Formālais iemesls, kāpēc Veselības ministrija atsaukusi vienas no lielākajām Latvijas slimnīcām padomi, ir tās nespēja operatīvi un padziļināti izvērtēt riskus, kas saistīti ar plašajiem un finansiāli dārgajiem slimnīcas būvniecības darbiem.
Veselības ministrija uztraucas, ka it kā padomes dēļ netiks apgūti vismaz 46 miljoni eiro, ko Stradiņu jaunā korpusa otrajai daļai paredzējusi dot Eiropas Savienība. Tomēr pagaidām neatbildēts ir jautājums: ja padomi atsauc, bet valdi, kas ir tieši atbildīga par slimnīcas darbu, atstāj, vai norādītais iemesls padomes atlaišanai patiešām ir vienīgais un patiesais? Valdība augustā jau izskatīja ziņojumu par projekta gaitu un nekāda satraukuma nebija, arī Veselības ministrija par neizdarību vai kļūdām projekta vadībā skaļi nekliedza.
Veselības ministrija kopā ar P. Stradiņa slimnīcu tikai pirmdien skaidros situāciju sīkāk, taču pašlaik ir zināms, ka Veselības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Aiga Balode, kas ir Stradiņa slimnīcas kapitāla daļu turētāja pārstāve, ārkārtas sapulcē uzsvērusi, ka Stradiņa slimnīcas padome “nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību”. Šādas padomes bezdarbības dēļ pašlaik pastāv risks, ka gada beigās “ir identificējams Eiropas Savienības finansējuma neapgūšanas risks”. Tie varētu būt apmēram 46 miljoni eiro.
Ar līdzšinējo projekta vadību un risku pārvaldību no padomes puses ir apdraudēts slimnīcas A2 korpuss, kam ir būtiska loma ārstniecības procesā, lēmumu atsaukt padomi pamato Veselības ministrijā. “Kā slimnīcas kapitāla daļu turētāja pārstāvis šī iemesla dēļ pieņēmu lēmumu atsaukt padomi un ievēlēt jaunu - pagaidu padomi,” saka Aiga Balode. Pagaidu padomei piešķirtas pilnvaras līdz vienam gadam. Tūlītējie uzdevumi padomei ir veikt Eiropas Reģionālās attīstības fonda lielā projekta par slimnīcas jaunā korpusa attīstību pārvaldības ārējo auditu un nodrošināt mediācijas pakalpojumus projekta sekmīgai realizācijai.
Pagaidu padomē Stradiņos ieceltas trīs personas - visas saistītas vai nu ar Stradiņiem, vai citām slimnīcām. Stradiņu padomē ievēlēts Normunds Staņēvičs, kas diezgan nesen sācis vadīt vislielāko Latvijas slimnīcu - Rīgas Austrumu slimnīcu. Stradiņos viņam būs jāuzlabo slimnīcas attīstības projektu vadība un jāveicina personāla sadarbība. Par ārstniecības jautājumiem turpmāk padomē atbildēs Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas nodaļas vadītājs Pēteris Stradiņš. Savukārt trešais padomes loceklis arī ir piesaistīts no citas slimnīcas - Iluta Riekstiņa kopš 2019. gada ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle. Stradiņa slimnīcā viņai uzticēta finanšu un būvniecības procesu pārvaldība.
Šāda prakse - no vienas slimnīcas iecelt padomes locekli citā - nav nekas jauns, un tas nevienam līdz šim nav šķitis ne aizdomīgi, ne dīvaini, jo acīmredzot tiek novērtēta jau slimnīcās strādājošo svarīgo speciālistu kompetence.
Atlaistās Stradiņa slimnīcas padomē strādāja trīs personas, kurus iecēla šajā amatā 2020. gadā, Renalds Jurkevičs, Juris Lapše un Reinis Ceplis. J. Lapše pēc izglītības ir ekonomists un laikā, kamēr bija padomes loceklis Stradiņos, darbojās arī citos uzņēmumos un veicis citus darbus. Kad viņš stājās amatā, kā savu lielāko pienesumu saredzēja “finanšu jomas un iekšējās kontroles attīstību”. R. Ceplis padomē tika izvēlēts kā biznesa vadības eksperts, viņš (vismaz līdz 2022. gadam) strādāja arī akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” un uzņēmuma “Baker Tilly” padomēs. Trešais padomes loceklis bija Renalds Jurkevičs - Lietuvas Veselības zinātņu universitātes Kauņas klīnikas ģenerāldirektors.
