Tā kā algas reālais pieaugums attiecībā pret inflāciju ir mazāks par nulli, tad šā gada pensiju indeksācijā diemžēl izmantos tikai vienu – faktisko patēriņa cenu – indeksu. Tāpēc pensiju pieaugums indeksācijas rezultātā, pat neraugoties uz visai augsto inflāciju, būs vairākas reizes mazāks nekā pagājušajā gadā.
“Neatkarīgā” Labklājības ministrijā noskaidroja, kāda būs šā gada pensiju indeksācija, un atgādina, ka ikviens pensionārs var aprēķināt savu pensijas pielikumu rudenī.
Pensiju likums noteic, ka Latvijā katru gadu rudenī - 1. oktobrī - tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu, skaidro Labklājības ministrijā. Pērn gan pensiju indeksācija notika augustā, jo Saeima nolēma veikt indeksāciju agrāk.
Šoruden tiks palielinātas pensijas vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 609 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas apmērs, ja tas nepārsniedz 609 eiro. Savukārt tām pensijām, kuras ir lielākas par 609 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 609 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Jāpiebilst, ka šogad pensiju palielinājums nebūs atkarīgs no pensionāra darba stāža, jo indeksācijā netiks izmantots koeficients saistībā ar apdrošināšanas iemaksu algas palielinājumu. Iepriekšējos gados tas deva iespēju būtiskāk palielināt pensijas senioriem ar lielāku darba stāžu.
Labklājības ministrijas pensiju eksperti skaidro, ka indekss, ko piemēro pensiju pārskatīšanā, veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa (tas parāda inflāciju) un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. “Apdrošināšanas iemaksu algu summa ir finanšu jēdziens, bet, vienkāršāk sakot - tā ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas,” skaidro ministrijas speciālisti.
Lai noteiktu iemaksu algas summas faktiskās izmaiņas konkrētajā gadā, konkrētā gada iemaksu algu summa tiek attiecināta pret iepriekšējā gada iemaksu algu summu. Šādi ir redzams, kādas te notikušas izmaiņas beidzamajā gadā. Līdz ar to tā tiek iegūts iemaksu algu summas indekss jeb indekss, kas raksturo algu summas faktiskās izmaiņas. Tomēr šo algas pieaugumu ietekmē arī inflācija. Ministru kabineta noteikumos ietvertā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma aprēķina formulā iemaksu algu summas indekss tiek dalīts ar patēriņa cenu indeksu.
Šajā gadā izdienas, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām tiks piemērots indekss 1,0640. Ja seniors vēlas noskaidrot, kāds konkrēti viņam būs pensijas pielikums, tad šis indekss ir jāreizina ar pensijas apmēru.
Šogad situācija ir atšķirīga no iepriekšējiem gadiem, atzīst Labklājības ministrijā. Tā kā pagājušā gada augstās inflācijas dēļ apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022. gadā ir bijis mazāks par nulli jeb ir negatīvs, tad indeksa aprēķinā tas ir ietverts kā koeficients 0. Tāpēc šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laiku no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. jūlijam. Arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss - faktiskais patēriņa cenu indekss.
Jau vairākus gadus Latvijā indeksē ne tikai pamatpensiju, bet arī pensijas piemaksu (tiem, kam tāda ir piešķirta). Piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, indeksēs, piemērojot indeksu 1,0640. Indeksējot piemaksu, šo indeksu piemēros gan piemaksas apmēram 1,43 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, gan piemaksas apmēram 2,14 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim. Tik sarežģīts skaidrojums ir tāpēc, jo pensiju piemaksu apmērs senioriem atšķiras.
Seniori, kas saņēma 1,43 eiro par katru stāža gadu, turpmāk saņems 1,52 eiro, bet tie, kas saņēma 2,14 eiro - turpmāk saņems 2,28 eiro. Piemēram, senioram, kura piešķirtā vecuma pensija ir 450 eiro un pie tās ir noteikta piemaksa 35,75 eiro (par 25 darba gadiem līdz 1995. gada beigām), no šā gada oktobra vecuma pensija būs 478,80 eiro un piemaksa pie pensijas -38,00 eiro. Tātad kopumā seniora pensija tiks palielināta par 35,05 eiro.
Jāatgādina, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu. Savu pensijas apmēru cilvēks var uzzināt portālā “latvija.lv” vai arī personīgi vēršoties jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā. Pensijas pārrēķins notiek automātiski. Aprēķināt savas pensijas pielikumu, ja ir zināms pensijas apmērs, ir iespējams, pensiju sareizinot ar indeksu 1,0640.
