Valdošā koalīcijā sagatavojusi Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus, kuru jēga ir divu gadu laikā pārlikt 50 miljonus eiro no rēķinos par elektrību uzrādītās elektrības piegādes cenas sadaļas uz elektrības cenas sadaļu.
Tagadējā Latvijas valdība ir jau trešā pēc skaita, kas mēģina apslāpēt sabiedrības neapmierinātību ar valsts uzņēmuma “Sadales tīkls” (ST) tarifu trīskāršošanu caurmērā un vēl straujāku paaugstināšanu atsevišķām lietotāju grupām atkarībā no elektrības pieslēguma jaudas. Tarifu pieaugums tika pieteikts pirms gada - mirkli pēc 14. Saeimas ievēlēšanas, kad vairs nebija iespējams atņemt deputātu vietas partijām, kuru darbošanās 13. Saeimas valdībā ļāva tās vainot par tarifu celšanu. Tomēr sabiedrības neapmierinātība sāka traucēt Krišjāņa Kariņa pirmās valdības pārsēšanos K. Kariņa otrajā valdībā. Tāpēc viņš 2022. gada 23. novembrī izdeva rezolūciju par tarifu pārskatīšanu un savu otro valdību izveidot spēja, taču tā saira šā gada pavasarī apmēram ap to pašu laiku, kad pārskatītie tarifi izrādījās praktiski tādi paši kā sākotnējais tarifu projekts. Koalīcijas partijas izdekorēja valdību nomaiņu ar nespēju vienoties par Valsts prezidenta kandidātu un atdeva savu vietu tagadējai Evikas Siliņas valdībai. Šī valdība turpina divu iepriekšējo valdību centienus novērst sabiedrības uzmanību no elektrības piegādes izmaksu pieauguma.
Viens no E. Siliņas valdības rīcības paņēmieniem ir pievienošanās sabiedrības sašutumam, kaut netieši kritizējot bijušo K. Kariņa valdību vai valdības. “Sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas 2023. gada vasarā atspoguļoja virkni ar regulējuma nepilnībām. Šovasar pieņemtās ST tarifu izmaiņas iedzīvotājiem bija neadekvāti straujas, radot būtisku ietekmi uz mājsaimniecību budžetu,” izteicās E. Siliņas valdības klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Tomēr valdība nav gatava grozīt tarifus par spīti atzinumam, ka tie radīti ar “regulējuma nepilnībām” un to izmaiņas bijušas “neadekvāti straujas”. Valdība izlēmusi tarifus atstāt spēkā, bet iedzīvotāju reālos maksājumus samazināt, uzņemoties daļu no ST rēķiniem apmaksāt iedzīvotāju vietā. Šiem maksājumiem jau iezīmēta nauda no dividendēm, kādas valstij maksā un turpinās maksāt cits valsts uzņēmums “Latvenergo”. Līdz nākamā gada 1. janvāris valsts sedz 60% no tarifu pieaugums, pārliekot naudu no viena valsts uzņēmuma “Latvenergo” uz citu valsts uzņēmumu, turklāt “Latvenergo” meitas uzņēmumu ST. Pēc 1. janvāra šāda naudas pārlikšanu nolemts turpināt vēl divus gadus aizvien sarūkoša apjomā. Šai procedūrai izstrādāta triju likumprojektu pakotne, ko veido grozījumi jau esošajos Enerģētikas likumā, Elektroenerģijas tirgus likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".
Daļa sagatavoto gozījumu ir tikai retorika, uzliekot valsts iestādēm par pienākumu analizēt un prognozēt enerģētikas tirgus tendences desmit gadus uz priekšu. Grozījumu būtiskā sadaļa ir par to, kā divu gadu laikā sadalīt 50 miljonus eiro. Proti, par to, kuriem elektrības lietotājiem būs jāapmaksā piegādes tarifi pilnā apmērā, bet kuru vietā valsts vairāk vai mazāk piemaksās. Šāda likumprojektu pakotne tika izskatīta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tā atzina projektus par labiem, bet tomēr vēl uzlabojamiem līdz piedāvāšanai Saeimas plenārsēdei pieņemšanai pirmajā lasījumā. Laika līdz 1. janvārim no likumdošanas procedūru viedokļa atlicis maz, tāpēc komisija apņēmās likumprojektus uzlabot jau līdz nākamās nedēļas sākumam.