Augustā valdība izskatīja divus ziņojumus par Stradiņa slimnīcas attīstības projektiem - gan par A2 korpusu, ko pašlaik būvē, gan par B korpusu, ko plānots būvēt. Valdībai nekādu bažu par to, ka varētu palikt neapgūts Eiropas finansējums, nebija. Ministri uzdeva tikai divus jautājumus - par cik sadārdzināsies būvniecības projekti un cik miljonus vajadzēs papildus (atbilde bija - 16 miljoni eiro), un vai B korpusā ir paredzēts helikoptera nosēšanās laukums.
Tiesa, Veselības ministrija savā ziņojumā bija skaidri aprakstījusi risku - zaudēt Eiropas finansējumu. “Gadījumā, ja slimnīcas lielā projekta īstenošana netiktu veiksmīgi nodrošināta, nesasniedzot A otrās kārtas ēkas pilnu funkcionalitāti, tiktu apdraudēts slimnīcas lielā projekta ERAF finansējums 83 678 558 eiro apmērā [..]. Šādā gadījumā 97 525 814,67 eiro būtu jāsedz no valsts budžeta, kas radītu papildu finanšu slogu,” teikts 2023. gada 20. augustā izskatītajā ziņojumā. Ziņojumā, starp citu, aprakstītas dažādas komisijas, komitejas un kontroles darba grupas, kas nodarbojas ar uzraudzību, taču nav minēts, kas tajās darbojas (piemēram, vai tās vada kāds no padomes).
Zināmas vairākas problēmas, kāpēc kavējas Stradiņa A2 korpusa būvniecība. Sākotnēji tas bija konkursa rezultātu pārsūdzības process, tam sekoja Covid-19 epidēmija, kad būvnieki nespēja nodrošināt pietiekami darba spēka, tagad - izmaksu sadārdzinājums, kas jau tiek segts ar naudu, kas paredzēta nākamajiem slimnīcas attīstības projektiem.
Padomes klīniskajās universitāšu slimnīcās tika izveidotas 2020. gadā, sekojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumiem par labu pārvaldību. Ņemot vērā, ka šīs institūcijas ir papildus atalgotas slimnīcu vadībai - valdei - raisījās ne mazums jautājumu, kāda ir šo padomju loma un kādi uzdevumi tām jāpilda. Vēl vairāk jautājumu radās tad, kad sabiedrība tika iepazīstināta ar konkursos izvēlētajām personām - jaunajiem padomju locekļiem, jo visi strādā ne tikai vienā amatā, bet vairākos, ieskaitot citas padomes, citas slimnīcas un tālāk. Darbs padomēs ir apmaksāts. Atalgojums noteikts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz maksimāli pieļaujamo padomes locekļu atalgojumu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumam. Padomes priekšsēdētāja alga ir vienāda ar vidējo algu tautsaimniecībā, ko reizina ar koeficientu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumam. Pārējo padomes locekļu atalgojums ir 90 procenti no padomes priekšsēdētāja atalgojuma. Realitātē tas varētu būt 2700 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Vai padomes vispār pilda savus uzdevumus - to vairākkārt mēģināja noskaidrot, piemēram, Saeimas deputāti, aicinot padomju locekļus uz tikšanos. Atbilde bija - kā nu kurā slimnīcā. Jāatgādina, ka darbu Rīgas Austrumu slimnīcā turpina pildīt padome, ko vada finanšu speciāliste Tīna Kukka, valdes locekļi ir Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols un ekonomists, veselības aprūpes speciālists no Igaunijas Erki Melders. Savukārt Bērnu slimnīcas padomē strādā vadības speciāliste Katrīne Judovica, ekonomiste Jekaterina Stuģe un Helsinku bērnu slimnīcas izpilddirektors Jari Peteje. Par šo padomju darbu Veselības ministrijai aizrādījumu nav.
