Jaunu un inovatīvu medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā un nodrošināšanu pacientiem aizēno fakts, ka valsts apmaksājamo medikamentu budžets dzīvo ar milzīgu deficītu. Viss papildu finansējums zālēm, ko saņem Veselības ministrija, jānovirza deficīta segšanai, tāpēc ir jāmanipulē starp pienākumu apmaksāt zāles esošiem pacientiem un nepieciešamību iekļaut jaunas zāles jauniem vai tiem pašiem pacientiem, kuri tās gaida, cerot uz izdzīvošanu.
Veselības ministrijā apstiprināja, ka vismaz 17 miljoni no papildus piešķirtā finansējuma aizies deficīta segšanai. Faktiski, ja arī nākamā gada budžetā ievēros šo principu, turpināsim dzīvot ar deficītu.
Protams, deficīta segšana ir arī rūpes par pacientiem, jo ir jānodrošina šo zāļu apmaksa sirds, vēža, diabēta un citiem pacientiem, kuriem zāles pienākas saskaņā ar noteikto kārtību. Bet ir virkne pacientu, kuru diagnozes ir ārpus šīs sistēmas.
Runājot par jaunu zāļu iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā, Nacionālā veselības dienesta speciāliste Zinta Rugāja uzsvēra, ka šā gada laikā līdz šim brīdim sarakstā ir iekļauti seši jauni medikamenti onkoloģisko slimību ārstēšanai, bet septiņiem medikamentiem, kuri jau ir šajā sarakstā, ir paplašināti zāļu izmantošanas nosacījumi - tos var kompensēt arī citu slimību ārstēšanai. Pirmajā pusgadā inovatīvo terapiju onkoloģijā saņēma vairāk nekā 3000 pacientu. Kā piemēru speciāliste minēja krūts vēža pacientes, kurām tagad ir pieejama vēl viena inovatīva terapija tādam audzēja tipam, kuram līdz šim nebija pieejama valsts apmaksāta inovatīva ārstēšana.
Inovatīva terapija ir nodrošināta arī galvas un kakla audzēja ārstēšanai, kas līdz šim netika nodrošināta, un ir paplašinātas ārstēšanas iespējas prostatas vēža ārstēšanai. Jauns medikaments ir iekļauts plaušu vēža ārstēšanai, kā arī ir jaunas terapijas pieejamas hemotoonkoloģisko diagnožu pacientiem.
Trīs jauni medikamenti valsts apmaksājamo zāļu sarakstā ir iekļauti sirds mazspējas pacientiem, un, kā norādīja Zinta Rugāja, šīs zāles tiks nodrošinātas 3300 pacientiem. Jauna tipa, bioloģiskā terapija no šā gada ir apmaksāta atopiskā dermatīta pacientiem, kuri jau ilgstoši cīnās par iespējām saņemt adekvātu terapiju. Tiesa, pagaidām šī jaunā terapija ir pieejama tikai bērniem. Zināmi uzlabojumi esot arī reto slimību jomā.
Šajā gadā ir veikts cenu samazinājums kompensējamiem medikamentiem un cenu pārskatīšana notiek regulāri. Pēc Zintas Rugājas teiktā, vairāk nekā 300 medikamentu cenas pašlaik ir samazinājušās par 17 procentiem un ietaupījums no cenu samazinājums ir vairāk nekā divi miljoni eiro. “Joprojām mums ir sarunas ar ražotājiem par jaunu medikamentu iekļaušanu, piemēram, miomai, epilepsijas ārstēšanai, bet attiecībā par migrēnas medikamenta iekļaušanu sarakstā vēl notiek šo zāļu izvērtēšana un tas ir aktuāls jautājums,” sacīja Zinta Rugāja. “Neatkarīgā” rakstīja, ka par miomas ārstēšanai paredzēto zāļu iekļaušanu sarakstā iedzīvotāji savāca pietiekami daudz parakstu, lai Saeima šo jautājumu izlemtu, taču, par spīti vairākām sanāksmēm, medikamenti vēl netiek apmaksāti. Dati rāda, ka Latvijā pacientiem kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros ir pieejami vien 20 procenti no Eiropā reģistrētajām zālēm.
Nacionālajā veselības dienestā ir uzsākts darbs pie kompensējamo zāļu saraksta aktualizēšanas. Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis sacīja, ka tas noticis pēc jaunā veselības ministra ierosmes: “Visām nozaru asociācijām ir nosūtīts aicinājums izvērtēt savās jomās esošos un sarakstā iekļautos medikamentus un to aktualitāti, vai gluži pretēji - varbūt ir medikamenti, kuri ir novecojuši. Mēs aicinām iesniegt savu redzējumu, jo mēs redzam, ka kompensējamo zāļu saraksts nav labā stāvoklī.” Mērķis šai saraksta pārskatīšanai varētu būt arī pēc iespējas racionālāka līdzekļu izmantošana.
Diskusijā Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā kārtējo reizi tika aktualizēts jautājums par zāļu cenām - gan valsts kompensējamām, gan nekompensējamām recepšu zālēm un to piecenojumiem. Veselības ministrija jau pirms gada sagatavoja ziņojumu valdībai, kurā aprakstīta situācija, kas un kādi piecenojumi tiek pievienoti zālēm, kāda ir situācija Baltijas valstīs un kādi ir priekšlikumi sistēmas izmaiņām. Šis ziņojums iestrēdzis valdības gaiteņos. Nu tam pieķerties apsolījuši Saeimas deputāti.
Aktuāls jautājums ir kompensējamo zāļu budžets. Artjoms Uršuļskis uzsvēra, ka detalizētas sarunas par budžetu vēl notiek. “Mēs redzam, ka iezīmējas budžeta pieaugums. Attiecībā uz kompensējamiem medikamentiem mēs varēsim novirzīt 21 miljonu eiro deficīta segšanai šā gada pirmajā pusgadā, lai saglabātu medikamentu pieejamību.” Veselības ministrija ir arī piesaistījusi Pasaules veselības organizācijas ekspertus, kas no sava skatu punkta vērtē kompensācijas sistēmu. Konkrētu papildu finansējumu tieši valsts apmaksātajiem medikamentiem nākamajā gadā Artjoms Uršuļskis atturējās nosaukt, jo notiek budžeta sarunas. Zināms, ka papildu finansējums noteikti būs onkoloģisko pacientu ārstēšanai.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka vasarā iztrūkums kompensējamo zāļu budžetā bija 42 miljoni eiro. Segt šo deficītu steidzās valdība, taču problēma pamatā netika atrisināta, jo finansējums kompensējamo zāļu budžetā kopumā iedalīts pārāk mazs. Ar šī budžeta bāzes finansējumu - nepilni 200 miljoni eiro - nepietiek pat tam, lai apmaksātu medikamentus esošiem pacientiem, nerunājot par jaunajiem pacientiem, kuriem arī ir tādas pašas tiesības saņemt valsts apmaksātus medikamentus. Kopumā tas skar 150 000 pacientu. Tie ir pacienti ar asinsrites slimībām, endokrīnām slimībām, onkoloģijas pacienti un citi, turklāt dati rāda, ka pacientu skaits šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada sākumu, audzis par 20 procentiem.
