāpēji “jā, tagad viņi atraduši caurumu (дыру) Baltkrievijā. (…) Šeit iebrāzās (рынулись) desmitiem lidmašīnu. Cilvēki atbrauc un iet uz robežu. Šo tranzītu uztur cilvēki: kaut kur nosēdina lidmašīnu, lidmašīna atlido šurp, šeit viņus savāc, aizved uz robežu, pārved pāri robežai un tur arī sagaida poļi, vācieši, ukraiņi. Un to visu par naudu, jo šurp brauc ne nabagie.”

Grēka sakne aug Krievijā

Baltkrievijas valsts kļūšana par cilvēku kontrabandas grupējumu diemžēl nenozīmē, ka tūlīt uzradīsies policisti, lai sauktu Baltkrieviju pie kārtības. Senos laikos kaut gadsimtiem ilgi varēja pastāvēt tādi grupējumi, kas bija paši sev piešķīruši tiesības uz vardarbību, bet nebija stājušies starpvalstu attiecībās, kādas nu tās kurā gadu tūkstotī un kontinentā tika uzskatītas par solīdām, civilizētām. Baltkrievija savā pašreizējā veidā noturēsies droši vien tik ilgi, kamēr Krievijas pašreizējais režīms spēs turpināt Baltkrievijas atbalstīto uzbrukumu Ukrainai.

Zinot to, kas notika vēlāk, Baltkrievijas rīcība 2021. gada rudenī jāuzskata par pakalpošanu Krievijai, palīdzot tai gatavot 2022. gada 24. februāra uzbrukumu Ukrainai. Krievijai bija vajadzīgi konflikti apmēram tur, kur Krievija plānoja savu “speciālo militāro operāciju”. Tai, pēc Krievijas nodomiem, vajadzēja noritēt pat klusāk, nekā notika grūstīšanās starp tūkstošiem robežpārkāpēju un robežsargu uz Baltkrievijas un Polijas robežas. Sava jēga no Krievijas viedokļa bija arī testēt Eiropas Savienības un NATO - gan šo organizāciju, gan to dalībvalstu, gan sabiedrības - reakciju uz provokācijām. Par provokatoriem jāuzskata ne vien Baltkrievijas un Eiropas valstu robežu pārkāpēji un šī pasākuma organizatori, bet arī tie, kuri Eiropā nāca klajā ar lozungiem, ka nelaist robežpārkāpēju masu pāri Eiropas valstu robežām nav likumīgi un ir pavisam netikumīgi.

Kāpēc vajadzīgs žogs, kas neko neierobežos

Eiropas valstis uzskata fiziska spēka lietošanu robežpārkāpēju atgriešanai Baltkrievijā par pagaidu pasākumu līdz grūti pārkāpjamu žogu uzstādīšanai gar visu Baltkrievijas robežu. Tāda rīcība diemžēl nepieciešama, jo kaut kāda reakcija uz Baltkrievijas provokācijām vajadzīga sabiedrības mierināšanai, lai gan žogs dārgs finansiāli (Latvija tā tāme šobrīd ap 100 miljoniem eiro, bet gan jau nāksies maksāt 200, 300 miljonus) un ekoloģiski, tā būvēšana atrauj deficītus darbaspēka un būvmateriālu resursus no daudz jēdzīgākiem objektiem, pusslepenie būvdarbi provocē korupciju utt. Galvenais ir absurds, ka žogs spēka lietošanu nevis novērsīs, bet palielinās, jo žogs vai nu būs jānosargā no noplēšanas, vai arī tas zibenīgi tiks pārvērsts par būvgružiem un metāllūžņiem.

Kamēr karš Ukrainā pusizkarots un žogs pusuzbūvēts, Latvijas robežsargiem nākas izlīdzēties ar spēka un humānisma miksēšanu, lai neizpelnītos pārāk skaļus pārmetumus no aprindām, kas prasa bēgļu ielaišanu un paturēšanu Eiropā bez nekādiem ierobežojumiem.

Robežsargi un mediķi ir laipni un pieticīgi

Vienā dienā 15. septembrī attiecība starp Latvijā neielaistajiem un ielaistajiem robežpārkāpējiem bijusi 124 : 3, šogad kopā līdz 15. septembrim - 8 292 : 328 un pērn visa gada laikā - 5286 : 217.

