Nākamgad novirzot mediķu atalgojuma pieaugumam vairāk nekā 70 miljonus eiro, Veselības ministrija vismaz līdz nākamā gada budžeta apstiprināšanai Saeimā apturējusi diskusijas par iespējamo streiku veselības nozarē.
Ārstiem apsolītais algas pielikums ir divsimt eiro mēnesī, bet atbalsta personālam - ap 80 eiro. Šāds pielikums veselības nozari neapmierina pilnībā, tomēr, ņemot vērā akūtās vajadzības, kas skar ne tikai mediķu algas, lielāku finansējumu nākamā gada budžetā šim algām atvēlēt nevar.
Veselības ministrijas dati liecina, ka pēdējos desmit gados Veselības ministrijas pieprasītais papildu finansējums un faktiski piešķirtais finansējums prioritāšu īstenošanai būtiski atšķiras. Tas ļauj šīs prioritātes īstenot daļēji un fragmentāri. Piemēram, 2019. gadā papildus bija nepieciešami 476 miljoni eiro, taču tika piešķirti tikai trīs miljoni. Būtiskāk medicīnu finansēja, sākot no 2012. gada - no papildus nepieciešamajiem 476 miljoniem eiro tika piešķirti 183 miljoni eiro. 2022. gadā Veselības ministrija lūdza piešķirt vislielāko papildu finansējumu - 702 miljonus eiro, taču saņēma vien 130 miljonus. Līdzīga pieredze ir šajā gadā - prasīti 519 miljoni eiro, bet saņemti 85 miljoni eiro.
Veselības ministrija diezgan optimistiski skatās uz nākamo gadu, jau tagad norādot, ka nākamā gada budžetā papildus “ir piešķirti” 275 miljoni eiro no prasītajiem 396 miljoniem eiro. Parlamentā diskusijas par nākamā - 2024. gada - budžetu vēl ir tikai gaidāmas, tāpēc apgalvot, ka šāds finansējums jau ir faktiski iekritis veselības nozares makā, nevar. “Neatkarīgā” jau rakstīja, ka šoreiz ir plānota, teiksim tā, inovatīva pieeja: pasakot, ka no nākamā gada janvāra tiks piešķirti 177 miljoni eiro, bet pārējais pēc vajadzības vai pieprasījuma. Tieši mediķu algām no šīs naudas ieplānoti 76 miljoni eiro.
Sākotnēji Veselības ministrija bija plānojusi mediķu algām atvēlēt aptuveni 66 miljonus eiro, kas ļautu ārstiem algas palielināt par desmit procentiem, aprūpes personām (māsām) - par 5,5 procentiem, atbalsta personām - 5,9 procentiem. Savukārt citiem darbiniekiem bija iecerēts palielināt algas par noteiktu summu - 44 eiro. Zinot šos ministrijas plānus, Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības apsprieda iespēju streikot. Arodbiedrības streika komiteja tāpēc tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri, lai lemtu par turpmākajām darbībām.
Pēc tikšanās mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris “Neatkarīgajai” atzina, ka ar Veselības ministriju ir panākts kompromiss, kas ir visām pusēm pieņemams. “Kopējais nozares budžeta palielinājums varētu novērst situācijas pasliktināšanos veselības aprūpes pieejamībā,” sacīja Valdis Keris. Tad nozare varētu domāt ne tikai par izdzīvošanu, kā tas ir bijis pēdējos gadus. Kāda ir atšķirība starp ministrijas diviem piedāvājumiem - agrāk un tagad? Tie ir plus desmit miljoni eiro.
Papildus nākamajā gadā apsolītie 76 miljoni eiro mediķu algām ļaušot vidējo darba samaksu ārstiem palielināt nevis par desmit, bet par 10,6 procentiem, un tas varētu būt 221 eiro mēnesī. Šāds algas palielinājums ārstiem tiks iekļauts pakalpojuma tarifā, tāpēc atliek uzticēties ministrijai un ārstniecības iestāžu vadībai, ka šis palielinājums arī nonāks reāli pie katra ārsta.
Aprūpes personālam (medicīnas māsām) algu apsolīts palielināt par 6,5 procentiem, kas mēnesī būtu 85 eiro, savukārt atbalsta personālam - par 6,9 procentiem jeb 60 eiro. Pārējiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem plānots darba samaksas palielinājums 40 eiro apmērā.
Veselības ministrijā uzsver, ka atbilstoši valsts budžeta apstiprināšanas plānam likumprojekts par valsts budžetu 2024. gadam, kas noteiktu nozares darbinieku atalgojuma palielinājumu, 1. novembrī jāapstiprina Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā. Veselības ministrs atzīst, ka pašlaik ārstniecības personu atalgojumu nav iespējams palielināt tādā apmērā, kas pilnībā apmierinātu nozari, taču ir vienošanās ar mediķu organizācijām vismaz par šādu soli. “Papildu finansējums kritiski nepieciešams arī citām jomām - veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, tarifu pārskatīšanai un kompensējamo medikamentu apmaksai, tādēļ visas vajadzības ir jāsalāgo,” saka H. Abu Meri.
