Vismaz 180 tūkstošiem vecuma pensiju saņēmēju no nākamā gada jāsāk gatavoties obligātai ikgadējai iedzīvotāju ienākumu deklarācijas iesniegšanai. Šāda prasība spēkā būs no 2024. gada 1. janvāra, bet pirmās deklarācijas būs iesniedzamas nākamajā gadā, tas ir, 2025. gada pavasarī.
Valsts ieņēmumu dienests izmantos sagataves, automātiski sarakstot visu, kas vienam senioram pa gadu oficiāli ienācis kontā, un teorētiski seniors varētu paļauties uz šo sistēmu, pat neatverot to, tomēr tad nevar būt pārliecināts, vai sistēma datus būs apstrādājusi tieši tā, kā seniors to vēlas.
Ministru kabinets šonedēļ ārkārtas sēdē pieņēma grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuri jau izraisījuši ne tikai neizpratni iedzīvotāju vidū - īpaši atsevišķi punkti par dāvanām, kuras nu būs jādeklarē, bet arī sašutumu par deklarācijas obligātumu, īpaši senioriem.
Ko likuma izmaiņas paredz, un kāpēc tādas veiktas? Finanšu ministrijā skaidro, ka izmaiņas bija nepieciešamas, jo “pašreizējā ienākumu deklarēšanas sistēma nenodrošina Valsts ieņēmumu dienestu ar visu nepieciešamo informāciju par nodokļa maksātāja gūtajiem ienākumiem” un nav pietiekama, lai pareizi ar nodokli apliktu ienākumus, kā arī lai “nodrošinātu optimālu iespēju kontrolei, vai maksātāja rīcībā esošais līdzekļu apmērs neliecina par izvairīšanos no nodokļiem”. No tā izriet, ka atbildīgām iestādēm nav informācijas par visiem ienākumiem, kas ir cilvēkiem, un nav acīmredzot iespēju to izkontrolēt. Tāpēc, lai nodrošinātu dienestu ar informāciju, kas nepieciešama ēnu ekonomikas mazināšanai un nodokļa nomaksas kontrolei, ir nepieciešams ieviest risinājumu, kas paredz, ka iedzīvotājiem jādeklarē visi taksācijas gadā gūtie ienākumi, tajā skaitā ienākumi, kurus iedzīvotāji pašlaik nedeklarē (ienākumi, kurus neapliek ar nodokli).
Ne likums, ne likumprojekta anotācija sākumā nemaz nestāsta par pensiju saņēmējiem. Taču tas parādās punktā, kas nosaka izņēmumus, kas deklarāciju varēs neiesniegt. Proti, likumā ir noteikts, ka fiziska persona deklarāciju varēs nesniegt, ja taksācijas gada laikā ir saņēmusi tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksāto pensiju, kura piešķirta atbilstoši pensiju likumam, un speciālo valsts pensiju, kuras kopējais apjoms taksācijas gadā nepārsniedz 6000 eiro. Šī raksta tēmas kontekstā minam tikai valsts pensiju, bet kopumā ir vēl vairākas cilvēku grupas, kuras varēs nesniegt šo deklarāciju, piemēram, kuri saņem tikai tādus ienākumus, par kuriem samaksāts mikrouzņēmuma nodoklis.
6000 eiro gadā ir pensionāra neapliekamais minimums, un mēnesī tas ir 500 eiro. Tuvu šim skaitlim ir vidējais pensijas apmērs valstī. Tātad visi pensionāri, kuri saņem vairāk par 6000 gadā, rakstīs deklarācijas vai arī viņu vietā tās gatavos Valsts ieņēmumu dienests.
Ironiski, ka ziņojumā valdībai Finanšu ministrija apelē pie likumprojektā noteiktiem izņēmumiem, kas paredz “atbrīvot no deklarēšanas pienākuma tās nodokļa maksātāju grupas, kurām deklarācijas iesniegšana VID nebūtu lietderīga un nesamērīgu birokrātisko slogu uzliekoša prasība”. Piemēram, deklarēšanas atbrīvojums attieksies uz lielu daļu pensionāru, kuru vienīgais ienākumu avots ir pensija, kas nesasniedz 6000 eiro gadā. Jautājums, uz ko pašlaik nav atbildes, kāpēc šādas deklarācijas iesniegšana ir lietderīga tiem senioriem, kuru vienīgais ienākums ir valsts pensija, bet tā ir, teiksim, 540 eiro mēnesī? Otrkārt, tā nemaz nav tik neliela sabiedrības daļa, kurai tomēr būs jāsniedz deklarācija. Vēl varētu saprast seniorus, kuri arī strādā, jo liela daļa no viņiem jau iesniedz deklarācijas, lai atgūtu pārmaksātos nodokļus. Paskatīsimies datus.
Latvijā pašlaik ir vairāk nekā četrsimt tūkstoši senioru, kas saņem vecuma pensijas, ja precīzi - 433 608, no tiem lielākā daļa (188 878) saņem pensijas robežās no 300 līdz 500 eiro. Taču gandrīz tikpat vecuma pensionāru saņem pensijas virs 500 eiro - 183 704 seniori. Tieši šiem senioriem, pat ja viņi nesaņem ik mēnesi neko citu kā vecuma pensiju, būs obligāti jāsniedz deklarācija. Šo cilvēku vidū ir arī daļa to senioru, kuri šodien ir to pensionāru vidū, kas saņem līdz 500 eiro lielu pensiju, jo pēc oktobra indeksācijas viņu pensija būs jau pārsniegusi 500 eiro. Vēl valstī ir 11 335 izdienas pensiju saņēmēji, kuri arī būs iekļauti jaunajā sistēmā, jo viņu vidējais pensijas apmērs ir vēl augstāks nekā vecuma pensiju saņēmējiem - 770 eiro mēnesī.
Likums stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, un tas būs pirmais taksācijas gads, par ko iesniedzama deklarācija. Plānots, ka Valsts ieņēmumu dienests līdz katra gada 1. aprīlim (tātad pirmoreiz - 2025. gadā) EDS izveidos visām personām deklarācijas sagatavi ar to informāciju, kas ir sistēmas rīcībā. Nodokļa maksātājs, izmantojot EDS, varēs apskatīt deklarācijas sagatavi ar budžetā maksājamo vai atmaksājamo nodokļa apmēru, kā arī iepazīties ar nodokļa piemaksas vai pārmaksas rašanās iemesliem.
VID līdz jūnijam informēs nodokļu maksātājus, kuriem VID izveidotajā deklarācijas sagatavē ir aprēķināts piemaksājamais nodoklis. Nodokļa maksātājs varēs precizēt un papildināt šajās sagatavēs ietverto informāciju.
Bet kas notiks jūlijā? Lai VID varētu “ātri vērsties pret personu, kurai potenciāli ir maksājams nodoklis”, bet kura nav iesniegusi deklarāciju, likumā paredzēta norma, ka 2. jūlijā dienests drīkstēs pieņemt, ka nodokļa maksātājs ar deklarācijas nesniegšanas faktu apliecina, ka piekrīt deklarācijas sagatavē ietvertajai informācijai un aprēķinātajai budžetā maksājamai nodokļa summai, kā arī apstiprina deklarācijas sagatavē ietvertās informācijas patiesumu.
