Rēzeknes pilsētas pašvaldības faktiskais bankrots izskaidrojams gan ar konkrētās pilsētas priekšnieku avantūrām, gan ar pašvaldību naudas izsīkšanu kopumā.
Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par naudas apriti Latvijā 2023. gadā lielāko uzmanību sev pievērš 156 miljonu eiro deficīts pašvaldību kopējā budžetā. Tas tikai virtuāls rādītājs, jo pašvaldības neapvieno savus ieņēmumus un nenes solidāru atbildību par izdevumiem. Tomēr pavērsiens no 62,9 miljonu eiro pārpalikuma 2022. gadā uz 156 miljonu eiro iztrūkumu 2023. gadā ir sajūtams arī bagātākajās pašvaldībās, kurām tagad jāķeras pie savu uzkrājumu tērēšanas.
Pašvaldību un to iedzīvotāju laime nelaimē tāda, ka pašvaldību bilanču summas pārskatāmā pagātnē gājušas uz augšu un uz leju kā šūpolēs. Varam par iedomāties, ka 2023. gada finanšu mīnuss uz 2024. gada plusu mainīsies kā gadalaiki, jo iepriekš taču tā bijis (tā izskatās):
| Gads | Pārpalikums (+) vai iztrūkums (-) miljonos eiro (noapaļots) |
| 2016 | +59 |
| 2017 | -14 |
| 2018 | -150 |
| 2019 | +50 |
| 2020 | -39 |
| 2021 | -91 |
| 2022 | +63 |
| 2023 | -156 |
Avots: FM
To pašu domu par laimi nelaimē nostiprina attiecība trekno un lieso gadu samērs. Pirmkārt, liesie jeb finanšu iztrūkumu gadi dominē pēc skaita. Otrkārt, iztrūkuma gadu atstātie parādi parasti lielāki nekā pārpalikuma gadu atstātie uzkrājumi. Tātad pašvaldībām būtu jāzina, kā nodrošināt savu funkciju izpildi uz parāda un kā sadzīvot ar parādu pieaugumu. Iedzīvotāji, tajā skaitā pašvaldību iestādēs un uzņēmumos nodarbinātie, caurmērā nevarētu būt pārāk izlutināti, gaidot no pašvaldībām pabalstus un citu atbalstu, atalgojumu un ieguldījumus infrastruktūras objektos un vides izdaiļošanā.
Nekāds jaunums nav arī pašvaldību žēlošanās par naudas trūkumu. Pašvaldību ieņēmumu un izdevumu kopējā bilance skaitliski apstiprina šādas žēlošanās pamatotību. Katru reizi ir šķitis un arī tagad šķiet, ka pašreizējās grūtības ar naudu ir smagākas nekā visās iepriekšējās reizēs. “Dzirdu visapkārt, ka tā vēl nekad nav bijis,“ “Neatkarīgajai” vakar sacīja Latvijas Pašvaldību savienības finanšu padomniece Sanita Šķiltere. Saruna, protams, attiecās uz pašvaldību finansiālo nodrošinājumu 2024. gadā, kurā vismaz pagaidām nav pazīmju par naudas plūsmu virzienu maiņu.
Teorētiski varētu pamatot, ka pašvaldībām šogad klāsies labāk. No vienas puses, pašvaldību ienākumiem būtu jāaug līdz ar cilvēku darba ienākumiem, kas aplikti ar nodokli par labu pašvaldībām. No otras puses, pašvaldību izdevumiem jāstabilizējas, ja paļaujamies uz statistiķu aprēķiniem par inflācijas apstāšanos.
Par savu tēlu valsts jeb, precīzāk sakot, valdība parūpējusies tādējādi, ka tagad atskaitās par sava naudas iztrūkuma samazināšanos gan pret iepriekšējiem gadiem, kad iztrūkums strauji auga, gan pret sākotnējām prognozēm, cik liels iztrūkums draudējis 2023. gadā.
Pārskatu par 2023. gada naudas plūsmām Finanšu ministrija vakar sniedza zem virsraksta “Vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā bija zemāks nekā prognozēts” ar pamatojumu, ka “atbilstoši Valsts kases datiem, 2023. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts saglabājās 2022. gada līmenī - 1,4 miljardi eiro”. Šāds apgalvojums vismaz burtiski nesaskan ar Finanšu ministrijas pērnā gada 30. novembra vēstījumu, ka “ņemot vērā kopbudžeta izdevumu pieaugumu novembrī un decembrī, FM prognozē, ka 2023.gada kopbudžeta deficīts gan būs 1,3 miljardu eiro apmērā”. Šādu budžeta deficīta prognozi “Neatkarīgā” izcēla 5. decembra publikācijas virsrakstā un raksta ilustrācijā, bet kurai tagad būtu jāizskatās savādāk.
