Latvijas varas iestādes turpina iepauzēt lēmumu par Krievijas miljonāra Pētera Avena Latvijas pilsonības saglabāšanas aspektiem. Kompetentajām Latvijas iestādēm šobrīd jāpēta, vai kara apstākļos dubultā pilsonība ar Krievijas Federāciju nav drauds mūsu valsts drošībai.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pagaidām nav sniedzis atzinumu par to, vai P. Avenam būtu atņemama Latvijas pilsonība. Iespējams, ka Latvijas pilsonību P. Avenam palīdzēs nosargāt viņa ietekmīgie sabiedrotie valsts varā.
Sankciju sarakstos iekļautā P. Avena gadījums nav vienīgais iemesls, kādēļ drošības dienestiem nāksies vērtēt, ko darīt ar Latvijas un Krievijas dubultās pilsonības gadījumiem. Jau pirms iebrukuma Ukrainā Krievija būtiski atviegloja savas pilsonības piešķiršanas procedūru personām, kuras dzimušas PSRS, skolojušās Krievijā vai labi pārvalda krievu valodu.
Vēl šā gada jūlijā Latvijas Televīzija ziņoja, ka P. Avenam ir gan Latvijas, gan arī Krievijas pilsonība. Šā gada augustā TV3 ziņoja, ka P. Avenam ir ne tikai Latvijas un Krievijas pilsonība, bet arī Luksemburgas pilsoņa pase.
Jautājums par P. Avena pilsonību aktualizējās jau kara pirmajās dienās 2022. gada februārī, kad tika sastādīti Krievijas prezidentam tuvo, sankcijām pakļauto personu saraksti. Troksnis un diskusijas ap P. Avenu tobrīd noklusa pēc tā laika valsts prezidenta Egila Levita parakstītā Ordeņu kapitula 2022. gada 1. marta lēmuma atņemt P. Avenam 2012. gada 13. aprīlī piešķirto Triju Zvaigžņu ordeņa trešo šķiru. Iespējams, politiķi vadījās pēc principa - labāk atņemt apbalvojumu nekā ķēpāties ar tiesiski sarežģīto pilsonības atņemšanu.
Tā kā sankciju saraksti tika aizvien papildināti un tajos nepārprotami bija lasāms arī P. Avena vārds, politiķi turpināja debates par P. Avenu un viņa Latvijas pilsonību. Vēl šā gada 18. maijā “Progresīvo” deputāte Jana Simanovska no Saeimas tribīnes norādīja: “24. februārī, dienā, kad Krievija uzsāka pilna apmēra karu Ukrainā, Avens bija Kremlī.” Savukārt partijas “Latvija pirmajā vietā” deputāts Ainārs Šlesers atgādināja: “Kā Pēteris Avens kļuva par (Latvijas) pilsoni? Tāpēc, ka viņa vectēvs ir bijis latvietis - Jānis Avens no Vecpiebalgas. Tāda ir vēsture. Tā ir sanācis, ka viņš bija sarkanais strēlnieks un tad, kad sabruka Krievijas impērija, viņš palika tajā pusē. Bet Pjotrs Avens ir latvietis. Mums likumā ir noteikts, ka tie, kas ir latvieši, viņiem ir tiesības pretendēt uz pilsonību. .. Jautājums ir tāds: vai ir kādas sankcijas, ka Latvijas pilsonis Avens nevar uzturēties Latvijā? Tādu sankciju nav.”
Tobrīd dubultās pilsonības juridiskos aspektus deputāti neapsprieda.
Dubultās pilsonības jautājumu Latvijā regulē Pilsonības likums. No vienas puses, tas pieļauj dubulto pilsonību ar Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas un Jaunzēlandes valstīm un ar valsti, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu. Ar Krievijas Federāciju šāds līgums nav noslēgs. Tas nozīmē, ka atbilstoši likuma garam dubultā pilsonība ar Krievijas Federāciju nav pieļaujama. Tomēr likumā ir runa par to, ka atsevišķos īpašos gadījumos šāda dubultās pilsonības iespēja ar kaimiņvalsti tomēr pastāv.
Likuma daudzās atrunas un dažādie izņēmumi paver legālus ceļus turēt kabatā gan Krievijas, gan Latvijas pasi.
Piemēram, 2020. gadā Krievijā veiktie likuma grozījumi paredz vienkāršotu Krievijas pilsonības piešķiršanu. Pietiek ar to, ka persona ir “krievu valodas nesējs”.
