Bērnu invalīdu vecāki izmisīgi lūdz palielināt kopšanas pabalstu

© Depositphotos.com

Bērnu un jauniešu ar invaliditāti vecāki un aizbildņi aicina steidzami mainīt valdības noteikumus un palielināt pabalstu. Pašlaik šis pabalsts ir trīs simti eiro mēnesī, taču tas ne tuvu nesedz visas vajadzības, kādas ir ģimenēm, kurās ir smagi slims un kopjams cilvēks ar invaliditāti.

“Šie bērni vai jau pieauguši cilvēki ir pilnībā vecāku aprūpē, viņi nav atdoti iestādēm, kur par viņiem rūpētos valsts,” saka biedrības “Zelta atslēdziņa” vadītāja Žanna Prošina. Valsts maksā lielu finansējumu aprūpes iestādēm, savukārt ģimenēm “atmet” grašus.

Pabalstu apēdusi dzīves dārdzība

Salaspils novada Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība “Zelta atslēdziņa” aicina mainīt noteikumus par pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana. Tieši saskaņā ar šiem noteikumiem cilvēkam, kuram invaliditātes cēlonis ir slimība kopš bērnības, pabalsta apmērs ir 313,43 eiro. Biedrība rosina šo pabalstu palielināt līdz minimālās algas līmenim, kā arī turpmāk, palielinoties minimālajai darba algai, celt pabalsta apmēru.

“Kopš 2019. gada šis kopšanas pabalsta apmērs personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem no bērnības nav mainījies, un, ņemot vērā dzīves sadārdzināšanos un to, ka šo bērnu kopšanu, es lietošu šo vārdu “mūžīgo bērnu” kopšanu nodrošina ģimenes locekļi un tie nav atdoti valsts institūcijās, kur to uzturēšana prasa daudz lielākus naudas līdzekļus nekā mūsu ierosinājums pabalsta palielināšanai minimālās algas apmērā,” saka biedrības valdes locekle Malda Caune. Viņa papildināja, ka šie cilvēki ar invaliditāti, sasniedzot pilngadību, zaudē tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu.

Bieži vien viens no vecākiem nestrādā algotu darbu un veic šo bērnu ikdienas aprūpi 24 stundu garumā, un būtu tikai loģiski un pamatoti, ja šo “mūžīgo bērnu” pabalsta apmērs tiktu pielīdzināts minimālās algas apmēram, lai arī šie bērni justos finansiāli atbalstīti valstī esošajos inflācijas apstākļos un dzīves dārdzībā, skaidro bērnu vecāki. “Daudziem mūsu vecākiem ir kauns vērsties pēc sociālā pabalsta trūcīgiem un citiem, jo mūs novienādo ar dzērājiem un smēķētājiem,” saka Malda Caune.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji aicina pārskatīt asistenta pakalpojuma stundas likmi, kas pašlaik pirms nodokļu nomaksas ir 5,11 eiro.

Pabalsts jau esot palielināts…

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa pastāstīja, ka šogad viena no prioritātēm bija minimālā ienākuma sliekšņi, un tie tika palielināti no 1. jūlija. Cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības - gan strādājušiem, gan nestrādājošiem - valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir palielināts, piemēram, nestrādājošai personai ar invaliditāti no bērnības šis pabalsts ir 311 eiro mēnesī. Papildus par cilvēku ar smagu invaliditāti, kuram nepieciešama īpaša kopšana, tiek izmaksāts vēl viens pabalsts - 313 eiro. “Mēs esam vērtējuši iespējas šo pabalstu palielināt. Kopumā valstī šādu pabalstu saņem aptuveni 17 000 cilvēku un kopējais gada finansējums ir 45,5 miljoni eiro,” stāsta Elīna Celmiņa. “Pabalsta apmēri ir atšķirīgi - bērni saņem šos 313 eiro mēnesī, bet cilvēki, kuri pieaugušā vecumā ir nonākuši īpašas kopšanas situācijā, saņem 213 eiro mēnesī. Mums ir bijušas debates, ka pabalsta apmēram nevajadzētu būt atkarīgam no tā, kad invaliditāte ir iestājusies, jo kopšanas vajadzības visiem konkrētajā brīdī ir vienādas.”

Pēc Labklājības ministrijas speciālistes teiktā, iniciatīvai vajadzētu būt vispār par šī pabalsta palielināšanu visiem 17 000 cilvēku, nevis tikai tūkstotim bērnu un dažiem tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti kopš bērnības. Viņa nenoliedz, ka tas gan būs ļoti, ļoti finansiāli ietilpīgs jautājums. Salāgot pabalsta apmēru ar minimālās algas lielumu gan ministrija neuzskata par labu praksi, jo tiklīdz daudz un dažādu pabalstu ir atkarīgi no minimālās algas, tā būtiski kavējas jebkādas diskusijas par minimālās algas palielināšanu valstī. Tam daļēji piekrīt biedrība “Zelta atslēdziņa”, taču tad aicina kopšanas pabalsta apmēru vienādot ar tām izmaksām, kādas ir valstij, kad šāds cilvēks ar invaliditāti ir ievietots valsts aprūpes iestādē, kur izmaksas ir trīs reizes augstākas, nekā valsts maksā ģimenei, kas rūpējas pati. “Es nomirtu tajā brīdī, ja es atstātu savu bērnu aprūpes centrā, tas mūsu vecākiem nav pieņemams,” ar asarām acīs teica Malda Caune.

Izpēte

Latvijai beidzot ir sava strauji augoša militārās rūpniecības nozare, kas izpaužas bruņumašīnu būvē Valmierā, dronu izstrādē Mārupē un citur, dažādu komponenšu ražošanā Saldū un Jelgavā utt., taču pēc šomēnes notikušās konferences radās aizdomas, ka mūsu amatpersonas par to neko negrib zināt.

Svarīgākais