Kaimiņvalstīs Zviedrijā un Somijā aizsākušās diskusijas par nepieciešamību marķēt to starptautisko zīmolu produktus, kuru ražotāji turpina uzņēmējdarbību Krievijā. Diskusijas uzjundījis žurnālistu atklājums, ka ar Somiju saistītais saldumu ražotājs finanšu gada pārskatā Krievijas karu Ukrainā sauc par “ģeopolitisku notikumu”.
Zviedrijā diskusijas par pārtikas ražotāju godaprātu un viņu attieksmi pret cilvēku slepkavošanu aizsākās šā gada vasarā. Iedzīvotāji sāka vairāku saldumu produktu boikotu pēc tam, kad Ukraina kā kara sponsoru iekļāva melnajā sarakstā šokolādes un konditorejas izstrādājumu gigantu, šokolādes “Marabou” ražotāju.
Tagad diskusiju virpulī ierauti ar Somijas uzņēmējiem saistītie saldējuma ražotāji. Somijas sabiedriskās raidorganizācijas “Yle” pētījumā konstatēts, ka Somijā šobrīd ir grūti atrast saldējumu, kura ražotājam nav nekāda sakara ar Krieviju: “Pasaulē ienesīgāko pārtikas uzņēmumu īpašniekiem vai ražotājiem Vladimira Putina brutālais agresijas karš Ukrainā nav pietiekams iemesls, lai pieņemtu lēmumu pamest šo valsti,” teikts “Yle” paziņojumā. “Yle” pētījumā konstatēts, ka saikne ar Krieviju rodama vairākiem Somijā nopērkamiem saldējuma zīmoliem, tādiem kā “Pingviini”, “Ingman” un “Fazer”, kā arī vairāku tirdzniecības ķēžu plauktos nopērkamajiem saldējumiem.
Kā norāda “Yle”, sevišķu uzmanību piesaista divi starptautiski saldumu giganti - “Unilever” un “Nestlé” un tai piederošais saldējuma uzņēmums “Froneri”. Tie joprojām veicot uzņēmējdarbību Krievijā.
Ukraina jau ir nodēvējusi “Nestlé” par Krievijas agresijas kara sponsoru. Tāds pats apzīmējums piešķirts “Unilever”. Ukrainas pretkorupcijas aģentūras vadītājs Oleksandrs Novikovs norādījis “Yle”, ka šāda uzņēmumu rīcība, turpinot savu darbību Krievijā, “sūta mums globālu vēstījumu, ka ir pieņemami veikt darījumus ar kara noziedzniekiem”.
Tradicionālā zviedru šokolāde “Marabou” pieder amerikāņu kompānijai “Mondelez”. Uzņēmums savas darbības turpināšanas Krievijā dēļ saņēmis asu nosodījumu no zviedriem un somiem. Somu žurnālistiem izdevies iegūt dokumentālus pierādījumus par saldumu ražotāja “Froneri” attieksmi pret karu Ukrainā. Šis uzņēmums savā finanšu gada pārskatā karu Ukrainā nosaucis par "ģeopolitisku notikumu". “Froneri Finland” ražo saldējumus “Pingviini”, “Aino”, “Classic” un “Puffet”.
Kā norāda “Yle”, “Froneri” grupa ir pasaulē otrais lielākais saldējuma ražotājs. Tas savu darbību izvērsis visā pasaulē, tostarp Krievijā. “Froneri” puse pieder Šveices pārtikas gigantam “Nestlé” un Francijas investīciju kompānijai “Pai Partners”. “Froneri” Maskavas pievārtē joprojām darbojoties saldējuma rūpnīca, kurā strādājot gandrīz 400 cilvēku. Viņi ražojot vairākus saldējuma produktus tieši Krievijas tirgum.
“”Ģeopolitisks notikums Krievijā un Ukrainā,” - šādi uzņēmums raksturo situāciju, kurā Krievija Ukrainā nogalina civiliedzīvotājus un iznīcina pilsētas. “Froneri” attieksme pret karu Ukrainā - tas nepārprotami ir uzņēmumu apkaunojošs fakts,” norāda “Yle”. Jaunākajā gada pārskatā, kā norāda “Yle”, “Froneri” arī atzīst, ka tā darbība Krievijā “var nodarīt kaitējumu reputācijai”. “Froneri” grupa neesot publiski nosodījusi Krievijas agresiju.
Šā gada vasarā arī Latvijā aizsākās diskusija par to, ka patērētājiem ir jādara zināmi tie uzņēmumi, kuriem ir biznesa saites ar Krieviju. Vēl šā gada vasarā Ekonomikas ministrijas mājaslapā varējām lasīt visu to uzņēmumu nosaukumus, kuri savas preces, produktus un pakalpojumus eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju. Tagad Ekonomikas ministrijas mājaslapā, vietā, kurā vēl nesen bija redzami minētie uzņēmumi, lasāms: “Eksportētāji uz Baltkrieviju un Krieviju (uzņēmumu saraksts)
Šajā statistikas portāla sadaļā bija publicēti eksportētāju uz Baltkrieviju un Krieviju saraksti, to publicēšana ir pārtraukta. Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk - Pārvalde) ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Pārvalde norāda, ka zemāk aprakstītie aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.”
To, ka uzņēmumi turpina sadarboties ar Krieviju, liecina vēl 27. oktobrī LTV raidījumā “De facto” izskanējusī vēsts, ka Latvija kļuvusi par lielāko Krievijas graudu importētāju Eiropā. Centrālā statistikas pārvalde atklājusi, ka kukurūzu no Krievijas šogad importējuši četri Latvijas uzņēmumi, zirņus - pieci un eļļas rapšus - seši. Konkrētu uzņēmumu nosaukumi netiek atklāti.