“Neatkarīgā” vaicāja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, vai, piešķirot P. Avenam Latvijas pilsonību, viņam tika pieprasīts atteikties no Krievijas Federācijas pilsonības; kuros gadījumos Latvijas Republika, piešķirot pilsonību, pieprasa atteikties no Krievijas pilsonības un kuros nē; vai taisnība publiski izteiktajiem apgalvojumiem, ka P. Avenam joprojām ir gan Krievijas Federācijas, gan Latvijas Republikas un, iespējams, arī citu valstu pilsonības; vai PMLP var norādīt saiti piekļuvei P. Avena Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanas dokumentiem?
Uz minētajiem jautājumiem atbildes sniedza PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe
“1. Ievērojot personas datu regulu, Pārvalde nav tiesīga sniegt informāciju par privātpersonām.
2. Attiecībā uz dubultās pilsonības izveidošanos informējam, ka dubultās pilsonības izveidošanās nosacījumi iekļauti Pilsonības likuma 9. pantā. Pilsonības likuma 9. panta otrajā daļā noteikts, ka personai, kura pēc 2013. gada 1. oktobra iegūst Latvijas pilsonību atbilstoši šā likuma 2. panta pirmās daļas 2. vai 4. punktam, dubultā pilsonība var izveidoties tikai tad, ja šai personai ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Jaunzēlandes vai tādas valsts pilsonība, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, vai iepriekš neminētas valsts pilsonība, ja ir saņemta Ministru kabineta atļauja. Savukārt Pilsonības likuma 9. panta piektajā daļā noteikts, ka bērnam, kurš pēc 2013. gada 1. oktobra iegūst Latvijas pilsonību atbilstoši šā likuma 2. panta pirmās daļas 2., 5. vai 6. punktam, var izveidoties dubultā pilsonība, ja ievēroti šā likuma 23. panta trešās daļas nosacījumi. Tāpat dubultās pilsonības izveidošanās nosacījumi iekļauti Pilsonības likuma 8.1 panta trešajā daļā, kurā noteikts, ka šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajai personai, reģistrējoties par Latvijas pilsoni, var izveidoties dubultā pilsonība. Līdz ar to secināms, ka attiecībā uz dubultās pilsonības izveidošanos Latvijas pilsonim Pilsonības likumā ir noteikts atšķirīgs regulējums, tā, piemēram, personām, kuras reģistrējas par Latvijas pilsoņiem saskaņā ar Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 3. punktu un 8.1 panta pirmo vai otro daļu, var izveidoties dubultā pilsonība ar jebkuru valsti, tai skaitā Krieviju. Tāpat dubultās pilsonības izveidošanās ar jebkuru valsti līdz noteiktam gadu vecumam, proti, 25 gadu vecumam, var būt ar jebkuru valsti arī bērniem, kuri tiek reģistrēti par Latvijas pilsoņiem saskaņā ar Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 2., 5. un 6. punktu. Vienlaikus PMLP norāda, ka saskaņā ar Pilsonības likuma 9. panta sesto daļu, ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni, tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni.
3. Latvijas pilsonības iegūšanai iesniegtie dokumenti nav pieejami publiski.”
Ik pa laikam publiski pieejamos avotos izskan ziņas par P. Avena ciešajiem kontaktiem ar augstām Latvijas amatpersonām.
Divus gadus pirms kara, 2020. gada 23. janvārī, Saeimas sēdē deputāts Aldis Gobzems atgādināja: “Cik ziņojumus jūs, Rinkēviča kungs (domāts Edgars Rinkēvičs, tobrīd ārlietu ministrs), esat uzrakstījis Ārlietu ministrijai, premjerei, premjeram un arī drošības iestādēm par jūsu regulārajām tikšanās reizēm ar vienu Krievijas multimiljonāru, oligarhu, es gribētu teikt, Pjotru Avenu? Ko jūs pārrunājat šajās tikšanās reizēs? Tās ir oficiālas vai neoficiālas? Kādu valsts politiku jūs bīdāt šajās sarunās, Rinkēviča kungs? Kāpēc jūs par to publiski nerunājat, ka jūs kuluāros regulāri tur droši vien dzerat vīnu ar kādu Krievijas multimiljonāru? Tā ir Latvijas ārpolitika? Tā jūs to bīdāt? Kāds pienesums Latvijas ekonomikai ir no šādām tikšanās reizēm? Pastāstiet! Varbūt kāpiet tribīnē un pastāstiet par to, ko jūs darāt šādās tikšanās reizēs?”
To, ka Latvijas varasvīri sarunājās ar Krievijas vadību izmantojot P. Avena starpniecību, liecina ne tikai A. Gobzema izteikumi.