Vēl jo izteiksmīgāks piemērs budžeta rādītāju plūstošajai dabai ir tāds, ka 1,4 miljardu deficīts pēc naudas plūsmas metodes atbilstot 0,9 miljardu deficītam pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas. Tās pielietošana ļāvusi no 2023. gada izdevumiem izslēgt vairākus lielus izdevumu posteņus, pārceļot tos gan uz 2022., gan uz 2024. gadu. Vienā virzienā uz 2022. gadu pārcelti energoatbalsta izdevumi, otrā virzienā uz šo vai varbūt uz vēl nākamajiem gadiem pārcelti ieguldījumi, kas nosaukti par avansa maksājumiem un tiks ierēķināti tā gada budžeta izdevumos, kurā jau apmaksātās materiālās vērtības tiks saņemtas.
Vēl viens virziens budžeta deficīta aizplūšanai šurpu vai turpu ir tā izteikšana procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja deficītu izsaka kā 0,9 miljardus eiro tad tie ir 2,3% no 2023. gada IKP, kas mazāk par iepriekš iziņoti prognozi. Taču šīs pārgrozības vēl turpināsies, jo deficīts izteikts attiecībā pret IKP ātro novērtējumu, kamēr statistiķi vēl tikai gatavo IKP pilnīgo jeb rūpīgo novērtējumu.
Atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam, 2023. gada beigās vispārējās valdības parāds bija 17,5 miljardi eiro jeb 43,1% no IKP. Parāda pieaugumu pret IKP par 3 procentpunktiem, salīdzinot ar 2023. gada oktobrī prognozēto līmeni, ietekmēja IKP novērtējuma 2023. gadam izmaiņas, ņemot vērā IKP kritumu 2023. gada 4. ceturksnī. Statistiķiem vēl ir iespējas varbūt uzrādīt šo kritumu vēl dziļāku, bet varbūt pārvērst par pieaugumu.
Ir arī tādi rādītāji, kuriem mainīties vairs nevajadzētu. Kopbudžeta ieņēmumi, lūk, pret 2022. gadu auguši par 1,2 miljardiem eiro jeb 8,7% un sasnieguši 15,5 miljardus eiro. No 15,5 miljardiem 12,6 miljardus devuši nodokļu ieņēmumi.
Augsts pieauguma temps visa 2023. gada garuma piemitis darbaspēka nodokļu ieņēmumiem: sociālās iemaksas pieaugušas par 357,4 miljoniem eiro un sasniegušas četrus miljardus eiro, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi auguši par 238 miljoniem un sasnieguši 2,5 miljardus eiro.
Saņemto naudu cilvēki tērējuši, nodrošinot pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu par 321 miljonu eiro līdz 3,9 miljardiem eiro. Ar patēriņu domāta ne tikai iepirkšanās veikalos, bet arī spēja apmaksāt strauji augošos komunālos pakalpojumus, sākot ar siltumu pagājušajā apkures sezonā. Tādējādi energoresursu cenu pieaugums labi kalpojis Valsts kases piepildīšanai ar naudu.
Kopbudžeta izdevumi pērn sasnieguši 16,9 miljardus eiro, kas par 1,2 miljardiem eiro jeb 7,9% vairāk nekā 2022. gadā. Straujāks izdevumu pieaugums raksturo gan speciālo (sociālo) budžetu, gan jau aplūkoto pašvaldību budžetu. Uz šī fona valsts pamatbudžets izceļas ar deficīta samazināšanu par 331 miljonu eiro līdz 1,5 miljardam eiro. Tātad sociālajā budžetā joprojām ir nauda, kas mazliet kompensējusi pamatbudžeta deficītu.
Pamatbudžeta izdevumi samazināti, neatkārtojot 2022. gada rudenī notikuši dabasgāzes iepirkšanu par 430,4 miljoniem eiro, kā arī pārtraucot Covid-19 dēļ sāktos atbalsta pasākumus. Savukārt energoresursu cenu kompensācija pasākumus izdevies pārrakstīt uz 2022. gada budžetu.
Par 111 miljoniem eiro samazināti arī valsts pamatbudžeta sociāla rakstura izdevumi, izbeidzot pabalstu maksāšanu energoresursu cenu pieauguma kompensācijai.
Kā redzams, būtisku izdevumu posteņu atmešana izdevumu kāpumu bremzējusi, bet ne apstādinājusi. Tātad bijuši arī tādi izdevumu posteņi, kas strauji auguši vai nākuši klāt no jauna.
Auguši valsts pamatbudžeta izdevumi pieauga ES fondu līdzfinansētu projektu īstenošanai energoefektivitātes pasākumiem daudzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī elektrovilcienu iegādei.
Īpaši pieminams valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugums valsts kalpotāju algošanai. Tie pagājušajā gadā pieauguši par 212 miljoniem eiro jeb par 15,2% un sasniguši 1,6 miljardus eiro. Atalgojuma celšanai būtiska bija minimālās algas paaugstināšana no 500 eiro līdz 620 eiro, kas ļāva pie aizvien lielākas algas tikt labi atalgotiem cilvēkiem kuru alga noteikta ka minimālās algas reizinājums. Citi lielākie labuma guvēji no algu celšanas, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, esot aizsardzības, iekšlietu un tieslietu nozarēs nodarbinātie. Dzirdēts, ka policisti neatpazīst sevi starp algu pieaugumu saņēmējiem.
