“No manis ar banku starpniecību pavisam nesen izkrāpa 1000 eiro,” TV24 pavēstīja multimākslinieks Horens Stalbe. Viņš uzskata, ka pie tā absolūti ir vainīgas bankas.
“Pie šī tehnoloģiju attīstības līmeņa banka nevar nodrošināt to, ka no manis nevar izkrāpt naudu,” savu sašutumu pauda multimākslinieks. Viņš “uzrāvies” uz jau zināmās CSDD shēmas. Braucis ar mašīnu ārā no servisa, kad pienācis CSDD sods.
“Kāds atkal sods? Domāju, paskatīšos. Nospiežu, bet tur: ievadiet ID. Es ievadu. Nekas nenotiek. Apstipriniet vēlreiz ID. Es vēlreiz apstiprinu. Nesaprotu tagad. Sāku skatīties. Beigās ieeju savā bankas kontā: mīnus 1000 eiro, kuri ir aizskaitīti kaut kādam Jaroslavam. Zibenīgi, vienkārši.
Un banka vēl visu laiku sūta reklāmas, ka mums tagad ir zibmaksājumi. Pie tam tieši tajā dienā, kad man par koncertu tiek ieskaitīta autoratlīdzība, uzrodas šie krāpnieki. Tā ka bankām ir absolūti jāuzņemas atbildība par to,” ir pārliecināts H. Stalbe, kredītiestādes vainojot informācijas noplūdē.
Nauda no “Luminor” bankas uz “Swedbank” pārskaitīta kaut kādam fiktīvam numuram. Multimākslinieks tajā pašā minūtē piezvanījis bankai, lai šo darījumu apturētu, un viņam apsolīts apturēt. H. Stalbe piezvanījis arī “Swedbank,” kur viņam apsolīts “tūlīt aizslēgsim ciet to kontu”.
Rezultātā izrādās, ka ir dati, ka iedzīvotājiem izkrāpti 16 miljoni eiro. Banka apgalvo, ka neko nezina un nevar izdarīt, lai gan mākslinieks raksta vēstules. Izmeklētāji sakot tieši to pašu: tā ir tīrākā bankas atbildība.
H. Stalbe ir neizpratnē, kā kaut kāds Jaroslavs tik superdošā Eiropas bankā kā “Swedbank” var fiktīvi atvērt kontu. Ja jau ir izkrāpti tik daudzi miljoni, tad viņš acīmredzot nav vienīgais, kurš neskatās un apstiprina. Tas nozīmē, ka tā ir sistēma.
