Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsūtījusi 3 255 Krievijas pilsoņiem Latvijā brīdinājumus, ka viņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (PUA) derīgums jau beidzies 2. septembrī un Latvija viņiem jāatstāj līdz 30. novembrim.
Brīdinājums par pienākumu pamest Latviju tomēr nenozīmē, ka pienākums būs jāizpilda. Pēc prasības izceļot no Latvijas seko atruna, ka “ja vēlaties turpināt uzturēties Latvijas Republikā un uz Jums ir attiecināms likums “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” vai kāds no Imigrācijas likumā noteiktajiem pamatiem termiņuzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, Jums ir tiesības iesniegt atbilstošu pieteikumu”. Citiem vārdiem sakot, no Krievijas pilsoņiem pirmkārt tiek prasīta paklausība Latvijas likumiem, kā arī iestādēm un ierēdņiem, kuri nodrošina likuma izpildi. Kuri Krievijas pilsoņi lūgs atļauju palikt, tie to arī dabūs, atliekot uz vēlāku laiku latviešu valodas prasmes jeb šo prasmi apliecinoša dokumenta iegūšanu.
Biedēšana ar pienākumu obligāti un ātri pamest savas dzīves vietas attiecas tikai uz nelielu skaitu no Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem. PMLP statistisko datu publikācija rāda, ka šā gada 1. jūlijā Latvijā bijušas spēkā 39 600 PUA Krievijas pilsoņiem. No viņiem izraidīšanas kandidāti atlasīti pēc diviem kritērijiem. Pirmā, ka viņi pieņēmuši Krievijas pilsonību, atsakoties no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusa, kādu Latvija jau bija viņiem piešķīrusi. Otrā, ka viņi nav apliecinājuši savu latviešu valodas prasmi vai vismaz nav pieteikušies uz valodas eksāmenu. Tāda ir tagadējā Imigrācijas likuma versija, kas tapusi, šā gada laikā jau divas reizes mīkstinot prasības attiecībā uz valodas prasmes apliecināšanas termiņiem.
Ja Imigrācijas likums būtu palicis tāds, par kādu to 2022. gada 22. septembrī nobalsoja 67 toreizējās 13. Saeimas deputāti, tad mums jau kopš šā gada septembra būtu jāredz, kādā veidā valsts iestādes nodrošina likuma prasībām neatbilstošo iedzīvotāju izraidīšanu. Imigrācijas likuma grozījumi pagājušajā gadā ietilpa priekšvēlēšanu cīņā par vietām 14. Saeimā. Šis paņēmiens kopumā sevi attaisnoja. No tiem 67 deputātiem, kuri 22. septembrī balsoja par Imigrācijas likuma grozīšanu, septiņi kļuva par ministriem Krišjāņa Kariņa otrajā valdībā un pieci ir ministri tagadējā Evikas Siliņas valdībā. Tās loceklis tagad ir arī K. Kariņš, kurš pats par toreizējiem likuma grozījumiem balsot nevarēja, bet kurš ir galvenais atbildīgais par to, kā nobalsoja viņa vadītā koalīcija. No tagadējās valdības locekļiem atzīmējams Uldis Augulis, kurš gan nebalsoja pret toreizējiem likuma grozījumiem, bet reģistrējās kā vispār nebalsojušais. To varētu uzskatīt par piepildījušos paredzējumu, ka Imigrācijas likums pagājušā gada 22. septembra redakcijā pildīts netiks, jo nākamā valdība neapgrūtinās sevi ar kaut cik pamanāmas cilvēku masas izraidīšanu neatkarīgi no tā, kāda partijiskā kombinācija iesēdīsies valdībā. Likuma pildīšanas vietā K. Kariņa otrās valdības koalīcija nodarbojās ar likuma grozīšanu un mantojumā E. Siliņas valdībai atstāja tādu Imigrācijas likumu, kas ļauj palikt Latvijā visiem Krievijas pilsoņiem, kuri izradīs pietiekamu centību, lūdzot viņiem piešķirt pastāvīgās vai termiņuzturēšanās atļaujas (TUA).
Viena burta nomaiņa no P uz T - no pastāvīgās uzturēšanās uz termiņuzturēšanos - cilvēkiem var ļoti dārgi izmaksāt šo vārdu burtiskajā nozīmē, jo viņi zaudē pieeju valsts apmaksātajai medicīnas pakalpojumu sadaļai. Izdzīvot Latvijā tādā veidā ir iespējams, ja jau šeit tādā veidā šā gada 1. jūlijā uzturējušies 62 563 TUA lietotāji, tajā skaitā 8 525 Krievijas pilsoņi.
Imigrācijas likuma nemitīgā grozīšana ir novedusi līdz tādam samudžinājumam kā divu veidu TUA tieši tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem draudēja izraidīšana. Šoruden likums ieviesa sociālo garantiju ziņā PUA pielīdzinātas TUA tiem, kuri bija savlaicīgi pieteikušies uz latviešu valodas eksāmenu vēl divu gadu laikā. Finansiālās nepatikšanās iedzīvojušies tie, kuri uz eksāmeni nepieteicās tāpēc, ka apzinājās sevi par nespējīgiem eksāmenu nokārtot šogad, kā to prasīja likuma iepriekšējās versijas.
