Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča TV24 uzsvēra, ka VID datu ieguve netiek vērsta pret privātpersonām.
Santa Garanča skaidroja, ka VID šos rīkus, kā arī administratīvo procesu, kas ir kontrole, audits, izmanto gadījumos, kad iespējamais nodokļu zaudējums ir liels. “Ja privātpersona kaut ko mēģina padarīties, ir skaidrs, ka VID nenāks pie viņa ar šo rīku un nesāks šos datus klonēt, jo tas viss maksā naudu,” viņa sacīja.
Nerunājot par to, ka ir budžeta samazināšana un taupības pasākumi, VID jautājums par izmaksām un lietderīgumu ir aktuāls ne pirmo gadu, atgādināja S. Garanča, piebilstot, ka līdz ar to VID iet tur, kur potenciālais ieguvums ir pietiekami liels, lai tas atmaksātos.
“Šogad tajās 67 reizēs, kur mēs bijām, tie dati, kas jau ir apstrādāti un sagatavots atzinums, kas tālāk kalpos par pierādījumu administratīvajā procesā, tur mēs esam konstatējuši neuzrādītus ieņēmumus trīs miljonu apmērā. Tas ir daudz, tur nodoklis ir aptuveni 600 tūkstoši, un tālāk mēs procesā to pierādīsim. Mēs neejam par nekādām mazajām vietiņām, privātpersonām utt. Mēs to nevaram atļauties, un to nevajag atļauties, mēs to nevēlamies,“ atzina VID pārstāve.
S. Garanča paskaidroja, ka par šīs sistēmas izmantošanu VID maksā licences maksājumu un tā summa, kas šobrīd cirkulē sabiedrībā, ir licences maksa par trim gadiem. VID ir deviņas licences, un gadā šis “prieks” izmaksā apmēram 150 tūkstošus eiro. Tāpēc VID ļoti pieskata, lai būtu efektivitāte.
Kāpēc vispār par to tiek runāts? VID pārstāve paskaidroja, ka VID pēdējo piecu gadu laikā, virzoties uz atklātību, pirmoreiz publicēja savu darba plānu, kas ir iekšējs dokuments, lai parādītu savus darba rezultātus. Līdz šim iestāde publicējusi tikai stratēģiju. Jā, VID ir šis rīks, tā ir dārga lieta, par to ir samaksājuši nodokļu maksātāji, tāpēc S. Garanča uzskata, ka VID tas arī atbildīgi un efektīvi jālieto, un līdz šim tā arī notiekot.
