Kopš Latvijā ir spēkā likuma norma par kompensācijas piešķiršanu saistībā ar Covid-19 vakcinācijas radīto kaitējumu veselībai, Zāļu valsts aģentūra saņēmusi 172 kompensācijas prasījuma iesniegumus.
Lai arī lielākajā daļā pacienti saņēmuši atteikumu piešķirt kompensāciju, valdība ir papildinājusi noteikumus, pastiprinot pacientu atbildību par savu veselību.
Latvijā kopš 2022. gada maija ir spēkā noteikumi par kompensāciju par vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību izraisīto smagu vai vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai. Līdz šī gada maijam Zāļu valsts aģentūra, kas ir atbildīgā iestāde par šo kompensācijas pieprasījumu izskatīšanu, saņēmusi 172 kompensācijas prasījuma iesniegumus. Pieteikumi iesniedzēji lūdz izmaksāt kompensāciju par smagu vai vidēji smagu kaitējumu veselībai vai dzīvībai, kas apstiprināto vakcīnas pret Covid-19 infekciju blakusparādību dēļ radies pacientam. Vairākumā gadījumu Zāļu valsts aģentūra, izvērtējot iesniegumus un tiem pievienotos dokumentus, pieņēmusi lēmumu par atteikumu izskatīt iesniegumu (tā ir primārā ekspertīze) vai pieņēmusi lēmumu par atteikumu izmaksāt kompensāciju (padziļinātā ekspertīze) - kopumā 141 atteikuma gadījums, “Neatkarīgā” noskaidroja Zāļu valsts aģentūrā. No tiem pirmajā posmā jeb primārajā ekspertīzē pieņemts lēmums par 135 atteikumiem, bet pēc padziļinātās ekspertīzes pieņemts lēmums par atteikumu sešos gadījumos. Kopš šādu noteikumu ieviešanas brīža ir pieņemti desmit lēmumi par kompensācijas piešķiršanu.
Lielākoties pacienti ir saņēmuši atteikumu izmaksāt kompensāciju, jo nav pierādīts, ka veselības traucējumus izraisījusi vakcīna. Kā izriet no Veselības ministrijas un Zāļu valsts aģentūras ziņojuma valdībai, ko tā plānojusi izskatīt šonedēļ, ir gadījumi, kad pacients neesot ievērojis ārsta norādījumus, piemēram, lietojis medikamentus, un tad rodas jautājums, vai veselības traucējumos vainojama vakcīna vai tas, ka pacients neārstējas.
Lai pieprasītu kompensāciju, pacients, ievērojot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, aizpilda un iesniedz Zāļu valsts aģentūrā kompensācijas prasījuma iesniegumu, ārsta slēdzienu par iespējamo cēloņsakarību starp vakcīnas pret Covid-19 izraisīto blakusparādību un pacienta veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu, kā arī medicīniskos dokumentus, kas to apliecina. Jau iesniedzot kompensācijas prasījuma iesniegumu atbildīgajā iestādē, pacients (tas var būt arī viņa likumiskais pārstāvis) pievieno arī ārsta slēdzienu par iespējamo cēloņsakarību ar vakcīnas pret Covid-19 izraisīto blakusparādību un pacienta kaitējumu veselībai vai dzīvībai, kā arī medicīniskos dokumentus, kas to apliecina, skaidro Veselības ministrijā. Šie dokumenti nepieciešami, lai novērstu gadījumus, kad pacienta veselības traucējumiem nav saistības ar vakcīnu un tās pret Covid-19 infekciju blakusparādību sekām vai radītais veselības kaitējums ir uzskatāms par vieglu un pārejošu (piemēram, paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis, sāpes injekcijas vietā), kas neatbilst nosacījumiem, lai izvērtētu konkrēto gadījumu par kompensācijas piešķiršanu pēc būtības. E-veselību neapšmaukt
Pašos noteikumos ir aprakstīti apstākļi, kuros Zāļu valsts aģentūra pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt kompensāciju. Aģentūra, izskatot kompensācijas prasījumus, ir konstatējusi, ka nereti pacienti nav ievērojuši ārsta norādes, tas ir, pacientiem tiek nozīmēta konkrēta ārstēšanās ar konkrētām zālēm, lai ārstētu konkrētās diagnozes, tomēr, pēc e-veselības sistēmā pieejamās informācijas, pacientam ārsta izrakstītās zāles nav izsniegtas, jo konkrēto zāļu receptes palika neatprečotas. Ja konkrētu zāļu lietošanas laikā ir novērojamas blakusparādības, pacientam, ja tam ir medicīnisks pamatojums, konsultējoties ar savu ārstējošo ārstu, var tikt mainīta zāļu terapija. Vienlaikus farmācijas nozares noteikumi paredz, ka par blakusparādību, īpaši par būtisku blakusparādību, ārstniecības persona un farmaceits ziņo Zāļu valsts aģentūrai, tiklīdz tiek pamanīta iespējamā saistība ar konkrēto zāļu lietošanu. Situāciju šādi skaidro Zāļu valsts aģentūrā. Pēc iestādes ekspertu domām, pacienta līdzdalībai savas veselības aprūpē ir būtiska ietekme, jo no tā ir atkarīga turpmākā ārstniecības procesa norise.
“Pacienta līdzestība nodrošina saikni starp efektīvu terapiju un efektīvu slimības kontroli, vienlaikus sekmējot labāku pacienta dzīves kvalitāti,” skaidro Zāļu valsts aģentūrā. Zāļu nelietošana pie konkrētām diagnozēm var veicināt pacientam ilgāku ārstēšanās periodu. Kā zināms, Covid-19 kompensācija saistīta tajā skaitā ar blakusparādības ilgumu - vai pacientam ir paliekoši vai ilgstoši veselības traucējumi, kuri ilguši vismaz 26 nedēļas, skaitot no kaitējuma rašanās dienas. Eksperti uzskata, ka nav pieļaujama kompensācijas par kaitējumu piešķiršana, ja pacients pats nav pildījis ārsta norādes, lai novērstu veselībai radītos traucējumus. “Zāļu aģentūra nevar neņemt vērā apstākli, ja, piemēram, konkrēto izrakstīto zāļu pacientam neatprečošana, tātad arī zāļu nelietošana, ir veicinājusi veselības traucējumu rašanos vai to apmēra palielināšanos,” uzskata eksperti. Tā kā speciālisti var pārbaudīt, vai pacients zāles aptiekā izņēmis, tad tādā situācijā nav pamata apšaubīt, ka viņš ir līdzestīgs savā ārstēšanā, un vismaz šis apstāklis nevar būt par iemeslu atteikt kompensāciju. Protams, ja izpildās visi citi kritēriji.
Kompensācijas sistēmā nevarot atbalstīt situāciju, ja pacienta vainas dēļ pagarinās blakusparādību ilgums, nepamatoti radot nosacījumu kompensācijas saņemšanai. Tāpēc eksperti ir piedāvājuši papildināt noteikumus ar apstākļiem, kuros Zāļu valsts aģentūra pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt kompensāciju. Turpmāk pie apstākļiem, kas noslieksies par sliktu pacientam, izskatot prasību par kompensāciju, būs arī šāds teikums: “Pacients nav ievērojis ārsta noteikto un medicīniski pamatoto ārstēšanu, kā rezultātā ir apgrūtināta atveseļošanās vai paildzināts ārstēšanās laiks.”
