Latvijas vecuma pensiju turpmāk varēs saņemt arī personas, kuras pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Līdz šim pensionāri, kuriem bija pat stāžs Latvijā, nevarēja saņemt Latvijas pensiju, ja nedzīvoja Latvijā un nedzīvoja Eiropas Savienībā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā “Neatkarīgajai” pagaidām nevarēja prognozēt, cik šādu pensionāru varētu būt.
Līdz šāgada jūnija vidum Pensiju likums noteica, ka valsts pensiju piešķir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kuras bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. “Tātad personai, kura pieprasīja Latvijas valsts pensiju, pastāvīgās dzīvesvietas adresei bija jābūt Latvijas Republikā,” situāciju “Neatkarīgajai” skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Liene Klismete.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (dokuments attiecas arī uz Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm Norvēģiju, Lihtenšteinu un Islandi un Šveici) un citiem dokumentiem, piemēram, starpvalstu līgumiem sociālās drošības jomā, Latvijas pensiju piešķir tām personām, kuras dzīvo kādā Eiropas valstīm, Apvienotajā Karalistē vai valstī, ar kuru ir noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā. Personas, kuras nedzīvoja kādā no šīm valstīm, Latvijas pensiju saņemt nevarēja.
Šogad stājušies spēkā grozījumi Pensiju likumā, kas paredz piešķirt Latvijas vecuma un apgādnieka zaudējuma pensiju arī tādai personai, kura pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas teritorijas valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Apvienotā Karaliste, vai valstī, ar kuru nav noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (vienkārši runājot, to var saukt par trešo valsti), ja personai saskaņā ar Latvijas tiesību normām ir tiesības uz šo pensiju.
“Turpmāk Latvijas vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensija tiks piešķirta arī tām personām, kuras dzīvo trešajā valstī, ja ir izpildījušies pensijas piešķiršanai nepieciešamie nosacījumi, piemēram, vecuma pensijai sasniegts Latvijā noteiktais pensijas vecums, uzkrāts nepieciešamais apdrošināšanas stāžs un citi,” skaidro Liene Klismete. Kā piemēru eksperte min Serbijā dzīvojošu personu. Cilvēks, kurš ir uzkrājis vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo Latvijas apdrošināšanas stāžu (tas pašlaik ir ne mazāk kā 15 gadi, bet no 2025. gada 1. janvāra - 20 gadi) un sasniedzis Latvijas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu (2023. gadā - 64 gadi seši mēneši), var pieprasīt Latvijas vecuma pensiju. Pirms likuma izmaiņām Serbijā dzīvojošai personai Latvijas valsts pensija netika piešķirta.
Automātiski šādas pensijas piešķirtas netiks, personai ir jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā iesniegums un visi dokumenti vecuma pensijas piešķiršanai. Aģentūra pensijas pieprasījumus izskatīs, sākot no 2023. gada 1. novembra, un tiesības uz pensiju noteiks no tiesību rašanās dienas, bet ne agrāk kā no 2023. gada 17. jūnija.
Piešķirto Latvijas pensiju aģentūra pārskaitīs uz pensijas saņēmēja kredītiestādes kontu, kurā var ieskaitīt maksājumu eiro valūtā. Tomēr trešajās valstīs dzīvojošajam pensijas saņēmējam katru gadu posmā no 1. oktobra līdz 15. decembrim būs jāiesniedz pieprasījums Latvijas pensijas izmaksas turpināšanai, norādot dzīvesvietas adresi un bankas konta rekvizītus, kurā ieskaitāma pensija.
