Likumību uzraugošās institūcijas sāk aizvien vairāk pievērsties jauno elektrovilcienu nelaimēm. Valsts kontrolieris Edgars Korčagins sola rūpīgi sekot līdzi notiekošajam dzelzceļa pasažieru satiksmē.
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Pasažieru vilciens” iegādāto elektrovilcienu tehniskajām nelaimēm, valsts kontrolierim jautājām, vai ir pamats Valsts kontrolei veikt ārkārtas revīziju AS “Pasažieru vilciens” un citās Satiksmes ministrijas pārraudzības struktūrvienībās.
No E. Korčagina saņēmām šādu atbildi: “Situācija, kura izveidojusies saistībā ar jauno elektrovilcienu ekspluatācijas uzsākšanu un ar to saistītajiem biežajiem vilcienu satiksmes traucējumiem, ir Valsts kontroles redzeslokā. Mūsu ieskatā ir būtiski pēc iespējas īsākā laikā novērst elektrovilcienu ekspluatācijas tehniskās problēmas un atjaunot vilcienu kustību saskaņā ar plānotajiem grafikiem. Valsts kontrole šobrīd neplāno revīziju, tomēr uzsver, ka Satiksmes ministrijas pienākums ir gan atbildīgo noteikšana un saukšana pie atbildības, gan līgumā ar ražotāju paredzēto soda naudu aprēķināšana un piedziņa. Šiem procesiem noteikti sekosim līdzi.”
Iepriekš visas valdības gatavību iesaistīties vilcienu problēmu risināšanā “Neatkarīgajai” pauda arī premjere E. Siliņa. Viņa, atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumu par valdības rīcību saistībā ar vilcienu ķibelēm, norādīja: “Sagaidu no satiksmes ministra gan atbildības izvērtējumu par radušos situāciju, gan skaidru risinājumu, lai iedzīvotāji varētu netraucēti pārvietoties ar pasažieru vilcieniem. Ar ministru esmu pārrunājusi šo situāciju. Ir pilnībā nepieņemami, ka Latvijas iedzīvotājiem kā "eksperimentu trusīšiem" jāstāv salā un neziņā - būs vilciens vai nebūs. Šajā gadījumā Satiksmes ministrijai jāveic pilna mēroga izvērtējums - par iepirkumu; par to, kā vilcieni testēti; un par to, kā situācija risināta, kad radās problēmas. Šajā izvērtējumā ļoti būtisks ir arī jautājums par atbildību. Vienlaikus nepieciešami steidzami risinājumi, lai labāk nodrošinātu pasažieriem alternatīvas, ja vilcieni atkal nedarbojas. Ja atbildīgās iestādes un kapitālsabiedrības sākotnēji nebija gatavas šādai situācijai, tagad vairs nav attaisnojumu. Valdība ir gatava iesaistīties, ja ir šāda nepieciešamība.”
Publiskā telpā parādījušās vairākas versijas par vilcienu tehnisko problēmu patiesajiem iemesliem. Proti, vilcienos iemontētas Latvijas standartiem neatbilstošas elektrosistēmas, AS “Pasažieru vilciens” nevēlēšanās apmācīt savus darbiniekus vilcienu apkalpošanā un trūkstošie siltinātie vilcienu depo, kur sala laikā iespējams veikt remontdarbus. Igaunija, pirms pasūtīt jaunos elektrovilcienus, rekonstruējusi visās elektrovilcienu līnijās strāvas padeves sistēmas atbilstoši EN standartiem. Latvija saglabāja vecās padomju laika sistēmas un līdz ar to padomju laika strāvas padeves standartu. Pasūtot jaunos vilcienus, tā pati par sevi nebūtu problēma. Taču tas bija obligāti jānorāda tehniskajās specifikācijās, kas neesot izdarīts. Norādes uz to, ka mums ir citi elektropadeves standarti, ne EN standarti, projektu nesadārdzinātu. Nākamā problēma - atbilstoši līgumam starp ražotāju un pasūtītāju cenā iekļauta arī pasūtītāja darbinieku apmācība vilciena apkalpošanā, taču Latvijas puse nezināmu iemeslu dēļ šo apstākli ignorējusi. Visbeidzot, jaunos vilcienus pasūtīja, taču par vilcienu remontiem neviens pat neprātoja. Izrādās, salā veikt vilciena remontdarbus nav iespējams. Tas darāms vienīgi siltinātā depo. AS “Pasažieru vilciens” joprojām neesot siltinātu depo. Tādējādi vilcienos tika investēta milzu nauda, bet mājas darbi, kurus kārtīgam saimniekam pieklājas veikt, netika izpildīti.
