19. janvārī ceļu uz Čerņihivas pilsētu Ukrainā uzsāka “Latvenergo” apmaksāti un energoiekārtu uzņēmumā “Jauda” izgatavoti elektrības sadales skapji un citi elektroapgādes atbalsta materiāli 99 994 eiro vērtībā.
Finansējuma avots ir pa vienam eiro no katra dabasgāzes pakalpojuma līguma, ar kādiem gāzes piegādes pakalpojumu sniedz valsts a/s “Latvenergo” klientu apkalpošanas zīmols “Elektrum”. Tā vēsturiskā izcelsme un skanējums liedzis daudziem dabasgāzes patērētājiem pamanīt, ka “Latvenergo” jau kopš 2019. gada darbojas arī dabasgāzes tirgū. Pagājušā gada nogalē “Elektrum” saskatīja iespēju uzrunāt potenciālos klientus ar stāstu par to, ka, kļūstot par “Elektrum” klientiem, viņi palielinās palīdzības portfeli Ukrainai un samazinās finansējumu Krievijai caur tai piederošo uzņēmumu “Latvijas gāze”.
Krievijas gāzes tirgošanas aizliegumu Eiropas Savienībā tas ievēro (ticēsim), bet ar gāzes tirdzniecību Latvijā nopelnīto naudu izmaksā dividendēs saviem akcionāriem. Šāda darbošanās bija viena no tēmām, par ko “Neatkarīgā” rakstīja aizgājušajā gadā, konkrēti 27. jūlijā: “Esošais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ar bijušo Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti ir saistīti tik sen un tik cieši, ka Kariņa atvaļinājums šķiet gluži vai pieskaņots a/s "Latvijas Gāze" vadības (LG) lēmumam izmaksāt desmitiem miljonus no Latvijas patērētājiem iegūtus eiro Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātām personām.”(https://neatkariga.nra.lv/izpete/422789-vdd-naksies-vertet-vai-latvijas-gazes-nauda-neaizies-putina-pietuvinatam-personam) Tomēr šādu darījumu aprakstīšana un sarakstīšanās ar Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm naudas atdošanu Krievijai neiztraucēja. Valsts iestādes atstāja iedzīvotāju ziņā finansējuma pārtraukšanu Krievijai, nomainot dabasgāzes tirgotāju no “Latvijas gāzes” uz kādu citu. “Elektrum” ar savu kampaņu par naudas ziedošanu Ukrainai rādīja, ka viņš ir labākais no šiem citiem.
Arī dāvanu gādāšanā Ukrainai daudz pašiniciatīvas, kurā valsts koordinējošā loma mēdz izpausties un mēdz neizpausties. Viena no koordinācijas formām ir tāda, ka Eiropas valstis sadalījušas Ukrainas apgabalus, kuriem tās palīdz. Latvijai ticis Čerņihivas reģions. Diez vai daudzi Latvijas iedzīvotāji zina, kur tieši tas atrodas, tāpēc par to jāpastāsta un jāparāda. Apgabals atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojoties ar Krieviju un Baltkrieviju. Savukārt Ukrainas pusē apgabals robežojas ar Kijivu. Kara sākumā Krievija caur Čerņihivu centās ieņemt Ukrainas galvaspilsētu. Apgabalam pāri vēlās fronte un tas vairākus mēnešus atradās Krievijas okupācijā. Kara radīto postījumu novēršana apgabalā joprojām turpinās.
Palīdzības koordinācija nepieciešama tāpēc, lai dāvanas Ukrainai netiktu pasniegtas uz labu laimi. Konkrētajā gadījumā “Jauda” nosūtījusi Čerņihivas enerģētiķiem savas produkcijas katalogu un saņēmusi atbildi, kas tieši no šīs produkcijas ukraiņiem ir vispiemērotākais. Tie izrādījušies elektrības sadales skapji (profesionāļu terminoloģijā sadalnes), caur kuriem notiek saslēgumi starp energoapgādes maģistrālajiem kabeļiem un lietotājiem (mājām). Sūtījumā ir 85 pilnībā nokomplektētas sadalnes un 23 sadalņu korpusi, kurus būs iespēja pielāgot individuālajām vajadzībām.
Uz “Elektrum” ziedojuma nodošanas pasākumu “Jaudas” terotorijā bija ieradušies Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols, Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava, “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
Atbilstoši situācijai izskanējušajās uzrunās V. Valainis pauda, ka kampaņa ir lielisks piemērs, kā Latvijas sabiedrība solidarizējas un spēj palīdzēt, kā arī uzsvēra ekonomisko saišu stiprināšanas nozīmīgumu starp Latviju un Ukrainu, nodrošinot, ka ekonomiskā aktivitāte neapsīkst un Ukraina var atjaunoties.
M. Čakste atgādināja par “Elektrum” kampaņu, kurā saziedotās naudas daudzumu noteica iedzīvotāju izvēle par labu Latvijas valstij piederošam uzņēmumam, kura peļņa 100% nonāk valsts budžetā un nesponsorē karu Ukrainā.
A. Kucevols ukraiņu valodā, kas tika tulkota latviski, stāstīja par Ukrainas iedzīvotāju grūto dzīvi bez elektrības un pateicās Latvijas iedzīvotājiem par palīdzību elektroapgādes sistēmu atjaunošanā.
