Nodokļu palielināšana noteikti neapturēs Latvijas ekonomisko lejupslīdi, nodokļu slogs būtiski pasliktinās vienkāršo iedzīvotāju dzīvi, valstij jābeidz citrona izspiešanas politika un jādomā, kā palielināt ekonomikas jaudu, sarunā ar “Neatkarīgo” norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Tā kā politiķi Evikas Siliņas vadībā vēlas turpināt “Jaunās vienotības” uzņemto valsts lejupslīdes kursu, celt nodokļus un palielināt sev algas, “Neatkarīgā” turpina aptaujāt uzņēmējus un viņu pārstāvēto sabiedrisko organizāciju pārstāvjus par to, kādas sekas būs nodokļu celšanai.
"Lielais jautājums ir par to, vai politiķi, realizējot nodokļu reformu, turpinās tādu pašu "citrona izspiešanas politiku" - spiedīs, kur vien vairāk var paņemt. Tas, ko mēs vēlamies, un tas, uz ko mēs, LTRK, visu laiku mudinām, ir doties citā virzienā - domāt, kā varam palielināt ekonomiku, lai mums būtu vairāk uzņēmēju, kas eksportē, bet otrajā solī varētu arī padomāt par nodokļiem," "Neatkarīgajai" sacīja Jānis Endziņš.
Viņš minēja piemēru, ko aprēķinājis kāds Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors. Ja Latvijas ekonomika desmit gadu laikā būtu attīstījusies tāpat kā Lietuvas ekonomika, tad Latvijas IKP būtu par 10 miljardiem lielāks, bet nodokļu ieņēmumi par trīs miljardiem lielāki. "Bet mēs cenšamies sakasīt, lai pietiktu skolotājiem un mediķiem. Pārāk maz ir darīts šajā virzienā," atzina J. Endziņš.
Uz jautājumu, kas notiktu, ja mūsu valdība nolemtu palielināt PVN no 21% uz 23%, LTRK priekšsēdētājs atbildēja, ka tas visvairāk skartu iedzīvotājus, jo viss sadārdzinātos. Tas ietekmētu arī uzņēmējus, kas darbojas iekšējā tirgū, jo preces un pakalpojumi kļūtu dārgāki, bet eksportētājus tas neskartu.
Viņš pastāstīja, ka vēl pirms šīs valdības deklarācijas pieņemšanas, strādājot kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, LTRK iesniegusi savas rekomendācijas uz vairāk nekā desmit lapām ar konkrētām lietām, kas darāmas.
"Divi galvenie jautājumi, lai transformētu ekonomiku, ir eksporta apjoma palielināšana un produktivitāte. Vairāk uzņēmumu, kas eksportē, un pietiekami augsta produktivitāte esošajiem uzņēmumiem," paskaidroja J. Endziņš, piebilstot, ka Latvijas uzņēmumi iet produktivitātes virzienā, bet ir jārada biznesa vide, apstākļi, lai pie mums attīstās esošie un ienāk arī jauni uzņēmumi. Biznesa videi jābūt konkurētspējīgai, un nodokļu slogam jābūt konkurētspējīgam. Jo kā var būt daudz labi apmaksātu darba vietu, ja mums ir augstākais darbaspēka nodoklis Latvijā un viens no augstākajiem Eiropā?
Vēl kā vienu no Latvijas ekonomikas attīstības priekšnoteikumiem J. Endziņš saskata pašvaldību ieinteresētību savai teritorijai piesaistīt uzņēmējus. "Katrā pašvaldībā varētu būt tāda maza Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) filiāle," viņš piebilda.
LTRK vadītājs iestājas arī par nodokļu izmaiņām pašvaldībām - tām vajadzētu saņemt lielu daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, bet iedzīvotāju ienākuma nodokli vajadzētu maksāt pēc darbavietas atrašanās vietas. Un vēl būtu jādara viss, lai elektrības cenas Latvijā būtu vismaz tādā līmenī kā blakus valstīs. Jāsamazina arī birokrātija, kas uzņēmumiem laupa vēlmi paplašināties Latvijā un bremzē dinamiku.
