Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivrūpniecības uzņēmuma SIA “Karavela” valdes priekšsēdētājs, Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes loceklis Andris Bite TV24 diskusijā “Preses klubs” politiķiem pārmeta aizraušanos ar aizdevumiem, kas valsti ievedīs bezizejā – jaunie parādus maksās paši, bet to vietā, kas vecāki, to darīs viņu bērni un mazbērni.
Pēc Andra Bites sacītā, politiķi un ierēdņu publiskais sektors sadalās vairākās daļās. Viena daļa uzskata, ka nav nepieciešami nekādi ekonomijas pasākumi, jo viņi vienkārši nesaprot, no kurienes nāk nauda, kā tā rodas, piemēram, tipiski “Progresīvo” pārstāvji. Viņi uzskata, ka mūžīgi aizņemties ir labi. Un ir tā, kā nesen Šuvajevs teica, ka ne jau tā ir problēma, ka mēs katru gadu aizņemamies divus miljonus un notrallinām tos, bet tas ir saprašanas, izglītības un realitātes jautājums, jo liela daļa no viņiem neko praktisku un noderīgu nav strādājuši.
Otra daļa politiķu ir tādi, kas balstās vienīgi uz reitingiem un vajadzību tikt atkal ievēlētiem, un viņiem pietrūkst drosmes pateikt īstenību, bet viņi saprot, ka šobrīd ir pilnīgs bezceļš, kur mēs ejam ar tēriņiem un aizņemšanos, taču viņi grib atkal tikt ievēlēti Saeimā, būt pie varas. A. Bite šādus politiķus salīdzina ar alkoholiķi, kurš saka: vispār jau es zinu, ka es esmu alkoholiķis, un nedzeršu, bet tikai divas dienas vēl padzeršu un tad pēc tam metīšu nost.
“Un ko mēs šobrīd paziņojam kā valsts? Ka mēs vēl nākamgad neekonomēsim, aiznākamgad vēl varbūt kaut ko formāli ekonomēsim un aizņemsimies, aiznākamgad vēl aizņemsimies un tad gan nogriezīsim kā ar nazi,” sacīja A. Bite.
Viņaprāt, tas ir blefs un muļķības. Ja mēs to nesākām darīt jau pagājušogad un nedarām šogad, mēs nākamgad runājam par nieka 150 miljoniem, kas ir acu aizmālēšana un muļķošanās. Un tā ir milzīga kļūda tiem politiķiem, kas šo lietu saprot, bet nepieņem lēmumu atlikt uz vēlāku, jo sabiedrība šobrīd to novērtētu. Cilvēki ir gudri, saprotoši un saprot, ka mēs šobrīd kā valsts dzīvojam pāri saviem līdzekļiem - mēs katru gadu nopelnām par diviem miljardiem mazāk nekā iztērējam. Un tā ir bezizeja. Tāpēc obligāti jādomā, kā attīstīt ekonomiku.
Uzņēmējs stāstīja, ka šobrīd ikdienā strādā ar to, kā pārliecināt piespiest samazināt izdevumus, un tas automātiski nenozīmē nogriezt algu skolotājai vai pensionāriem pensiju, vai policistam uz ielas nogriezt algu. Viņaprāt, ir daudz resursu un iespēju, kā ekonomēt, lai necieš darba darītājs.