50 miljoni eiro nav daudz attiecībā pret to naudas summu, kāda elektrības patērētājiem jāsamet papildus atbilstoši ST tarifu pieaugumam. Lai nosegtu 60% no pusgada garumā no 1. jūlija līdz 31. decembrim vai 1. janvārim, valsts tagad tērē 30 miljonus eiro. Protams, ka 50 ir daudz vairāk nekā 30, taču pēc sadalīšanas pa diviem gadiem (tātad 4 pusgadiem) atbalsta intensitāte izrādīsies būtiski zemāka.
Pagaidām vēl nav skaidrības, kā tieši nauda tiks dalīta. Visticamāk, ka to pēc skaļām debatēm izšķirs balsojumos par Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā. Pagaidām par cietējām, kuras nekādu palīdzību nesaņems, iezīmētas mājsaimniecības ar elektrības pieslēguma jaudu virs 25 ampēriem. Tādu mājsaimniecību skaits veidojot 5% no visu elektrību lietojošo mājsaimniecību skaita. Šādas mājsaimniecības iespējams turēt aizdomās, ka tās maskē legālu vai nelegālu uzņēmējdarbību - gaterus vai autoservisus, kaņepju audzētavas vai bitkoinu u.c. kriptovalūtu producētavas. Šādu mājsaimniecību aizstāvībai komisijas sēdē balsi iemēģināja Apvienotā saraksta deputāts Andris Kulbergs ar jautājumu, vai tiešām ir noskaidrots, ka šīs mājsaimniecības spēs samaksāt tarifu pieaugumu, ko iespējams noapaļot no 4 uz 40 eiro mēnesī.
Atsevišķu tēmu var izdalīt par mājsaimniecībām, kuras uzsākušas elektrības mikroģenerāciju ar saules paneļiem. Tās nevar atteikties no pieslēguma jaudas u.c. parametriem, kuri ļauj dzenāt strāvu virzienā gan uz, gan no mājsaimniecības, bet kuras var atsaukties uz saviem ieguldījumiem saules paneļu uzstādīšanā. Iespējams, ka pilna samaksa par pieslēgumu padarīs šos ieguldījumus bezjēdzīgus, kas laupīs gan uzticību Latvijas valstij, gan ticību tās deklarācijām par “zaļo kursu".
Pārdomājams ir arī tas, cik lielu daļu no 50 miljoniem eiro var novirzīt tā sauktajiem “aizsargātajiem lietotājiem", lai nepārvērstu aizvien vairāk cilvēku par profesionāliem nabagiem, kuru darbs ir apstaigāt iestādes un savākt maksu atlaides un pārtikas pakas.
Pašas būtiskākā pretenzijas pret elektrības apmaksas naudas pārdalīšanu ir tādas, ka īstenībā tā ir tikai naudas pārlikšana no elektrības piegādes cenas uz pašas elektrības cenu. Kopējais rēķins par elektrību patērētājiem nesamazināsies līdz ar zemākiem faktiskajiem piegādes tarifiem, jo to pazemināšana notiek uz elektrības cenu celšanas rēķina.
Citiem vārdiem sakot, “Latvenergo” gūst virspeļņu no tā, ka elektrības mazumtirdzniecības cena nebūt nesarūk proporcionāli elektrības ražošanas cenai, ko fiksē NordPool birža. Tur, lūk, cena Latvijai sarukusi, piemēram, no 174,47 eiro par megavatstundu 2022. gada 19. oktobrī līdz 94,49 eiro par megavatstundu šodien, 2023. gada 19. oktobrī. Tātad cenas kritums gandrīz uz pusi, bet statistiķu pārskatā par inflāciju šā gada septembrī atzīmēts, ka elektroenerģijas cena bijusi par 26,7% zemāka nekā pirms gada. Šādi uzietā atšķirība starp “Latvenergo” elektrības ražošanas cenas samazinājumu par 50% un mazumtirdzniecības cenas samazinājumu par 25% dod valstij (valdībai, valdošajām partijām) naudu dažnedažādām manipulācijām bez reālas ekonomiskās, tajā skaitā enerģētiskās politikas.