Divu gadu termiņš nozīmē, ka tagadējai vai varbūt nākamajai Latvijas valdībai, ko pilnvarojusi 14. Saeima, nāksies risināt jautājumu par tiem Krievijas pilsoņiem, kuri divus gadus solījuši eksāmenu kārtot, bet vai nu uz eksāmenu kārtošanu nebūs ieradušies, vai nebūs nokārtojuši ar piekto mēģinājumu.
Tagad par izraidīšanu brīdinātie 3 255 Krievijas pilsoņi atlasīti pēc kritērija, ka viņi nav neko darījuši, lai sadarbotos ar PMLP uztēšanās atļauju pārformēšanai atbilstoši vairākkārt grozītajām Imigrācijas likuma prasībām. Šajā grupā nonākuši arī cilvēki vecumā virs 75 gadiem, kuriem valodas prasmes pārbaudes nav uzliktas. No viņiem tika prasīta tikai savlaicīga vēršanās PMLP un 70 eiro samaksa par uzturēšanās atļauju pārformēšanu, taču cilvēki nepareizi uzskatījuši, ka atbrīvošana no valodas eksāmena atbrīvo arī no citiem pienākumiem.
Šobrīd atlasīto 3 255 cilvēku izraidīšana no Latvijas vai atstāšana Latvijā ir jāuzlūko kā pilotprojekts tam, ko iesākt ar lielāku skaitu cilvēku, kuri valodas eksāmenu nebūs nokārtojusi. Atbilstoši PMLP uzturētajai datu bāzei par Latvijas iedzīvotājiem, ar pāriešanu Krievijas pilsonībā uz nepatikšanām bija uzprasījušies 25 316 Krievijas pilsoņu, no kuriem uz eksāmenu Valsts izglītības satura centrā līdz šā gada septembrim bija pieteikušies 13 147 cilvēki. No viņiem pāris tūkstoši noteiktajā laikā uz eksāmenu nav atnākuši, bet no atnākušajiem eksāmenu nokārtojuši nepilni 40%. Tagadējā Imigrācijas likuma redakcija dos cilvēkiem divus gadus, lai viņi eksāmenam sagatavotos un to nokārtotu, taču līdz šim iegūtie dati neliecina ne par Latvijā uzskaitīto Krievijas pilsoņu vēlmi iesaistīties šajā pasākumā, ne par spējām apgūt latviešu valodu.
Iespējams arī tāds skaidrojums, ka Krievijas pilsoņu reālais skaits Latvijā būtiski mazāks par PMLP uzrādīto skaitu. Tā var domāt atbilstoši atšķirībai starp 2 050 314 cilvēkiem, kurus par Latvijā 1. jūlijā dzīvojošiem uzrāda PMLP, un 1 882 600 cilvēkiem, cik daudzus uz to pašu datumu par Latvijā dzīvojošiem atzinusi Centrālā statistikas pārvalde. Vai nevarētu būt tā, ka lielākā daļa no 25 tūkstošiem savu piederību Krievijai izvēlējušos Latvijas iedzīvotāju iejukuši starp tiem, kuri Latvijā tikai skaitās, bet nedzīvo? Tas būtu ērtākais risinājums, ja viņi būtu jāizdabū laukā no Latvijas nevis kā fiziskas personas, bet tikai kā ieraksti iedzīvotāju reģistrā. PMLP tomēr apgalvo, ka tieši PUA izmantotājus tā uzmana daudz rūpīgāk nekā pārējos iedzīvotājus un esot pārliecināta, ka lielum lielā daļa šo cilvēku tiešām dzīvo Latvijā.
Tālākie notikumi ar 3 255 par izraidīšanu brīdinātajiem cilvēkiem dos vismaz nojausmu par reālo Krievijas pilsoņu skaitu Latvijā. Brīdinājumu izsūtīšana viņiem vēl neko neliecina, jo PMLP nav savākusi no viņiem apstiprinājumus par brīdinājumu saņemšanu. Par apliecinājumu brīdinājumu saņēmēju esamībai Latvijā PMLP “Neatkarīgajai” norādīja, ka šo vēstuļu adresāti tagad “ļoti aktīvi interesējas, raksta e-pasta vēstules, sūta iesniegumus pa pastu, interesējoties par savas turpmākās uzturēšanās iespējām". Šāda PMLP atbilde nedod nekādu skaidrību, vai interesi par viņiem atlikušajām iespējām tomēr aizķerties Latvijā izrādījuši desmiti, simti vai tūkstoši cilvēku. “Viņi var saņemt PUA pēc latviešu valodas apguves, likuma izmaiņas tādēļ nav nepieciešamas,” ar izraidīšanas brīdinājuma vēstulēm nobiedētos cilvēkus tagad uzmundrina PMLP.
