Neatkarīgā skaidro, kāpēc valsts nepārrēķina pensijas automātiski

© Depositphotos.com

Latvijā ir vairāk nekā 65 tūkstoši strādājošo pensionāru. Sešdesmit astoņus gadus vecais Aleksandrs ir viens no viņiem. Viņš strādā algotu darbu un papildus savai algai saņem arī vecuma pensiju. Pensiju likums pieļauj šādu iespēju: strādāt un saņemt pensiju, taču viņš veic sociālās iemaksas no algas un arī maksā ienākuma nodokli gan no algas, gan pensijas.

Lai arī ikvienam strādājošam senioram ir tiesības reizi gadā pārrēķināt pensiju, valsts to nedara automātiski, pamatojot to šādi: jāļauj cilvēkam brīvi izvēlēties. Tomēr vai visi seniori to zina un vai visi izmanto savas iespējas, pārrēķinot pensiju, palielināt savus ikmēneša ienākumus?

Par pārrēķinu uzzina no draugiem

Aleksandrs ir viens no tiem, kurš zina, ka pensiju var pārrēķināt. Viņš “Neatkarīgajai” pastāstīja, ka to dara, nosūtot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai vēstuli ar lūgumu pārrēķināt pensiju, jo ir strādājis algotu darbu un veicis nodokļu nomaksu. “Es neiedziļinos, cik tieši es veicu sociālās iemaksas katru mēnesi vai gada laikā, vienkārši uzrakstu iesniegumu un gaidu atbildi. To, ka šādi var darīt, es neuzzināju no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un kur nu vēl no Labklājības ministrijas, to man draugs pastāstīja, kas kaut kur bija uzzinājis, un es turpmāk stāstu visiem, kurus satieku,” sarunā ar “Neatkarīgo” atklāj Aleksandrs. Viņš pensijas vecumā turpina strādāt, jo jūtas pietiekami vesels un vēlas nopelnīt papildu naudu savai ikmēneša pensijai. Pēdējo reizi gan viņam atnācis atteikums pensiju pārrēķināt, jo nebija vēl apritējis gads. Vēstulē, ko rāda Aleksandrs, teikts, ka pensiju likums ļauj pārrēķināt pensiju, bet tas darāms likumā noteiktajā kārtībā un vienu reizi gadā, proti, gadu pēc tam, kad vienu reizi pensija jau pārrēķināta.

“Es neatteiktos, ja man līdzīgi kā pensiju indeksācija arī šis pārrēķins notiktu automātiski,” saka Aleksandrs. Vēl viņš pieļauj, ka varbūt būtu vienkāršāk nevis rakstīt iesniegumu vai elektronisko iesniegumu, kuram vajag e-parakstu, bet, piemēram, internetbankā apstiprināt - pārrēķināt pensiju, un automātiski aizietu paziņojums.

Sociālos tīklus līdzīgi kā Aleksandru māc bažas, ka šādā veidā valsts ietaupa pensiju budžeta naudu, jo, nepārrēķinot pensijas, tās turpina maksāt tādā apmērā kā visu laiku, bet, ja būtu pārrēķinātas, izmaksas būtu augstākas. Šīm aizdomām gan ir, gan nav pamatojuma.

Noziedzīga bezdarbība vai gribas izpausme

Tieši šādiem vārdiem kā “noziedzīga bezdarbība” attiecībā uz strādājošajiem pensionāriem kāds sociālo tīklu komentētājs nosaucis situāciju par pensiju pārrēķinu vai tieši pretēji - nepārrēķināšanu. Ja visi dati par nodokļiem ir Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra arī šos datus automātiski saņem, kāpēc pensionāriem atkārtoti un atkārtoti ir jāiesniedz lūgums pensiju pārrēķināt. Cilvēki jau vērpj sazvērestības teorijas, domājot, ka tas ir izdarīts speciāli, lai valstij paliktu vairāk naudas ….