Četras dienas pirms kara, 2022. gada februārī, TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka Latvijas Bankas vadība tikusies ar P. Avenu jau pēc viņa iekļaušanas ASV sankciju saraksta projektā. Šādu tikšanos raidījumam apliecinājis arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Krietni pirms tam, 2012. gada 4. maijā, “Alfa-Bank" direktoru padomes priekšsēdētājs, profesors, ekonomikas doktors P. Avens tika iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri. Pamatojums apbalvojumam - “par būtisku ieguldījumu labdarībā un Latvijas un Krievijas politisko un ekonomisko attiecību veicināšanā un stiprināšanā”.
Piemēram, arhīvos atrodamā valdības preses relīze vēsta, ka 2009. gada novembrī ekonomikas ministrs Artis Kampars pabijis darba vizītē Maskavā Krievijā un ticies ar vairākām augsta ranga amatpersonām. “Ministrs vizītes laikā tikās ar Krievijas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministri Elvīru Nabiuļļinu, kā arī Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidentu Aleksandru Šohinu un “Alfa-Bank” prezidentu, Latvijas un Krievijas Lietišķās padomes Krievijas puses priekšsēdētāju Pjotru Avenu. .. Vizītes laikā A. Kampars apmeklēja starptautisko transporta forumu un piedalījās Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva rīkotajā apaļā galda diskusijā Kremlī,” publikai tobrīd vēstījis A. Kampara preses sekretārs.
2007. gada jūlijā ministru prezidents Aigars Kalvītis ticies ar Latvijas un Krievijas lietišķās padomes līdzpriekšsēdētājiem: Pjotru Avenu, Krievijas puses pārstāvi, un Vasiliju Meļņiku, līdzpriekšsēdētāju no Latvijas puses. “Valdības vadītājs atzinīgi novērtēja iespēju nākamo Latvijas un Krievijas lietišķās padomes sanāksmi sarīkot Rīgā šā gada septembrī,” teikts paziņojumā presei.
To, ka pilsonības piešķiršana P. Avenam tik gludi nav ritējusi, liecina skandāls ar iespējamo kukuli amatpersonām par saudzīgu attieksmi latviešu valodas eksāmenā.
Portāls “pietiek.com” 2020. gada augustā vēstīja, ka “KNAB pārbaudot faktus par 15 tūkstošu eiro kukuli, ko Jaunups (domāts partijas “Attīstībai” politiķis Edgars Jaunups) varētu būt nodevis PMLP amatpersonām, lai tās saudzīgāk un raitāk raudzītos uz Avenam piešķiramo Latvijas pilsonību, kuru krievu miljardieris rezultātā arī ir ieguvis. Jaunups iespējamajā kukuļošanā un Latvijas pilsonības nodrošināšanā krievu miljardierim esot uzņēmies starpnieka lomu kā persona, kurai ir ietekme politikā. No lietas materiāliem esot secināms, ka 15 tūkstošus eiro Avena pilsonības "nokārtošanai" Jaunupam esot viņam nodevis viņa draugs, miljonārs, vairākos skandālos iepītais būvnieks, “Skonto būves” faktiskais saimnieks Guntis Rāvis”.
Skandāls pamazām noklusa, jo KNAB neguva reālus pierādījumus kukuļošanā.
Kopš pērnā gada dubultpilsoņiem, kas snieguši dažāda veida atbalstu agresorvalstīm, drīkst atņemt Latvijas pilsonību. To var darīt PMLP pēc drošības iestāžu ierosinājuma. PMLP vēl pirms dažiem mēnešiem skaidri apliecināja, ka P. Avens turpina saglabāt Latvijas pilsonību. Arī SAB klusē par saviem iespējamiem lēmumiem attiecībā uz P. Avena pilsonību.
Bijušais premjers, Saeimas nacionālās drošības komisijas vadītājs un iekšlietu ministrs, tagad Saeimas deputāts no “Apvienotā saraksta” Māris Kučinskis, “Neatkarīgās” vaicāts, kā un kam būtu jārisina P. Avena dubultās pilsonības jautājums, teica: “Tas nav iespējams. Ja kāds ir Latvijas pilsonis, viņam nevar būt dubultpilsoņa statuss ar Krieviju. Šādā gadījumā ir nepieciešams SAB atzinums un formāls PMLP paraksts, un viņa pilsonība tiek anulēta. Šajā gadījumā Avena liktenis ir SAB direktora Egila Zviedra rokās, un tas ir diezgan vienkārši.”
Pieteicām interviju ar E. Zviedri, taču saņēmām atbildi, ka šobrīd SAB direktors interviju nesniegs, bet, kad būs tam gatavs, darīs to zināmu.
