Desmitā daļa Latvijas senioru saņem pensijas no 200 līdz 300 eiro, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā vidējā pensija Latvijā, savukārt vēl mazākas pensijas – līdz 200 eiro – saņem pieci procenti senioru.
Diemžēl labklājības ministra Ulda Auguļa izteiktais piedāvājums - indeksēt visu pensijas apmēru - šo pensionāru iztikas avotu būtiski nepalielinātu, jo pašlaik tieši šīs pensijas jau tiek indeksētas pilnā apjomā. Tā vietā būtu lietderīgi ņemt vērā pašu senioru izteikto priekšlikumu - pilnveidot jau esošo pensiju indeksācijas kārtību. Jāatgādina, ka šogad pensiju indeksācijā diemžēl tika ņemts vērā tikai viens no rādītājiem - patēriņa cenu kāpums, savukārt algu kāpums, kas būtiski ietekmē senioru ar lielu darba stāžu pensijas, netika izmantots.
Pagājušā gada beigās Latvijā vecuma pensijas saņēma 437 374 cilvēki, un vidējais piešķirtais pensijas apmērs kopā ar piemaksu bija 563 eiro, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati. Pensijas līdz 200 eiro Latvijā saņem 4,26 procentpunkti pensionāru, savukārt pensijas no 200 līdz 300 eiro - desmit procenti pensionāru. Lielākā daļa senioru saņem pensijas robežās no 300,01 eiro līdz 500 eiro - 43 procenti. Virs 500 eiro pensijas saņem - gandrīz tikpat senioru - 42 procenti. Pensionāra vidējais vecums pērn bija 74,4 gadi, rāda Labklājības ministrijas informācija.
Aina par to, kāda ir senioru sociālekonomiskā situācija, veidojas no akcentiem, kurus mēs uzsveram, un kādus skaitļus izmantojam. Lūk, ministrijas eksperti Senioru lietu padomē uzsvēra, ka pērn 43 procenti pensionāru saņēma 500 līdz 1000 eiro lietu pensiju - šādi atainoti dati šķietami parāda, ka lielas daļas senioru dzīve ir “kā pa sviestu”. Taču, sīkāk izpētot datus par to, cik senioru konkrēti saņem, piemēram, pensijas no 500 līdz 600 eiro, vai pensijas no 600,01 līdz 700 eiro, atklājas aina, ka ap 500 eiro lielas pensijas saņem salīdzinoši liels cilvēku skaits, taču jo vairāk pensijas apmērs tuvojas tūkstoš eiro, jo mazāk senioru tik lielas pensijas saņem. Piemēram, 1000 eiro lielu pensiju saņem ap 700 senioru.
Septiņi procenti pensionāru saņēma pensiju, kas bija lielāka par 1000 eiro, taču Labklājības ministrija atzīst, ka liels ir valsts minimālās pensijas saņēmēju skaits - pērn bija 16 procenti no visiem vecuma pensionāriem.
Senioru lietu padomes sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka pensiju indeksācija divreiz gadā neuzlabotu pensionāru finansiālo situāciju (šāds piedāvājums vairākkārt izskanējis no politiķiem un arī senioriem), tāpēc padome aicināja ministriju pilnveidot jau esošo pensiju indeksācijas kārtību. Labklājības ministrs Uldis Augulis paziņoja, ka viņš iestājas par to, ka tiek indeksēts viss pensijas apmērs, ņemot vērā inflāciju un noteiktos algas reālā pieauguma procentus. Pašlaik tiek indeksēts noteikts pensijas apmērs - 2023. gadā tas bija 609 eiro.
“Pensiju indeksācijas mērķis ir panākt to vērtības nezaudēšanu inflācijas dēļ, tādēļ manā ieskatā indeksēt nepieciešams visu pensiju, nevis tikai tās daļu. Par šādu pieeju mums bija vienprātīgs viedoklis ar seniorus pārstāvošajām organizācijām. Esmu gatavs to virzīt sarunām valdībā, lai izmaiņas indeksācijā piemērotu jau ar šī gada oktobri,” sacīja U. Augulis. Ja to izdotos ieviest jau šogad, tad no sociālā budžeta papildus tas prasītu 6,9 miljonus eiro, bet nākamgad - 27,9 miljonus eiro.
