Eiropas Savienības vides komisārs un Lietuvas politiķis Virgīnijs Sinkevičs laikrakstā "Financial Times" aicinājis attīrīt Baltijas jūru no nesprāgušās munīciju, lai novērstu kaitējumu videi un samazinātu atjaunojamās enerģijas projektu aizkavēšanos Baltijas valstīs. Latvijas teritorijā jūras gultnes izpēte vēl nav veikta, bet tuvākajā laikā varētu sākties.
Nesprāgušas munīcijas un ķīmisko vielu klātbūtne noteikti apgrūtinās vēja parku projektu realizāciju Latvijā augsto attīrīšanas izmaksu dēļ, uzskata Latvijas Vēja enerģijas asociācija.
ES vides komisārs aicina veikt nesprāgušo mīnu attīrīšanu Baltijas jūrā, lai novērstu nejaušus postījumus, neļautu munīcijai nonākt noziedznieku rokās un samazinātu vēja parku būvniecības kavēšanos.
Virgīnijs Sinkevičs laikrakstam "Financial Times" pastāstīja, ka Baltijas jūras gultne piegružota ar aptuveni 300 000 tonnu nesprāgušas munīcijas, galvenokārt no Pirmā un Otrā pasaules kara.
"Tagad [tā] apdraud cilvēkus, jūras dzīvi un saimniecisko darbību, piemēram, atjaunojamo enerģiju, un pakļauj briesmām zvejas kuģus un to apkalpi," viņš sacīja.
V. Sinkevičs atzina, ka viņš arī baidās, ka izmestos ieročus, no raķetēm un granātām līdz nesprāgušām mīnām un mazkalibra munīcijai, varētu iegūt noziedznieki un no tiem izgatavot paštaisītas sprāgstvielas, jo jūra ir salīdzinoši sekla. No daudziem korodējošajiem ieročiem jūras gultnē izplūst arī toksiskas ķīmiskas vielas, tostarp baltais fosfors un sinepju gāze. Tādēļ vides ietekmes rezultātā ir iznīkusi Austrumu mencu populācija, kas parasti tika zvejota Baltijas jūrā.
Jāpiebilst, ka zemūdens noliktavas tika uzskatītas par ātrāko un drošāko veidu, kā atbrīvoties no ieročiem pēc pasaules kariem, taču daudz munīcijas tika izmests nejauši, un kopš tā laika tā ir aizpeldējusi tālu no sākotnējām vietām. ES Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts pagājušajā gadā situāciju raksturoja kā "īstu ekoloģiski tikšķošu bumbu".
V. Sinkevičs“FinancialTimes” teica, ka septembrī aicinājis Baltijas valstu ministrus uz tikšanos, kurā mudinās viņus saskaņot jūras attīrīšanas darbus. Viņš piebilda, ka vēlas, lai tiktu izveidota "kopēja Baltijas jūras karte" un "noteiktu, ko var droši atgūt un likvidēt". "Ir grūti novērtēt [tīrīšanas] cenu, jo ir grūti zināt, cik lielā mērā to var paveikt," viņš teica.
Vācija līdz šim bijusi visaktīvākā no Baltijas robežvalstīm, kas iesaistījušās munīcijas attīrīšanā. Berlīne ir ieguldījusi vienu miljonu eiro, lai izstrādātu robotus, atklātu un atgūtu nesprāgušas ierīces, nevis izmantotu ūdenslīdējus. Tā arī atbalsta "Thyssenkrupp" projektu, lai ar celtni attīrītu jūras gultni no munīcijas.
NATO militārā alianse arī ir koordinējusi dažus attīrīšanas pasākumus, tostarp sadarbībā ar Latvijas jūras spēkiem maijā likvidējusi 40 vēsturiskas mīnas. "Spēja pretoties jūras mīnām ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu militāro spēku un tirdzniecības kuģu navigācijas brīvību," pauduši NATO pārstāvji.
Baltijas jūra, kuru ieskauj deviņas ES valstis un Krievija, tiek uzskatīta par īpaši trauslu ekosistēmu lēnās ūdens cirkulācijas, ierobežotā savienojuma ar okeāniem un sekluma dēļ - tās vidējais dziļums ir 54 metri. Taču tas ir noslogots ūdensceļš, ko vienlaikus izmanto līdz 2000 kuģu, liecina Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas dati. Tas tiek uzskatīts arī par stratēģiski svarīgu NATO, jo tiek izmantots kā būtisks maršruts Krievijas flotes bāzēm Sanktpēterburgā un Kaļiņingradā.
V. Sinkevičs sacīja, ka centieni Baltijas jūrā varētu būt paraugs turpmākajai Melnās jūras attīrīšanai pēc kara Ukrainā, taču piebilda, ka tas varētu būt "paaudžu jautājums", ņemot vērā postījumu apmērus.
Nesprāgušās munīcijas, bīstamu ķīmisku vielu atrašanās Baltijas jūrā neapšaubāmi ir arī Latvijas problēma, uzskata Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA).
"Diemžēl VEA nav datu, nav arī aplēšu par apjomiem, kas gulst jūrā Latvijas teritorijā, bet, runājot ar Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, viņi apstiprina šādu faktu. Precīza informācija nav pieejama, jo Latvijas teritorijā gultnes izpēte vēl nav veikta," "Neatkarīgajai" atbildēja Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektore Lāsma Līvzeniece.
"ELWIND" projekts būs pirmais, kuram tuvākajā laikā sāksies ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, kuras ietvarā tiks pētīta arī jūras gultne E4 licences laukumā. Pieņemu, ka izpētes rezultāti vienā licences laukumā ļaus novērtēt sprāgstvielu un ķīmisko vielu apjomu Latvijas teritorijā kopumā. Internetā pieejamā informācija par aprēķiniem liecina, ka Baltijas jūrā ir ap 40-50 tūkstošiem tonnu bīstamu ķīmisku vielu, kā arī ap 30 tūkstošiem nesprāgušu mīnu. Droši vien Aizsardzības ministrija var iedot precīzākus un detalizētākus aprēķinus," atzina L. Līvzemniece.
Nesprāgušas munīcijas un ķīmisko vielu klātbūtne noteikti apgrūtinās projektu realizāciju, tomēr pastāv tehnoloģijas un uzņēmumi, kas veic jūras gultņu skenēšanu un attīrīšanu no sprāgstvielām un ķīmiskajiem ieročiem. Bet tas, protams, ir izmaksu jautājums, uzsvēra VEA.
Katrs attīstītājs vērtē, vai šādas neplānotas papildu izmaksas atmaksāsies vai tomēr nē. Jāņem vērā, ka mirklī, kad Latvija izsolīs E1, E2, E3 un E5 laukumus, neviens no solītājiem nezinās, cik daudz un kas atrodas jūras gultnē. Ja valsts izsoles būs veidojušas tā, ka uz attīstītāja pleciem gulsies virkne maksājumu (piemēram, izsoles priekšmeta maksa, nomas maksa, maksājums pašvaldībai, ieguldījumi Baltijas jūras ekosistēmas uzlabošanā, CO2 kompensējošie maksājumi u.c.), tad šādas papildu izmaksas par gultnes sakopšanu var izrādīties izšķirošas, norādīja L. Līvzemniece.