Kā redzams, Baltkrievija robežpārkāpēju plūsmas veidošanu pastiprina, bet cilvēku kontrabandas upuri turpina kontrabandistiem maksāt, neliekoties ne zinis par to, ka viņu izredzes nonākt Eiropā pāri Baltkrievijas robežai ir minimālas. Tā vismaz tam jābūt atbilstoši Valsts robežsardzes atskaitēm par to, ka robežsargi visus robežpārkāpējus pamana un tikai dažus ielaiž. Par 16. septembri robežsargi vēstīja, ka notvēruši kopā 21 robežpārkāpēju Aglonā un uz autoceļa Preiļi - Līvāni. Viņi visi atdoti valstij, no kuras ielavījušies Latvijā.

Valsts robežsardzes skaidrojums “Neatkarīgajai” par robežpārkāpēju šķirošanu vēsta, ka robežsargi “rīkojas tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība. Pastāvot noteiktiem humāniem apsvērumiem, piemēram, pamatotiem veselības traucējumiem, balstoties uz mediķu atzinumiem, atsevišķām personām vai ģimenēm netiek liegta valsts robežas šķērsošana. Tāpat humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana netiek liegta mazāk aizsargātām personām, piemēram, vecākiem ar zīdaiņiem vai mazgadīgiem bērniem.

Ik reizi, kad robežsargi konstatē pazīmes, kas liecina par medicīniskās palīdzības nepieciešamību, arī tad, ja tā ir simulācija, tiek izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Lēmumus par hospitalizācijas nepieciešamību pieņem NMPD amatpersonas.”

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests apstiprināja, ka laikā no šā gada 1. janvāra līdz 31. augustam dienesta brigādes devušās 93 izsaukumos uz Latvijas un Baltkrievijas robežu, lai sniegtu palīdzību no Baltkrievijas teritorijas robežu nelikumīgi šķērsojušiem trešo valstu pilsoņiem. No šiem izsaukumiem 53% gadījumos NMPD brigādes pacientiem palīdzību sniegušas izsaukuma vietā, bet 47% gadījumu pacientus nācies nogādāt slimnīcā. Biežākās veselības problēmas saistītas ar dažāda veida traumām. Ir, piemēram, roku un kāju mežģījumi, nobrāzumi, lūzumi, ziemas periodā - apsaldējumi un ķermeņa atdzišana. Ir konstatētas kuņģa-zarnu trakta u.c. slimības, ar grūtniecību saistītas veselības problēmas.

Līdzīgi kā robežsargi, arī mediķi ar savu humānismu nelielās un norāda, ka “NMPD nelemj par personu ielaišanu vai neielaišanu mūsu valstī”, bet tikai par nogādāšanu vai nenogādāšanu slimnīcā.

Humānisma rezultāti netiek uzskaitīti

Pēc robežsargiem un mediķiem pie darba ķeras PMLP ierēdņi, kuru darbu vajadzības gadījumā pārvērtē tiesas. Kaut humānu apsvērumu dēļ Latvijā ielaisto robežpārkāpēju izredzes šeit, t.i., Eiropas Savienībā palikt parāda tas, ka no 2022. gadā saņemtajiem 546 personu pirmreizējiem un 76 atkārtotiem iesniegumiem par patvēruma piešķiršanu bēgļa statuss piešķirts 216 personām un pagaidu uzturēšanās jeb alternatīvais statuss - 27 personām.

2022. gada 31. decembrī PMLP izskatīšanā atradās 273 patvēruma meklētāju lietas, bet Administratīvajā rajona tiesā izskatīšanā bijušas 23 patvēruma meklētāju lietas.

PMLP norāda, ka nevar informēt par humānu apsvērumu dēļ Latvijā ielaisto robežpārkāpēju izredzēm šeit palikt, jo neesot nozīmes tam veidam, kādā veidā patvēruma lūdzēji nonākuši līdz iespējai iesniegt patvēruma lūgumu, kādu uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ne no viena nepieņem. Tie, no kuriem iesniegumus pieņem, vairs nevarot iežēlināt PMLP un tiesas ar savām veselības likstām, bet tikai un vienīgi ar stāstiem un pierādījumiem, kādas briesmas viņiem draud vietās, no kurām viņi aizbēguši

Izpēte

Latvijai beidzot ir sava strauji augoša militārās rūpniecības nozare, kas izpaužas bruņumašīnu būvē Valmierā, dronu izstrādē Mārupē un citur, dažādu komponenšu ražošanā Saldū un Jelgavā utt., taču pēc šomēnes notikušās konferences radās aizdomas, ka mūsu amatpersonas par to neko negrib zināt.

Svarīgākais