Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība neapmierinātībā ar saņemto atbildi no Veselības ministrijas par darba samaksas palielinājumu uzsākusi pirmsstreika procedūru.
Vienošanos par streika prasībām apgrūtinās krīze valdībā un neskaidrība ne tikai par nākamo veselības budžetu, bet arī par turpmāko nozares politisko vadību.
Mediķu arodbiedrība Veselības ministrijai ir izvirzījusi kolektīva interešu strīda prasības, pēc būtības uzsākot pirmsstreika procedūru. “Prasības paredz pildīt trīspusējo vienošanos par darba samaksas paaugstināšanu nozarē,” “Neatkarīgajai” norādīja arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē šā gada martā tika panākta vienošanās: ja Veselības ministrijai tiek iedalīti papildu līdzekļi no budžeta pārdales šā gada laikā, tad starp finansējuma izlietošanas prioritātēm jābūt iekļautai valsts garantētās mēneša vidējās darba samaksas paaugstināšanai ārstiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas. Vidējās darba samaksas pieaugums ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem vēl 4,5 procentu apmērā nodrošinātu, ka divu gadu periodā viņu vidējās darba samaksas pieaugums, līdzīgi kā pārējām ārstniecības personām, sasniegtu 16 procentus. Mediķu arodbiedrība atsaucas uz Finanšu ministrijas prognozēm, ka mēneša vidējā darba samaksa valstī šajā pašā periodā pieaugs par 18 procentiem. “Savukārt būtisks vidējās darba samaksas pieaugums darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, ir nepieciešams tādēļ, ka no šā gada aprīļa viņu darba samaksa tika paaugstināta tikai par nepilniem 23 eiro bruto,” uzsver Valdis Keris.
Arodbiedrība saņēmusi vēstuli no Veselības ministrijas, no kuras var secināt, ka ministrija vienošanos nepildīs, jo “primārais kritērijs papildu finansējuma nodrošināšanai ir papildu pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī valsts budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, citu nozares neatliekamu pasākumu aktualitāte un pasākuma finansiālā ietekme uz nākamajiem gadiem”. No tā izriet, ka algas mediķiem var palielināt, tikai pierādot, ka tas palielinās pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem. Otrs secinājums - valsts budžeta iespējas ir ierobežotas. “Bez pietiekama skaita kvalificētu darbinieku pacienti nevarēs savlaicīgi saņemt kvalitatīvus pakalpojumus,” saka arodbiedrības vadītājs. “Tāpēc nav pareizi pakalpojumu pieejamību pretnostatīt adekvātai darba samaksai nozarē.”
Kādas ir arodbiedrības prasības? V. Keris skaidro, ka vispirms tā ir prasība no šā gada 1. septembra paaugstināt valsts garantēto mēneša vidējo darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par 4,5 procentiem; otrkārt, paaugstināt valsts garantēto mēneša vidējo darba samaksu ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, par 70 eiro. “Vienlaikus mēs gaidām no Veselības ministrijas konstruktīvas sarunas par valsts budžeta papildu finansējumu veselības nozarei 2023. un 2024. gadā,” uzsver V. Keris.
Veselības ministrijas nākamā gada budžeta prioritātēm nepieciešami kopumā gandrīz 400 miljoni eiro, no tā lielākais finansējums vajadzīgs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai - 212 miljoni eiro. 71,1 miljons eiro nepieciešams pakalpojumu pieejamības uzlabošanai onkoloģijas jomā. Mediķu arodbiedrības aktualizētajam jautājumam - atalgojuma palielinājumam - nākamajā gadā papildus nepieciešami 62,1 miljons eiro.
