Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieceri piekļūt Latvijas iedzīvotāju viedtālruņu datiem Saeimas deputāts (ZZS), Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Gunārs Kūtris TV24 sacīja, ka gribētu redzēt, kāds būs šis likumprojekts, jo atļauju ieiet cilvēku privātajā dzīvē neregulē ar Ministru kabineta noteikumiem, tas ir likuma jautājums.
Tāpat Gunāru Kūtri interesētu, kas tā būs par pārbaudes vai administratīvo lietu, lai šādu analīzi varētu darīt, uz kādiem kritērijiem balstīsies aizdomas par cilvēku, kad drīkst līst iekšā viņa privātajā dzīvē, tāpēc par to vēl ir pāragri spriest. Taču viņš minēja arī kādu pozitīvu aspektu: ja šāda analītiska informācija tiks iegūta labāk, tad varbūt varēs samazināt VID darbinieku skaitu. Nebūs tik daudz birokrātijas un papīru, viss strādās automātiskāk.
Bet ir jautājums, cik tālu līst iekšā cilvēka privātajā dzīvē. Krimināllietās pie noziegumiem tiesnesis šo jautājumu, kāpēc drīkst skatīties cilvēka telefonā, vērtē ļoti strikti, atgādināja G. Kūtris.
Uz jautājumu, kas ir samērīgums, G. Kūtris norādīja, ka samērīgums ir tad, ja ir apstākļi, kas norāda, ka šim cilvēkam tā nevarētu būt. Oficiālie ienākumi viņam ir tādi, darbības tādas, īpašumi pieder tādi un tādi.
G. Kūtris domā, ja par 750 eiro, kurus varēs iemaksāt bankomātā, vai 1500 eiro, kurus varēs izņemt, būs kādi Ministru kabineta noteikumi un būs jāsāk paziņot, tad parlamentam jāiejaucas un jāpieņem kāds lēmums.
“Mēs partijā diezgan strikti esam pārrunājuši šo jautājumu, un tas nav samērīgs jautājums. Pirmkārt, cilvēkam ir tiesības prasīt, lai viņam ir skaidra nauda, un neviens nav aizliedzis skaidrās naudas apriti. Lai pamēģina to aizliegt kara apstākļos!” viņš sacīja.
Otra lieta, ja cilvēkam šī skaidrā nauda ir, viņš ar to drīkst rīkoties. Ja paliek pāri, tad var to ieskaitīt atpakaļ bankas kontā. “Tie, kas ir noziedznieki, zina, kā šo skaidro naudu uztaisīt bez ieskaitīšanas un izskaitīšanas. Man liekas, ka tā ir tikai ārējā izrādīšanās, ka mēs tagad šādi kontrolēsim skaidrās naudas plūsmu,” viņš piebilda.
Par Finanšu policiju, kas no nākamā gada būs padota nevis VID, bet finanšu ministram, G. Kūtris sacīja, ka tā izmeklē noziegumus un šajā gadījumā Finanšu policijai šobrīd ir tiesības pieprasīt šo informāciju un to analizēt, arī no bankām.
Savukārt VID, kas nenodarbojas ar krimināllietām, šīs informācijas iegūšana ir administratīvo lietu jeb nodokļu rēķināšanas jautājums. “Vai tiešām VID nav piekļuves uzņēmumu vai fizisko personu bankas konta apgrozījumiem vai iespējas redzēt reālos ienākumus? Vai tiešām šīs summas parādīšanās viņiem radīs kādu īpaši nopietnu kritēriju dziļākai analīzei?” retoriski vaicāja G. Kūtris.