“Neatkarīgā” skaidroja gan Labklājības ministrijā, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kāpēc šāda situācija izveidojusies un kā rīkoties senioriem. Labklājības ministrijā uzsver, ka iesniegums dod iespēju cilvēkam lūgt pārrēķināt pensiju viņam vislabvēlīgākajā brīdī, piemēram, ja pensiju lūdz pārrēķināt retāk, ikmēneša summa būs lielāka. “Jo lielāks ir nopelnītais pensijas kapitāls, papildinās apdrošināšanas stāžs pilnos gados un tiek piemērots mazāks koeficients G, ar ko dala kapitālu,” skaidro ministrijā. Kopumā tā ir cilvēka paša izvēle. Vēl pensiju speciālisti norāda, ka pārrēķināt pensiju ir izdevīgāk ar dienu, kad mainās cilvēka gadu skaits, vai vispār veikt pārrēķinu pēc darba gaitu beigšanas. Cilvēkam jābūt iespējai izvēlēties, kurā brīdī to veikt, valsts noteikusi tikai minimālo periodu. “Iesniegums šajā gadījumā ir cilvēka brīva izvēle un savas gribas paušana,” vēlreiz uzsver ministrijā.

Sīkāk pensijas pārrēķina aizkulises “Neatkarīgajai” skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Liene Klismete. Noteikumi paredz: ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, pensija pārrēķināma, bet ne biežāk kā reizi gadā. Tie paši noteikumi paredz, ka šo pārrēķinu veic, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu. Pārrēķināto pensiju veido agrāk aprēķinātā pensija un pensijas pārrēķina daļa. “Vecuma pensijas pārrēķina daļas apmēru ietekmē laika posms, ko izsaka gados, par kuru no pensijas pārrēķināšanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa, uzkrātais pensijas kapitāls, kuru, ja pensiju pārrēķina par ilgāku laika posmu, ietekmē ikgadējie apdrošināšanas iemaksu algas indeksi,” skaidro L Klismete.

Var būt sarežģītākas situācijas

Situācijas, kādas skaidro sociālās apdrošināšanas eksperti, nav vienkāršas. Piemēram, šāda. Ja aprēķinātā pensija ir mazāka par minimālo pensiju vai ja persona līdz vecuma pensijas piešķiršanai saņēma citu pakalpojumu, piemēram, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu, un vecuma pensijas apmērs nesasniedz iepriekš piešķirtās pensijas apmēru, un personai izmaksā starpību starp atlīdzības vai izdienas pensijas apmēru jeb vecuma pensiju saglabā invaliditātes vai izdienas pensijas apmērā, var būt situācijas, kad pēc vecuma pensijas pārrēķināšanas cilvēkam kopējā izmaksājamā summa nemainās.

Savukārt, ja no vecuma pensijas tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un personai izmaksā starpību starp atlīdzības un vecuma pensijas apmēru, pēc pensijas pārrēķināšanas, palielinoties nodoklim, kopējā izmaksājamā summa var samazināties, jo saskaņā ar pašlaik spēkā esošajām tiesību normām no atlīdzībām iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiek ieturēts. Tāpat pensijas pārrēķināšana var ietekmēt citu pakalpojumu, kas nav saistīti ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, saņemšanu, piemēram, pakalpojumu, ko izmaksā sociālais dienests. Tas ir sociālie pabalsti. Ja ienākumi palielinās, iespējams, cilvēkam var zust tiesības saņemt pabalstu. “Tā tikai pati persona var lemt, kad vēlas pārrēķināt savu pensiju, ja uz to ir tiesības, iesniedzot atbilstošu iesniegumu,” skaidro L. Klismete.

Tomēr atklāts ir jautājums, ka valsts atbildīgajām iestādēm šie pensiju jautājumi būtu vairāk jāskaidro, pirmām kārtām plašāk ziņojot, ka cilvēkiem ir tiesības pensiju pārrēķināt, protams, izsverot, kad, cik bieži un tā, lai tas būtu pensionāra interesēs.

Izpēte

Šogad pirmie Jāņi, kopš Latvijā spēkā stājusies konvencija par ģimenes kā cilvēku paplašinātas atražošanas institūcijas aizvietošanu ar seksuālās enerģijas izlādēšanu orģijās pēc Jāņu sākotnējās jēgas.

Svarīgākais